Citādas olimpiskās spēles. Viss ap un par Phjončhanas olimpiādi 0
Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā sākušās 23. ziemas olimpiskās spēles, kurām pasaule seko līdzi mazliet citādākām acīm, jo pēdējo gadu notikumi olimpisko kustību satricinājuši vairāk nekā jebkad agrāk.
Šī ir pirmā reize, kad Dienvidkorejā norisinās ziemas olimpiskās spēles, bet vasaras olimpiāde norisinājās pirms 30 gadiem Seulā. Phjončhana pretendēja uz spēļu rīkošanu arī 2010. un 2014. gadā, bet zaudēja Vankūverai un Sočiem ar attiecīgi trim un četrām balsīm. Ar trešo piegājienu beidzot izdevās uzvarēt, apsteidzot Minheni un Francijas pilsētu Anesī. Phjončhanas spēļu rīkošanas izmaksas tiek lēstas ap desmit miljardiem dolāru (piecreiz mazāk nekā Sočiem!).
Soču olimpiskās spēles iegājušas vēsturē ne tikai ar milzīgām izmaksām, bet arī dopinga skandāliem, kas vēl nebūt nav galā. Krievijas izveidoto un īstenoto dopinga sistēmu var raksturot divos vārdos – Vladimirs Putins. Tieši valsts prezidenta neremdināmā apetīte pēc slavas bija pamatā tam, ko pasaule vēl nekad nebija pieredzējusi un kas beidzās ar vismaz 43 dopinga dēļ diskvalificētiem sportistiem un Krievijas izslēgšanu no Phjončhanas spēlēm. Tiesa, krievu sportisti būs arī Dienvidkorejā un daudz – vairāk nekā 160. Jā, bez sava karoga un himnas, tomēr var diskutēt, vai sods ir adekvāts pārkāpumam. Turklāt nez vai Krievijā vispār izdarīti secinājumi, jo nav dzirdēts, ka kāds būtu ieminējies par grēku nožēlošanu un sākšanu, tā teikt, no baltas lapas.
Sods par alus dzeršanu
Lai nu paliek Krievija un tās grēki, jo aizliegto vielu ēra nesākās ar šo desmitgadi un diemžēl tik drīz arī nebeigsies. Olimpiskajās spēlēs pirmo reizi dopinga pārbaudes tika veiktas tieši pirms 50 gadiem, un kopumā šajā laikā diskvalificēti 148 sportisti vai komandas, kas ieguvušas olimpisko spēļu medaļas. Pirmais, kam nācās šķirties no savas godalgas, bija Zviedrijas modernais pieccīņnieks Hanss Gunars Liljenvals, kurš 1968. gadā Mehiko izcīnīja bronzu komandu sacensībās, taču analīzēs tika atklāts alkohols. Zviedrs pirms šaušanas nervu nomierināšanai esot izdzēris divus alus. Mūsdienās olimpiskajās spēlēs alkohols aizliegts vien loka šaušanā, bet tas saistīts ar to, lai neapdraudētu citus, jo atzīts, ka grādīgie dzērieni sportistam nepalīdz uzlabot sniegumu. Toties aizliegtas ir narkotiskās vielas, tostarp marihuāna.
1972. gadā Minhenē pārbaudīja ne tikai medaļniekus, bet arī citus sportistus, un diskvalifikāciju saņēma septiņi atlēti (no tiem četri medaļnieki), bet četrus gadus vēlāk Monreālā – 11 (trīs medaļnieki). Nesenākā pagātnē, pateicoties jaunām tehnoloģijām, atklājusies katastrofāla aina – 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs dopingu lietojuši 50 medaļnieki un kopumā – 81 atlēts. Vēl deviņi potenciālie olimpieši aizliegto vielu lietošanā tika pieķerti pirms spēļu sākuma. No 2012. gada Londonas spēlēm krāpnieku statistika vēl iespaidīgāka – 95 diskvalificētie spēļu laikā un astoņi pirms tam. Ziemas olimpiskajās spēlēs līdz pat 2002. gadam visus dopinga gadījumus varēja saskaitīt uz roku pirkstiem.
Maina lēmumu
Olimpisko spēļu vēsturē bijuši astoņi gadījumi, kad izcīnītās medaļas atņemtas, bet vēlāk atdotas. Pirmais datējams ar tālo 1912. gadu, kad Džims Torps – pirmais ASV pamatiedzīvotājs olimpiskais medaļnieks – Stokholmā kļuva par čempionu vieglatlētikas pieccīņā un desmitcīņā. Medaļas tika atņemtas, jo atklājās, ka Torps par beisbola spēlēšanu saņēmis atalgojumu jeb bijis pusprofesionālis (olimpiskajās spēlēs tolaik drīkstēja sacensties tikai amatieri). 1983. gadā – 30 gadus pēc Torpa nāves – Starptautiskā olimpiskā komiteja tomēr atjaunoja viņam olimpiskā čempiona statusu.
Pieminēšanas vērts ir arī pēdējais gadījums – zviedru hokejistam Niklasam Bekstrēmam pozitīvu analīžu dēļ tika liegta iespēja piedalīties 2014. gada Soču olimpisko spēļu finālā pret Kanādu (0:3) un sākotnēji arī netika pasniegta sudraba medaļa, tomēr vēlāk sportistu attaisnoja. Sočos pozitīvas analīzes pārsteidza arī divus Latvijas izlases hokejistus – Vitāliju Pavlovu un Ralfu Freibergu, kuri saņēma attiecīgi pusotra un divu gadu diskvalifikāciju. Taču attiecībā uz pirmo pērn man interesantu viedokli pauda Ķelnes antidopinga laboratorijas vadītājs Hanss Geiers, kurš to uzskata par absurdu lēmumu, jo uzrādītā viela (metileksanamīns) sportistam nekādu labumu nedodot.
Ir bijis arī tā, ka medaļas atņem, tad atdod un… atkal atņem. 2000. gadā Sidnejas olimpiskajās spēlēs ASV triumfēja 4×400 metru stafetes skrējienā. Četrus gadus vēlāk vienam no panākuma kaldinātājiem Džeromam Jangam tika piešķirta diskvalifikācija ar atpakaļejošu datumu un zelts atņemts visiem sešiem komandas pārstāvjiem. Sporta arbitrāžas tiesa pēcāk lēma, ka pārējie pieci par viena blēdīšanos nav jāsoda un atdeva medaļas. 2008. gadā nāca klajā cita skrējēja Antonio Petigrū agrāko laiku grēki un komanda vēlreiz tika diskvalificēta, bet oficiāls lēmums par to, ka visiem sešiem jāšķiras no zelta, tika pieņemts vien 2012. gadā.
Savs drošībnieks
Phjončhana atrodas tikai 80 kilometru attālumā no Ziemeļkorejas robežas, un komunistiskās valsts neprognozējamā vadība daudziem rada lielu satraukumu. Pirms 30 gadiem Seulā ziemeļu kaimiņi nekādus ekscesus nesarīkoja, bet tad pasaule vēl bija citāda, turklāt viņu militārās iespējas arī nebija tik iespaidīgas kā šobrīd. Dažās valstīs pavīdēja ideja drošības draudu dēļ nesūtīt atlētus uz Phjončhanu, tomēr boikotu neviens nav paziņojis. 92 dalībvalstu vidū ir arī Ziemeļkoreja, kuru pārstāv pārdesmit sportisti.
Latvijas delegācijas vadītājs jau astotajās olimpiskajās spēlēs ir Žoržs Tikmers. “Sportistiem dzīvošanas apstākļi olimpiskajā ciematā radīti līdzīgi kā parasti, bet ceru, ka situācija būs labāka nekā iepriekšējās divās olimpiskajās spēlēs un mūsu komandā vairs nebūs aktuāls jautājums, ka vajag savu santehniķi un elektriķi,” Tikmers teica vēl pirms došanās uz Koreju. “Ja būs kādas ķibeles, risināsim, ir labs kontakts ar Latvijas vēstniecību Dienvidkorejā. Olimpiskajā ciematā istabiņas ir mazas, mazi lodziņi, bet ar savu iekārtojumu un saviem akcentiem mēģināsim radīt īpašu noskaņu. Latvijas olimpiskās komandas birojs arī būs svinīgi iekārtots, jo ir valsts simtgade. Pirmo reizi Latvijas delegācijā iekļauts arī drošības virsnieks – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs, kurš darbosies speciālā drošības centrā kopā ar daudzu citu valstu pārstāvjiem.”
15 svarīgākie datumi Latvijas līdzjutējiem*:
9.02. 13:00 atklāšanas ceremonija
11.02. 13:15 biatlons,10 km sprints (A. Rastorgujevs)
12.02. 14:00 biatlons, 12,5 km iedzīšana (A. Rastorgujevs)**
14.02. 13:20 kamaniņu sports, ekipāžas (A. Šics/J. Šics)
15.02. 03:00 skeletons, 1. un 2. brauciens vīriešiem (M. Dukurs, T. Dukurs)
15.02. 14:30 kamaniņu sports, stafete
16.02. 02:30 skeletons, 3. un 4. brauciens vīriešiem (M. Dukurs, T. Dukurs)
16.02. 03:00 daiļslidošana, īsā programma (D. Vasiļjevs)w
17.02. 03:00 daiļslidošana, izvēles programma (D. Vasiļjevs)
18.02. 13:05 bobslejs, 1. un 2. brauciens divniekiem (O. Melbārdis, O. Ķibermanis)
18.02. 13:15 biatlons, 15 km masu starts (A. Rastorgujevs)**
19.02. 13:15 bobslejs, 3. un 4. brauciens divniekiem (O. Melbārdis, O. Ķibermanis)
24.02. 02:30 bobslejs, 1. un 2. brauciens četriniekiem (O. Melbārdis, O. Ķibermanis)
25.02. 02:30 bobslejs, 3. un 4. brauciens četriniekiem (O. Melbārdis, O. Ķibermanis)
25.02. 13:00 noslēguma ceremonija
* pēc Latvijas laika ** ja kvalificēsies
Dopinga dēļ atņemtās olimpiskās medaļas
Krievija 41
Baltkrievija 11
Ukraina 10
Kazahstāna 9
ASV 8
Bulgārija 7
Turcija 5
Ķīna 4
Ungārija 4
Spānija 4
Pavisam kopš 1968. gada atņemtas 139 medaļas, un visvairāk diskvalifikāciju bijis vieglatlētikā (48), svarcelšanā (46) un distanču slēpošanā (13).
Uzziņa
Phjončhanas olimpiskajās spēlēs tiks sadalīti 102 medaļu komplekti 15 sporta veidos
Dalībnieku skaits būs lielākais vēsturē ziemas spēlēs – 2925 sportisti no 92 valstīm
Latviju pārstāvēs 34 sportisti deviņos sporta veidos
Martinam un Tomasam Dukuriem, Andrim un Jurim Šiciem, kā arī Latvijas karognesējam atklāšanas ceremonijā Daumantam Dreiškenam šīs būs ceturtās spēles, bet 13 sportisti būs olimpiskie debitanti.
