Valdis Krastiņš: Citas izejas nav 27
Rīgas konference, kas piesaistīja uzmanību šajās dienās, patiesībā bija saruna par Krieviju. Kas izraisījis Krievijas vēlmi provocēt, bīdīt karakuģus šurp turp, likt kaujas lidmašīnām katru mīļu dienu atrasties citu valstu robežu bīstamā tuvumā? Rīkot manevrus, kas imitē uzbrukumus citām valstīm? Un galvenais – nemitīgi atgādināt par Krievijas rīcībā esošajiem atomieročiem?…
Forumā sniegtās atbildes bija dažādas: aicinājumi uz dialogu, uz draudu atvairīšanu ar karaspēka klātbūtni, uz provokācijām atbilstoša pretspēka demonstrējumiem. Tas tā akadēmiski, bet Latvijai galveno īsi pateica mūsu aizsardzības ministrs: ar šādu kaimiņu Latvija nevar justies droša. Tieši tā! Un ar šo nedrošības sajūtu diemžēl būs jādzīvo, jo Putina Krievija bez lieliem satricinājumiem nevar mainīt savu pašreizējo attieksmi.
Ļoti īsi un vienkāršoti kapitālisma pamatprincipus var definēt šādi: nauda – ražošana – peļņa. Putins Krievijā ieviesis citu “kapitālismu”: nauda – vara – uzpirkšana. Saprotams, ka šādā nu jau nostiprinātā sistēmā galvenais ir lojalitāte varai. Un to nodrošina arvien pieaugošā spēka struktūru loma. Noteikumi uzņēmējdarbībai Krievijā ir tādi, ka to ievērošana nav iespējama, tiek dota neoficiāla atļauja tos ignorēt. Bet, ja uzņēmējs sadomā ko vairāk, viņu momentā izputina, ieliek cietumā, īpašumu pārņem.
Un milzīgā propagandas mašīna nemitīgi maļ savu maļamo: satrunējušie, korumpētie Rietumi mūs apdraud! Tas Krievijā rada mākslīgu aplenktā cietokšņa ilūziju, kura ir Putina popularitātes pamatā: tikai viņš var mūs pasargāt!
Lidojumi, manevri, atomieroču žvadzināšana turpināsies, jo tas ir veids, kā nodrošināt, lai ar Krieviju runātu un rēķinātos. Ko darīt mums? Sakrustot pirkstus, lūgties dievnamā? Ir trešais ceļš – nemitīgi, ar visiem spēkiem stiprināt mūsu aizsardzības spējas. Citas izejas Latvijai Krievijas pierobežā nav. Vai esam tam gatavi?
