“Citadeles” cena – zema, augsta, samērīga? 0
Šodien, iespējams, sabiedrībai tiks paziņots par valstij piederošo bankas “Citadele” kapitāldaļu pārdošanu ASV investīciju fondam “Ripplewood Holdings”, kuras cena, pakļaujoties pircēja prasībai, tiek turēta slepenībā, izraisot lielu neapmierinātību Latvijas sabiedrībā. Tā kā valdībai vairs nav kur sprukt – agrāk ar Eiropas Komisiju (EK) noslēgtā vienošanās paredz, ka līdz šā gada beigām banka jāpārdod, pircējs to izmanto, diktēdams valdībai savus noteikumus. Iznākumā valstij piederošā banka tiek pārdota par zemāku cenu, nekā prasīts.
30. septembris ir pēdējā diena, kad valdībai būtu jātiek pilnīgā skaidrībā par šā darījuma detaļām, kas pēc tam jāsaskaņo ar EK. Ministru prezidente Laimdota Straujuma solījusi, ka darījuma summa sabiedrībai tikšot atklāta drīz pēc līguma parakstīšanas. Ministru prezidentes preses sekretāre Džeina Tamuļēviča vēl nevarēja skaidri pateikt, kad būs skaidrība par darījuma detaļām un kad varētu tikt parakstīts līgums ar “Ripplewood Holdings”.
Publiskā telpā noplūdusi cena, kuru ASV investīciju fonds “Ripplewood Holdings” gribētu maksāt par banku “Citadele”, tā ir par 39 miljoniem mazāka nekā Latvijas valdības sākotnēji prasītie 113 miljoni eiro. Pēc fonda rēķiniem, visas bankas vērtība esot vien 97 miljoni, tādējādi par valstij piederošajiem 75% “Citadeles” kapitāldaļu varot piedāvāt vien 74 miljonus eiro, tā var spriest pēc “Ripplewood Holdings” 5. septembra piedāvājuma, kas publicēts pietiek.com. Bankas kapitāls gan ir 159,3 miljoni eiro. Tā kā valstij pašlaik pieder 75% bankas kapitāla, tie ir 119,45 miljoni eiro.
ASV investīciju fonda “Ripplewood Holdings” pārstāvis Tims Kolinss pavēstījis, ka pēc darījuma 25% bankas “Citadele” kapitāldaļu palikšot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) īpašumā, bet 25% – “Ripplewood Holdings”. Kam piederēs atlikušie 50% kapitāldaļu, pašlaik nav zināms. Viens no ASV investoriem, kas plāno iegādāties bankas “Citadele” akcijas, esot bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Pols Volkers.
“Ja cena, par kādu tiek pārdota “Citadele”, ir tik laba, kāpēc Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka nepārdod savas akcijas?” jautā bijušais Ministru prezidents Vilis Krištopans. Un pats arī atbild: “Nepārdod tāpēc, ka šajā bankā ļoti labi jūt, ka pēc kāda laika “Citadeli” varēs pārdot vismaz piecreiz dārgāk. Un to lieliski jūt arī tie, kas slēpjas aiz šī ASV investīciju fonda “Ripplewood Holdings”. Ja pircējs būtu kāda ASV banka, kuras akcijas kotē biržā, tad šis darījums būtu caurspīdīgs. Tagad tā arī nebūs zināms, kurš patiesībā būs “Citadeles” pircējs.” Viņš arī uzskata, ka banka nevis jāpārdod, bet valdībai steigšus jāpārliecina Eiropas Komisija, ka pašlaik darījums Latvijai nav izdevīgs, tas jāatliek uz vēlāku laiku.
Arī viens no agrākajiem vairāku Latvijas banku un investīciju uzņēmumu vadītājiem, kurš nevēlējās, ka atklāju viņa vārdu, šaubās, vai cena, par kādu tiek pārdota banka “Citadele”, ir atbilstoša tās vērtībai. “Ja bankas peļņa, spriežot pēc pagājušā gada rādītājiem, ir aptuveni 15 miljoni eiro, tad pati vienkāršākā pārdošanas cenas noteikšanas formula būtu minētās summas reizinājums ar 20 gadu peļņu, kas iznākumā dod 300 miljonus eiro,” viņš saka.
Viņaprāt, ar bankas pārdošanu saistās arī citas neskaidrības. “Pirmkārt, nav saprotams, kāpēc šādam darījumam izraudzīts tikai viens pircējs – ASV investīciju fonds “Ripplewood Holdings”, ja tādi bijuši vairāki. Šādos apstākļos var sagaidīt, ka citi pretendenti iesniegs sūdzību pret Latvijas valsti starptautiskajā tiesā par pārdošanas noteikumu maiņu par labu šim “Ripplewood Holdings”.”
Šādos apstākļos pircējs var kaulēties, kas viņam ir jau izdevies – cena no 113 miljoniem sarukusi līdz 74 miljoniem eiro. Otrkārt, valdības vadītāja Laimdota Straujuma saista pārdošanu un darījuma cenu ar nepieciešamību veikt tajā ieguldījumus attīstībai, kas valstij neesot iespējams. Neesot saprotams, kas bankā būtu jāiegulda, ja tā ir mūsdienīgi izveidota un sekmīgi strādā.
Bankas pārdošanas cena varētu būt nesamērīgi zema vēl cita iemesla dēļ.
Pēc dažu nekustamo īpašumu vērtētāju atzinumiem, pirms diviem gadiem Rīgā, Republikas laukumā 2a, ekspluatācijā nodotās bankas galvenās 20 057 kvadrātmetru ēkas tirgus vērtība varētu sasniegt 22 līdz 25 miljonus eiro – rēķinot, ka šajā vietā viens kvadrātmetrs var maksāt 1300 līdz 1400 eiro. Savulaik šīs, toreiz vēl “Parex bankas”, ēkas celtniecībā, apdarē un labiekārtojumā tika ieguldīts 51 miljons latu jeb aptuveni 73 miljoni eiro.
“Finasta” valdes loceklis Andrejs Martinovs žurnālam “Ir” salīdzina “Citadeli” ar lietuviešu “Siauliu bankas” (kurā arī 25% pieder ERAB) un poļu “BOS Bank”, kuru tirgus vērtība pēdējā laikā ir aptuveni 75% no bankas kapitāla. Pēc šāda aprēķina adekvāta cena “Citadeles” akciju pārdošanai ir 90 miljoni eiro, kas sakrīt ar neoficiāli nosaukto kompromisa summu. Viņa secinājums: nevis Latvija pašlaik lēti pārdod “Citadeli”, bet pasaules tirgū par banku tagad neviens dārgi nemaksā. “Situācija ir kā rudenī ar kartupeļiem tirgū – visi pārdod, tāpēc cenu diktē pircējs. Vai nu savus kartupeļus glabā līdz martam, vai pārdod tagad lētāk. Bet valsts ir ielikta stingros laika rāmjos un pārdošanu atlikt vairs nevar, tāpēc visi saprot, ka būs jāpārdod par tādu cenu, kāda pašlaik ir tirgū,” secina Martinovs.
Uzziņa
Pēc Latvijas Privatizācijas aģentūras ziņām, bankai “Citadele” kopumā sniegts valsts atbalsts 377,9 miljonu eiro apmērā – likviditātes atbalsts 203,7 miljoni eiro, valsts daļa bankas kapitālā 109,9 miljoni eiro un subordinētais kapitāls 64,3 miljoni eiro.
Valsts atbalsts bankā “Citadele” pašlaik ir 174,2 miljoni eiro.
Līdz šim banka ir atmaksājusi 203,7 miljonus eiro likviditātes atbalsta, kā arī procentu un citos maksājumos par valsts atbalsta izmantošanu samaksājusi 46,32 miljonus eiro.
Tādējādi valsts atbalsts “Citadelē”, ja pieskaita samaksātos procentus un citus maksājumus (neto atbalsts), ir sarucis par 250 miljoniem un veido 127,9 miljonus eiro.
