Citādie trakajā pasaulē. Armands Kalniņš vērtē Rīgas Krievu teātra izrādi “Momo!!!” 0
Armands Kalniņš, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Momo!!!” iestudējumā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī Intara Rešetina režijā jebkurš mēģinājums atgādināt to, ka ir citādi cilvēki, kuru dzīvēs ir daudz lielāki objektīvi sarežģījumi, ir nozīmīgs
Vispārzināma ir režisora Intara Rešetina interese par franču dramaturģiju (piemēram, iestudētas Floriāna Zellera savdabīgās lugas). Arī viņa svaigākā izrāde – Sebastjana Tjerī lugas “Momo!!!” iestudējums Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī – turpina šo “franču vilni”. Ir vairāki iemesli, lai šim darbam pievērstu uzmanību.
Vispirms – tā ir komēdija, kuras pēdējā laikā iestudē negaidīti bieži. Lugu var uzskatīt par tipisku, tradicionālu franču izklaidi, bet ne tikai. Parasti šādu darbu sižetos ir viegla ļaužu savstarpējo attiecību paradoksu šķetināšana, kurā kāds negaidīts notikums provocē dziļāku ieskatīšanos cilvēku būtībā, nereti atklājot ko ne visai pievilcīgu un rosinot pārdomas arī par pašu piedzīvoto. Sebastjana Tjerī (viņš ir aktieris, scenārists, režisors) darbi gan mēdz būt skarbāki, turklāt dažkārt viņa publiskās izpausmes ir tādas, kuras mēdz dēvēt par šokējošām. Asi pausta nostāja, tieša nepievilcīgu ainu attēlošana var likt gan labāk uztvert vēstījumu, gan nepatikā novērsties. Latvijā viņš ir zināmāks pēc lugas “Divi kaili vīrieši” iestudējuma Liepājas teātrī (2015).
Otrs būtiskais iemesls: izrāde pievēršas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Patriks jeb Savādais cilvēks ir nedzirdīgs, līdz ar to runā neskaidri. Latvijas teātros iestudējumu, kuros darbojas savādie cilvēki, ir samērā daudz, piemēram, “Puika, kurš redzēja tumsā” un nupat iestudētā “Mazā naudiņa” Nacionālajā teātrī, “Māsas” Dailes teātrī, “Latvijas lepnums un aizspriedumi”, drīzumā arī “Kalendārs mani sauc” Valmieras teātrī u. c. Nupat “Dirty Deal Teatro” tapusi izrāde “Neatlaidības spēles”, kas konspektīvi pievēršas cilvēku ar kustību traucējumiem dzīves stāstam. Attieksme pret cilvēkiem, kuriem dzīvot ir grūtāk, ir vēl viens smags padomju laika mantojums. Vispirms bija jāpaslēpj kara invalīdi (cilvēki bez kājām, rokām taču nedrīkstēja aptumšot uzvaru Otrajā pasaules karā), tad sekoja – “lai dzīvo mājās vai specializētajās iestādēs”. Šādu pieeju cilvēku apziņā tik drīz nevar mainīt, kā to pierāda daži neseni notikumi. Tāpēc jebkurš mēģinājums atgādināt to, ka ir citādi cilvēki, kuru dzīvēs ir daudz lielāki objektīvi sarežģījumi, ir nozīmīgs.
Visbeidzot – vispārinājumu plašums. Izrādē iekļauti komiski papildu tēli – Einšteins, Bahs, Darvins, Freids u. c., kuri par sižeta pamatā esošo notikumu ir izbrīnīti. Proti, pavecai bezbērnu ģimenei uzrodas savāds dēls, kuru viņi uzskata par krāpnieku (vai mazums dzirdēts par līdzīgiem gadījumiem!?). Vecāki ilgstoši nespēj cilvēciski uzticēties tam, kas iztraucē viņu rāmo un formālo eksistenci. Tas saasina arī savstarpējās attiecības. Spītējot zinātnieku, mākslinieku, domātāju un humānistu pūlēm cilvēciskot pasauli, tā ir “tiktāl nodzīvojusies”, ka iejūtība, cilvēcība, atsaucība ikdienā ir kas īpašs, nevis pati par sevi saprotama reakcija. Šāds skatījums it kā vienkāršu komēdiju paceļ nozīmīgākā pārdomu līmenī. Jāpiebilst, ka Intars Rešetins izrādes neiestudē “parasti”, bet cenšas tām piešķirt lielāku virsvērtību, šoreiz – būtiski pastiprinot inscenējuma vēstījumu.
Komēdiju iestudējumos ir svarīgi, lai aktieri labi pārvaldītu dažādas humora gradācijas. Kādu laiku ģimenes “galvas” Andrē lomā bija režisors, viņa atturīgais humors šķita trāpīgs. Interesanti šajā lomā būs vērot Igoru Čerņavski, kuram piemīt dinamisks temperaments, kas ļāvis komēdijās radīt atmiņā paliekošus tēlus, piemēram, cita interesanta franču dramaturga Fransisa Vebēra lugas “Vakariņas idiotiem” iestudējumā (2001). Ļoti sarežģīto Savādā cilvēka lomu tēlo Aleksandrs Maļikovs (šo lomu ir tēlojis arī lugas autors). Viņam izdodas runāt dabiski neskaidri, tikt pārprastam, bet tomēr – saprastam, radot niansēs precīzu, cilvēciski saprotamu, daudzpusīgu tēlu. Gaļinas Rosijskas Loransa kā savādnieka iespējamā māte padodas viņa savdabīgajam valdzinājumam ātrāk, saskatot iespēju veidot pilnvērtīgāku ģimeni, kas viņai tomēr līdz šim nav bijusi. Papildus ieviesto tēlu ansamblī (diženības un parastie ļaudis), kurā darbojas daudzi spējīgi un pieredzējuši aktieri – Anatolijs Fečins, Dmitrijs Palēss, Olga Ņikuļina, Rodions Kuzmins u. c. –, parādās rudo un balto klaunu, humora un skumju apvienojums.
Vai šajā trakajā pasaulē svešais var kļūt par savējo? Tas nebūt nav viegli atbildams jautājums, bet noteikti uzdodams.
UZZIŅA
Sebastjans Tjerī, “Momo!!!”, iestudējums Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī
Režisors: Intars Rešetins, scenogrāfs Kristaps Skulte, kostīmu mākslinieceJana Čivžele, horeogrāfe Inga Raudinga, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, video projekcijas: Artis Dzērve, tulkotājs Sergejs Samojļenko, izrādes vadītājaTatjana Vaulina, vokālā pedagoģe Ilze Dzenīte, literārā konsultanteZane Zusta.
Lomās: Igors Čerņavskis, Gaļina Rosijska, Jeļena Sigova, Aleksandrs Maļikovs, Natālija Živeca, Tatjana Lukašenkova, Anatolijs Fečins, Dmitrijs Palēss, Olga Ņikuļina, Rodions Kuzmins u. c.
Tuvākās izrādes: 27., 29. maijā.
