“Citadelē” uzsvars uz kreditēšanu 0
“Ekonomiskā izaugsme pērn gan nebija tik strauja, kā to varbūt bijām cerējuši,” saka bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš, “tas, iespējams, izskaidrojams ar aizkavēšanos Eiropas Savienības finanšu fondu pieejamībā un apguvē. Bet, atmetot šo faktoru, izaugsme bija ap trim procentiem, kas jau ir labs rādītājs.”
Bankas “Citadele” Uzņēmumu apkalpošanas direkcijas vadītāja Sanita Bajāre uzskata, ka tautsaimniecības attīstību un banku darbību nevar vērtēt šķirti vienu no otras, darbības fokusā vienmēr ir un būs izaugsme. Lai ekonomika varētu sekmīgi attīstīties, nepieciešamas finanses, tādēļ būtisks ieguldījums ir bankām, tostarp “Citadelei”.
Nozaru izaugsme dažāda
Mārtiņš Āboliņš gan atzīst, ka tautsaimniecības nozaru griezumā ekonomiskā attīstība pērn bijusi ļoti dažāda. Būvniecības nozarē piedzīvots krass kritums – par 20 procentiem. Turpretī izaugsme apstrādes rūpniecībā bijusi tuvu pieciem procentiem, vēl straujāka informāciju tehnoloģiju nozarē – par vairāk nekā desmit procentiem, tūristu skaits pērn pieaudzis par aptuveni astoņiem procentiem. Arī mašīnbūves, metālapstrādes, kokapstrādes nozares izcēlušās ar ļoti labiem izaugsmes tempiem. Šo nozaru uzņēmumi visbiežāk bijuši arī tie, kuri visvairāk ieguldījuši attīstībā, izmantojot banku izsniegtos kredītus.
Viņaprāt, kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas ekonomika attīstījusies ar straujiem lēcieniem uz augšu un tikpat straujiem kritieniem uz leju. Pašlaik viņa vērtējumā šī attīstība ir samērā mērena, kas daudziem, iespējams, liekas gan neparasta, gan neierasta.
Kredītportfelis kļuvis biezāks
“Pēc ekonomiskās krīzes 2016. gads ir pirmais, kad komercbanku kredītportfelis vairs nekļūst plānāks. Krīzes ietekmē izraisīto kredītu apjoma samazināšanos beidzot izdevies apturēt,” skaidro bankas ekonomists. “Gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apjomi pērn strauji pieauguši. Par to liecina gan investīciju, gan patēriņa kredītu apjomu palielināšanās.”
“Aizvadītais gads parāda, ka uzņēmēji lielākoties izmanto mūsu izsniegtos kredītus jaunu ražošanas iekārtu iegādei. Tas savukārt ļauj viņiem palielināt ražošanas apjomus, ražot produkciju ar zemāku pašizmaksu, iznākumā nopelnīt vairāk,” šo biznesa loģiku skaidro bankas “Citadele” mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas eksperts Guntis Mincis.
“Pēc datiem par 2016. gada deviņiem mēnešiem, “Citadelē” auguši gan hipotekārās kreditēšanas, gan mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas apjomi. Pagājušajā gadā mūsu bankai šis pieaugums Latvijā bijis ievērojams – par 35 procentiem palielinājies uzņēmējiem kredītos piešķirto līdzekļu apjoms, salīdzinot 2016. gada deviņus mēnešus pret 2015. gada deviņiem mēnešiem. Tas uzskatāmi liecina, ka mazie un vidējie uzņēmumi, kas lielā mērā ir ekonomikas virzītājs, ir atspērušies un sākuši sekmīgi strādāt,” atklāj Sanita Bajāre, “mūs iepriecina, ka pēc izsniegto kredītu skaita pērn pirmajā vietā ir lauksaimnieki, kuri to izmantojuši saimniecību paplašināšanai. Dažādām saimnieciskajām vajadzībām viņiem izsniegti gan atbalsta kredīti, gan nodrošinātie kredīti investīcijām. Vislielākais kredītu apjoma pieaugums pērn bija nekustamo īpašumu jomā, ražošanā un mazumtirdzniecībā.”
“Labas pārmaiņas vērojam arī nekustamo īpašumu nozarē, kas ir viena no tām, kurai “Citadele” ir viena no lielākajām finansētājām. Arvien mazāk ir to dzīvokļu un ģimenes privātmāju, kuras krietnu laiku bija bez saimnieka un neapdzīvotas,” skaidro bankas eksperts Guntis Mincis, “par to liecina jauno mājokļu piedāvājums un lielāks izsniegto hipotekāro kredītu skaits.”
Pēc bankas pārstāvja domām, aizvadītajā gadā mājokļu hipotekāro kreditēšanu būtiski veicinājis valsts atbalsts mājokļa iegādē jaunajām ģimenēm ar bērniem.
Kā zināms, valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem, kuras gribētu aizņemties bankā naudu pirmajam mājoklim – jau uzceltam vai jauna celtniecībai –, paredz par valsts galvojuma tiesu samazināt banku prasītās pirmās iemaksas apmēru. Pirms diviem gadiem banka “Citadele” bija pirmā, kas, noslēdzot sadarbības līgumu ar Latvijas attīstības finanšu institūciju “ALTUM”, ar šādiem noteikumiem sāka piedāvāt aizdevumus ģimenēm ar bērniem.
Ne tikai ar naudu, bet arī ar padomu
“Aizvadītajā gadā par mūsu piedāvātajiem kredītiem lielu interesi izrādījuši arī pakalpojumu sniedzēji. Par to liecina ne tikai izsniegto kredītu apjomu un skaita pieaugums, bet arī konsultāciju skaits, kuras ikdienā sniedzam bankas apmeklētājiem,” piebilst Guntis Mincis, “mūsu padomi, sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ir tikpat būtiska mūsu ikdienas darba sastāvdaļa kā kreditēšana.”
“Uzņēmējam vienmēr varam ieteikt, kurš viņam varētu būt pats labākais virziens uzņēmuma attīstības nodrošināšanai,” turpina Sanita Bajāre, “lai neapmaldītos finanšu “džungļos”, lietišķs, savlaicīgs un pārdomāts padoms no bankas speciālistu puses ir tikpat svarīgs kā izsniegtais aizdevums.
Lielajiem, pietiekami ilgi un stabili strādājošajiem uzņēmumiem, kuri orientējas tirgus pieprasījumā un piedāvājumā, iespējams, padomi no malas varbūt vairs nav vajadzīgi. Bet esmu pārliecināta, ka tie ir vajadzīgi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, sevišķi tiem, kuri tikko sākuši uzņēmējdarbību.” Viņasprāt, ar lietišķu padomu dažkārt var sasniegt pat vairāk nekā ar naudu. “Tāpēc ir svarīgi, lai, runājot par visiem ļoti jūtīgo tēmu “nauda”, mūsu klients – naudas noguldītājs vai kredīta ņēmējs – mums uzticētos, savukārt mēs uzticētos viņam, turklāt nevis uz dažām dienām, bet gadiem ilgi. Savstarpējo uzticēšanos vairo arī labā “Citadeles” reputācija,” spriež viņa.
Mācība abām pusēm
“Pēc pārdzīvotās ekonomiskās krīzes daudzi uzņēmēji ir guvuši rūgtu mācību – pašlaik viņi piesardzīgāk izvērtē savas iespējas, nekaļot neizpildāmus plānus. Tomēr kopējais noskaņojums sāk uzlaboties. Tā ir ļoti laba zīme,” teic Sanita Bajāre. “Bet jāatzīst, pēc krīzes mācība ir arī mums, tāpēc ikviens bankā iesniegtais attīstības projekts tiek vērtēts ļoti rūpīgi. Dažreiz uzņēmējam atklāti pasakām, ka šis tomēr nav tas investīciju apjoms, ko viņš pašlaik varētu atļauties. Tā vietā iesakām iet viņa iecerēto attīstības ceļu soli pa solim. Banka var ļoti dažādi piedalīties kāda jauna uzņēmējdarbības projekta veicināšanā. Tomēr vienmēr mūsu mērķis ir veidot attiecības ar projekta iesniedzēju nevis vienai dienai vai vienam gadam, bet ilgtermiņā.”
“Citadele” atvieglo nodokļu slogu
Aizvadītajā gadā aptaujāto uzņēmēju noskaņojumu gan vēl nevar saukt par pārlieku rožainu, kas, iespējams, pašlaik kādu joprojām attur no jaunu ideju īstenojuma. Viens no noskaņojuma cēloņiem, pēc viņu pašu atzinuma, ir pārāk lielie darbaspēka nodokļi. Tas neizbēgami rada arī pesimistisku noskaņojumu biznesā strādājošo vidū. To pašu var teikt par mazajiem uzņēmumiem, kas izmantojuši mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu.
“Kopš pagājušā gada novembra uzņēmējiem, kuri atvēruši maksājumu kontu bankā “Citadele” un veic aktīvu sadarbību ar mums, tajā skaitā maksājot nodokļus, pēc sešu mēnešu sadarbības piemaksājam nākamajam nodokļu maksājumam 100 eiro. Ar šo piemaksu mēģinām atvieglot viņiem nodokļu slogu, reizē dodot savu artavu ēnu ekonomikas mazināšanā,” skaidro Sanita Bajāre.
Vēl veiksmīgāk šogad?
Ekonomists Mārtiņš Āboliņš cer, ka šis gads valsts ekonomiskajā attīstībā būšot vēl veiksmīgāks nekā aizvadītais. No jauna izsniegto kredītu apjomu palielināšanās būs viens no tiem faktoriem, kas sekmēs straujāku ekonomikas attīstību, kuras veicināšanā sava loma būs arī bankai “Citadele”.
“Kopš šī gada sākuma strādājam ar inovatīviem produktiem, paredzētiem gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Mums ir plāns, piemēram, patēriņa kreditēšanas virzienā tādu uzņēmumu atbalstam, kuriem īstermiņā nepieciešams finansējums apgrozījumam. Iedzīvotājiem jau pašlaik piedāvājumā ir bezkontakta maksājumu kartes, tāpat ir mobilā banka, kas ir ļoti ērts veids, kā ātri sakārtot savus naudas darījumus, neapsēžoties pie datora,” stāsta Sanita Bajāre, “padomā ir virkne citu piedāvājumu, lai, izmantojot visjaunākās tehnoloģijas, sadarbība ar mūsu banku iedzīvotājiem būtu iespējami ātrāka, ērtāka un nemanāmāka. Un lai nav tā, ka cilvēkam jāpieliek īpašas pūles saskarsmē ar banku. Jebkādu jauno risinājumu piedāvājot, vienlaikus gādāsim, lai tas būtu drošs. Naudas noguldījumu un darījumu drošība jau ir tā, kas, kā jau minēju, var tikai veicināt klientu uzticēšanos mums un mūsu jaunajiem piedāvājumiem.”
