Gints Narogs: Citā realitātē 5
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nākamgad maijā Rīgā atkal notiks pasaules čempionāts hokejā, otro reizi trīs gadu laikā. Cerams, šoreiz ar skatītāju klātbūtni, jo lielā kovida viļņošanās ir pārciesta. Organizatori publiskojuši biļešu cenas, un tās, maigi sakot, pārsteidza.
Skaidrs, ka rīkotāji no Latvijas puses cer nopelnīt, jo ienākumi par biļetēm šoreiz paliks Latvijā, arī Latvijas Hokeja federācijas (LHF) rīcībā. Pērn situācija bija citādāka, lielāko daļu izmaksu sedza Starptautiskā hokeja federācija (IIHF), kas arī paturēja to salīdzinoši nelielo naudu, kas tika iegūta par biļetēm, jo skatītāji tribīnēs ierobežotā skaitā tika laisti vien čempionāta otrajā pusē.
Tātad, lai klātienē redzētu kaut vienu Latvijas hokeja izlases spēli, jārēķinās vismaz ar 140 eiro, ja veiksies izlozē un varēs iegādāties ieejas kartes uz vienas dienas mačiem. Ja vēl vairāk palaimēsies un būs pieejamas biļetes uz atsevišķām spēlēm, tad lētākā biļete Latvijas mačam maksās no 89 līdz 135 eiro. Ar piebildi, ja vien biļetes uz atsevišķām Latvijas izlases spēlēm nonāks tirdzniecībā. Uz Rīgā notiekošajām spēlēm biļetes ir tikai divās cenu kategorijās, ja neskaita VIP ložas.
Tamperē, kur notiks otras grupas spēles, šādas kategorijas ir piecas, līdz ar to arī lielāka cenu amplitūda. Piemēram, soms, lai redzētu savas valstsvienības spēli par lētāko pieejamo cenu, šķirsies no 57,50 eiro jeb par 32 eiro mazāk nekā latvietis. Turklāt Somijā domā arī par jauno paaudzi, jo ir īpaša cenu kategorija bērniem no 5 līdz 12 gadiem – lētākā biļete tad maksās 15 eiro. Latvija neko tādu nepiedāvā.
Pasaules čempionātos hokejā biļešu cenas atkarīgas no valsts, kur turnīrs notiek. Piemēram, Čehijā un Slovākijā cenas allaž bijušas zemākas nekā, piemēram, Somijā un Zviedrijā, kur iedzīvotāju pirktspēja ir lielāka. Tiesa, 2012. gadā Zviedrijā cenas bija tā paceltas, ka klepoja arī skandināvi, mājinieku atklāšanas mačs nebija izpārdots, medijos sacēla brēku un turnīra gaitā organizatori biļešu cenu samazināja.
Gadu no gada biļešu cenas gan ir kāpušas, tomēr, objektīvi skatoties, tās nav īsti pamatotas. Jā, uz mājinieku mačiem tās vienmēr būs augstākas, bet kas liedz samazināt cenas uz citu komandu spēlēm? Jau tagad diezgan droši var apgalvot, ka tā saucamajās nepopulārajās spēlēs, kurās nebūs kāda no favorītēm, “Arēnas Rīga” tribīnes būs pustukšas. Tāpat kā citos hokeja čempionātos iepriekš. Latiņu varētu palaist zemāk un, kas zina, uz hokeju atnāktu arī tie, kas vienkārši gribētu izbaudīt pasaules čempionāta atmosfēru arī tad, ja rocība neļauj apmeklēt Latvijas spēli.
Visiem taču skaidrs, ka cilvēku pirktspēja ziemas mēnešos un arī nākamā gada pavasarī būs kritusies, jo svarīgāki tomēr būs komunālie maksājumi, arī par cenu kāpumu pirmās nepieciešamības precēm šobrīd varam tikai zīlēt. Vidējais statistiskais Latvijas iedzīvotājs skaitīs katru eiro, un daudziem hokeja čempionāts būs tikai jauks pasākums draugu lokā pie TV ekrāna.
Rīgas grupas organizatori cer pārdot apmēram 130 000 biļešu, budžeta plāns sastādīts, bet jāšaubās, vai ar šādu cenu politiku to izdosies realizēt. Protams, vienmēr var cerēt uz ārzemju līdzjutēju “piešprici”, bet, atceroties 2006. gada pasaules čempionātu Rīgā, arī te ir zemūdens akmeņi. Pelnīt gribēs arī viesnīcnieki, apartamentu izīrētāji, tās atkal būs pagalam nedraudzīgas cenas hokeja mīļotājiem. Nebūs tā, ka uz Rīgu gāzīsies tūkstošiem čehu, šveiciešu, slovāku, norvēģu vai slovēņu, jo arī tur cilvēki mēdz rēķināt.
Nevar noliegt, ka uz lielajiem sporta pasākumiem biļešu cenas pēdējā desmitgadē ir veikušas milzu lēcienu. Tomēr pretstatam – novembrī Katarā sāksies Pasaules kausa finālturnīrs futbolā un tur uz grupu spēlēm zemākās kategorijas biļetes būs lētākas nekā uz pasaules čempionātu hokejā Rīgā. Abi sporta forumi popularitātes un sporta draugu uzmanības kapacitātē nav salīdzināmi.
Jā, stadionu ietilpība ir cita, arī dzīvošanas izmaksas Katarā mērāmas tūkstošos, taču biļešu cena tomēr ir mēraukla organizatoru vēlmēm, kā latviski mēdz teikt, uzvārīties. Izpētot biļešu cenas gaidāmajam hokeja čempionātam, jāatzīst – tāda vēlme ir arī Rīgas turnīra organizatoriem, kuri šobrīd dzīvo kaut kādā citā realitātē. Jo tikai ar to vien, ka Latvijā mīl savu hokeja valstsvienību, šoreiz var nepietikt.
