Citādā Latvija: kā tapa Rēzeknes Zaļās sinagogas ekspozīcija 0
No sestdienas, 6. februāra, Rēzeknes Zaļā sinagoga trešdienās un sestdienās no plkst. 9 līdz 15 būs bez maksas apmeklējama ikvienam interesentam, LA.lv uzzināja Rēzeknes domē. Bet kāds bija ceļš no nolaistas koka ēkas līdz vienam no ievērojamākajiem pilsētas kultūras pieminekļiem, stāsta domnīcas “Creative Museums” vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone un dizaina biroja “H2E” mākslinieciskā direktore Ingūna Elere.
Ebreju kultūra ir ļoti specifiska, tās noteikumi, īpaši saistībā ar reliģiskajiem jautājumiem – ļoti strikti, tādēļ, pirms ķerties pie ekspozīcijas izveides vēsturiskajā sinagogas ēkā, radošā komanda pasūtinājusi akadēmisku pētījumu, uz kura pamata tad arī veidots stāsts par Rēzeknes ebrejiem.
Tā kā sinagoga vēsturiski sastāvējusi no trim telpām – lūgšanu telpas, mācību telpas un sieviešu telpas, kur katrai bijusi sava loma un nozīme –, ekspozīcija tematiski piemērota šim dalījumam.
“Lūgšanu telpu maksimāli respektējam, un tajā stāstām par ebreju tradīciju – reliģiskajiem svētkiem, Toru, ebreju kopienas atjaunošanos pēc II pasaules kara,” stāsta Zelča-Sīmansone. Ekspozīcija Sieviešu telpā sinagogas II stāvā stāstām ebreju vēstures stāstu no viduslaikiem, kad pilsētas nosaukums bija Rossiten līdz mūsdienām. Zelča-Simansone piebilst: nav saglabājušās precīzas ziņas par to, kad tieši Rēzeknē apmetušies pirmie ebreji, taču vispārējā reģiona vēsture ļauj pieņemt, ka tas noticis aptuveni pirms 500 gadiem.
Šajā sadaļā iekļauti arī Rēzeknes ebreju portreti, sīkāk pastāstot par tiem, par kuriem ziņas saglabājušās, un cerot, ka, iespējams, kāds no apmeklētājiem pazīs kādu no tiem, kuru vārds zudis. “Šī ekspozīcija nav sastingusi, bet gan atvērta un nākamos stāstus iedvesmojoša,” teic Ingūna Elere.
Ineta Zelča-Sīmansone teic, ka arī citas ekspozīcijas sadaļas ir atvērtas – piemēram, sinagogā apskatāmajā Rēzeknes kartē šobrīd atrodami 24 ar ebreju dzīvi saistīti objekti, kurus palīdzējusi identificēt ilggadīgā Ebreju biedrības priekšsēdētāja Rašela Kukļa, Latgales Kultūrvēstures muzeja galvenā krājuma glabātāja Silvija Ribakova un jauns vēsturnieks Kaspars Strods, kurš izstaigājis visus atzīmētos objektus un pierakstīja atmiņu stāstus, kā arī pētīja avotus. Turklāt ikviens, kuram ir ziņas par pirms kara ebrejiem piederējušu veikalu vai darbnīcu, aicināts šo karti papildināt. Jau izveidota arī īpaša aplikācija viedtālruņiem, lai ikviens varētu patstāvīgi izstaigāt maršrutu “Ebreji Rēzeknē”, piebilda Zelča-Sīmansone.
Ekspozīcijas veidošanu visvairāk sarežģījis vēsturisko priekšmetu trūkums – skarbās 20. gadsimta vēstures dēļ, kad gāja bojā lielākā daļa Latvijas ebreju, savukārt citi izceļoja, trūkst elementāru sadzīves lietu, kur nu vēl kulta priekšmetu, kam pienāktos atrasties sinagogā.
Tomēr bijuši negaidīti un iepriecinoši atklājumi, teiksim, kāds rēzeknietis atnesis galda piederumus un traukus, kurus savulaik glabāšanā kaimiņam latvietim atstājusi ebreju ģimene, bēgot uz Krieviju. Vēl negaidītāks ieguvums bijusi daļa no Esteres grāmatas, kas nu ieņem goda vietu Lūgšanu telpas ekspozīcijā.
Elere stāsta, ka ekspozīcijā ir arī bērniem veltīta sadaļa – tajā iespējams gan iepazīt ebreju alfabētu, uzrakstot svešādajā rakstībā gan Rēzeknes Zaļās sinagogas nosaukumu, gan katram pašam savu vārdu, kā arī izkrāsot ar sinagogu saistītas krāsojamās lapas.
Sinagogu apmeklēt var arī citās dienās, ne tikai sestdienās un trešdienās, taču tad apmeklējums iepriekš jāsaskaņo. Savukārt 18. martā Rēzeknē plānota konference, kurā desmit vēsturnieki dalīsies līdz šim nepētītos ebreju vēstures aspektos, kas vienlaikus ir arī Latvijas vēsture, stāsta Zelča-Sīmansone.
