Kas notiks ar bankas licenci? 6
Šobrīd noris bankas licences atsaukšanas process. Šī licence tiks anulēta. Tā ir vēl viena pašlikvidācijas procesa priekšrocība – ir bankas akcionāru lēmums par pašlikvidāciju, un tālākas juridiskas diskusijas par bankas licences likteni vairs nav iespējamas.
Kāpēc noteiktas šādas likvidatoru atlīdzības – 22 tūkst. eiro vienam likvidatoru pārim un tikpat otram? Kāpēc tieši šādas?
Nevaru to komentēt, jo lēmumu par tieši šādu atlīdzību ir pieņēmusi “ABLV Bank” akcionāru sapulce. FKTK šajā procesā nekādi nav iejaukusies. Banka maksās likvidatoriem pati no savas naudas, un, manuprāt, šajā gadījumā izdevumi likvidācijas procesā būs krietni optimālāki nekā citos gadījumos.
Kādēļ “ABLV Bank” likvidācijas procesa saskaņošanai bija nepieciešamas veselas divas ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieka pretterorisma jautājumos Maršala Bilingslija vizītes Latvijā?
Tika runāts arī par citām lietām, taču skarta arī “ABLV” tēma. Pirmā vizīte, manuprāt, lielā mērā bija atbalsts valdības iesāktajām pārmaiņām un skaidrojums “FinCEN” pieņemtajam lēmumam attiecībā uz “ABLV Bank” februārī. Otras mērķis bija pārliecināties, ka bankas likvidācijas process tiks pietiekami kontrolēts un, jāatzīst, tika uzsvērta arī atbildība, ko esam uzņēmušies. Nekādu problēmu ar Latvijas pozīcijas un lēmumu izskaidrošanu ASV pusei gan nebija.
Kādu informāciju “ABLV” likvidācijas procesā Latvijai ir jāsniedz ECB un ASV?
Ar ECB ir vienkārši – galvenokārt būs jāsniedz informācija par bankas likvidācijas procesu, galvenokārt par finanšu pusi. Attiecībā uz ASV – esam brīvprātīgi uzņēmušies saistības kliedēt visas bažas par naudas atmazgāšanu, šādu gatavību apliecinājusi gan banka pati, gan arī tās likvidatori. Finanšu puse ASV interesē mazāk, viņus vairāk interesē naudas atmazgāšanas jautājumi. ASV pusei rezervētas tiesības uzdot visus viņus interesējošos jautājumus “Ernst & Young” – tieši vai arī pastarpināti, caur FKTK. Viņu pamatintereses būs saistītas ar “FinCEN” pārmetumu pārbaudīšanu. Tas ļoti interesē arī mūs.
Vai FKTK rīcībā esošā informācija apstiprina “FinCEN” pārmetumus “ABLV Bank”?
Patiesības noskaidrošana būs ļoti svarīga. Daļa pārmetumu ir pamatota – FKTK bija informēta par to “FinCEN” pārmetumu daļu, kas skar bankas darbību Moldovā, Ukrainā, Krievijā un citās NVS valstīs – šīs lietas ir zināmas, bankai ir tikuši uzlikti sodi, uzraudzības procesa ietvaros slēgti līgumi ar banku par korektīviem pasākumiem un ieguldījumiem bankas IT sistēmā, un, kas ļoti svarīgi, visos šajos jautājumos banka sadarbojās ar FKTK. Ņemot vērā šo sadarbību, mūsuprāt, šie iemesli nevarētu būt par pamatu bankas licences atsaukšanai. FKTK uzsvars bija kļūdu novēršana un lielas investīcijas bankas iekšējās kontroles sistēmā, kopā ar 3,1 miljona eiro sodu – ap 20 milj. eiro. Taču “FinCEN” smagākie pārmetumi ir apgalvojumi, ka banka ir faktiski radīta ar mērķi atmazgāt naudu, ka “ABLV Bank” faktiski ir bijis viens vienots noziedzīgs sindikāts, kas nodarbojies tikai un vienīgi ar naudas atmazgāšanu, un faktiski nekas cits tur nav noticis. Tie ir ļoti smagi apvainojumi, un, ja tie ir pamatoti, tad tas radīs ļoti daudz jautājumu gan Latvijas Bankai, kas izsniedza šai bankai licenci vairāk nekā pirms 20 gadiem un krietnu laiku to arī uzraudzīja, tāpat FKTK, policijai, starptautiskajām auditorkompānijām, kas to auditējušas, un vēl daudziem citiem – Eiropas Centrālajai bankai, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kontroles dienestam. Ja banka ir jau radīta ar mērķi nodrošināt naudas atmazgāšanu un vairāk nekā divdesmit gadus praktiski nesodīta šajā jomā ir darbojusies, un neviens no atbildīgajiem dienestiem Latvijā to nav redzējis un nav redzējis arī neviens dienests, kas kontrolē šos jautājumus starptautiskajā vidē – ne Interpols, ne kāds cits, tad tā būtu bezprecedenta atklāsme visas pasaules mērogā. Taču FKTK rīcībā šādas informācijas nav. Pārbaude ieviesīs pilnīgu skaidrību – vai tā tiešām bija starptautiska naudas atmazgāšanas kompānija vai tomēr ne.
“Mēs esam tuvāk nekā Šveice” modeļa gals
Šobrīd par ārvalstu klientus apkalpojošām bankām uzskatāmas 12 bankas, bet drīzumā būs tikai 10 (“Rietumu banka” un “Citadele” nolēmušas atteikties no NVS valstu klientu apkalpošanas, nākotnē sasniedzot minimālo robežu).
Ārvalstu depozītu apjoms Latvijas banku sistēmā 2012. gadā – ap 50%. Šobrīd – 29%. 71% visu depozītu šobrīd ir iekšzemes klientu noguldījumi.
Bankām, kuru darbība vērsta uz ārvalstu klientu apkalpošanu, noteiktas paaugstinātas prasības – augstākas kapitāla pietiekamības (kopš 2011. gada) un likviditātes (kopš 2013. gada) un prasības, kā arī jāveic lielākas ceturkšņa iemaksas Noguldījumu garantiju fondā.
Risku izvērtējums un klientu bāzes izvērtēšana novedušas pie ārvalstu klientu krituma par 58% pēdējo divu gadu laikā.
Dati: FKTK.
