Citādā Salātlapiņa Leļļu teātrī – ne tikai meitenēm 0
Latvijas Leļļu teātris savu 75. sezonu Mazajā zālē 1. jūnijā noslēgs ar režisora Viestura Roziņa debiju leļļu teātra žanrā – izrādi “Salātlapiņa”, ko pēc brāļu Grimmu pasakas motīviem dramatizējusi Ludmila Roziņa.
Salātlapiņa ir salātu princese, kura ēd salātu salātus salātu mērcītē, lai viņai izaugtu visgarākie mati pasaulē un viņa iekļūtu Pasaules rekordu grāmatā. Viņa dzīvo tornī, un vienīgais veids, kā pie viņas nokļūt, ir viņas neparasti izturīgie mati. Salātlapiņas mati ir maģiski – pa tiem var uzjāt ar zirgu un pat uzbraukt ar mocīti. Taču… kādu dienu pie Salātlapiņas ielavās sēņu princis Kaspars un viņas mazā sirsniņa sāk pukstēt straujāk. Tornis, kas bijis visa Salātlapiņas dzīve, sāk kļūt par šauru.
Režisoram V. Roziņam šī ir debija Leļļu teātrī. “Leļļu teātris ir specifiska lieta. Tagad man pašam ir cits skatījums uz leļļu teātra aktieriem. Viņu darbs ir ne tikai radošs, bet arī tehnisks – ticami atdzīvināt lelles un citus priekšmetus. Tagad, strādājot Leļļu teātrī, man ir spēja paskatīties uz lietām bērna acīm. Spēlēšanās ar priekšmetiem. Rotaļāšanās. Tagad arī ikdienā skatos uz lietām citādi.
Pamanu, ka tik daudzas lietas ap mani ir dzīvas, ko agrāk nemanīju.
Ir ieslēgusies cita apziņa,” smaidot stāsta režisors.
V. Roziņa interpretācijā par brāļu Grimmu pasaku ļoti simboliski saduras tehnoloģiskās burvestības spēks ar Mātes Dabas spēku. “Jau no bērnības man šī pasaka ir spēcīgi palikusi atmiņā. Tieši tas, kā brauc pa tiem matiem. Mans skatījums uz šo pasaku ir no citas puses, kā puisim. Tas ir ceļojums pa matiem.
Es nekad nedomāju, ka tā ir tikai meiteņu pasaka.
Man šķiet, ka 21. gadsimtā tā dalīšana ir jocīga. Ir meitenes, kas spēlējas ar mašīnām. Es tagad spēlējos ar lellēm,” stāsta režisors.
Izrādes mākslinieks Valters Kristbergs iestudējumu veido “black light” teātra estētikā, kurā vizuāli integrēta un ironiski saspēlējas moderno tehnoloģiju estētika scenogrāfijā ar Mātes Dabas estētikas izpausmi lellēs. Izrādes apakšvirsraksts ir “dragreiss pa matiem”. “Manā izrādē mati ir ceļš gan raganai, gan princim, kas brauc ar dažādiem transportlīdzekļiem. Lelles ir ultravioletās krāsās, spīd. Viss notiek gaisā. Tiešām lidos priekšmeti,” skaidro režisors.
Iestudējuma radošajā grupā darbojas arī dramaturģe Ludmila Roziņa un ritma grupa “Perpetuum Ritmico”, kas izrādes skaņu partitūru un dziesmu pavadījumu veido, izmantojot sitaminstrumentu daudzveidīgo skaņu iespējas un iespaidojoties no dažādām stihijām un norisēm dabā. Izrādē lomās redzēsim aktierus Daci Vītolu, Arnitu Jaunzemi un Artūru Putniņu.
