Vai mūs muļķo? Cīsiņos, kas it kā paredzēti bērniem, atrodam bīstamas E-vielas. Skaidro PVD
0
Sociālā tīkla Facebook lapā “Slepenais pircējs” aizsākusies aktuāla diskusija par veselīgu uzturu un vienmēr mīklainajām E vielām, kas nu jau atrodamas teju katrā pārtikas produktā. Šoreiz zem palielināmā stikla likti “Forevers” cīsiņi, kas paredzēti bērniem. Arī tajos atrodamas E vielas.
Viena no tām ir E250 Pārtikas uzlabotājs — nātrija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība — nelabums, galvassāpes, reibonis, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
Jautājam PVD, vai tas ir atļauts un tādā veidā netiek muļķots pircējs.
“Prasības pārtikas piedevu (E vielu) izmantošanai Eiropas Savienībā ir stingri reglamentētas. Tirgū var laist tikai tās pārtikas piedevas, kas ir iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām, kā arī regulā ir noteiktas maksimāli pieļaujamās normas pārtikas piedevu lietošanai konkrētos produktos. Pārtikas piedevas var lietot pārtikā, ievērojot noteiktus izmantošanas nosacījumus. Pirms attiecīgās pārtikas piedevas iekļaušanas regulā, pārtikas piedevas izvērtēšanu veic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). Jāpiebilst, ka visām pārtikas piedevām ir jāatbilst specifikācijām jeb noteiktiem tīrības kritērijiem.
Pārtikas piedevu specifikācijas ir iekļautas Komisijas Regulā (ES) Nr. 231/2012 ( 2012. gada 9. marts ), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 461 “Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība” ir noteiktas prasības gaļas produktiem, tai skaitā cīsiņiem, kuri ir sertificēti kā zaļās vai bordo karotītes produkti, tostarp nosakot ierobežotu pārtikas piedevu lietošanu. Piemēram, aizliegts lietot pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, ārējā izskata uzlabošanai, garšas un smaržas pastiprināšanai (E620 līdz E640) un vēlamo struktūras īpašību nodrošināšanai.
Savukārt ES regula 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem nosaka, ka jebkura viela, tai skaitā pārtikas piedevas, kas tiek lietotas pārtikas ražošanas procesā un ko satur gatavais produkts, ir jānorāda pārtikas marķējuma sastāvdaļu sarakstā, tāpēc patērētājam, pirms pārtikas iegādes, iesakām iepazīties ne tikai ar pārtikas produkta nosaukumu, bet arī ar visu informāciju marķējumā, īpašu uzmanību pievēršot sastāvdaļu sarakstam, un iegādāties tādu produktu, kas sakrīt ar tā vajadzībām.\
Jūsu norādītā produkta marķējumā nav konstatētas neatļautas pārtikas piedevas,”
LA.LV skaidro PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša.
Iepriekš jau esam rakstījuši, ka jau 2007. gadā Pārtikas Standartu aģentūra (Apvienotā Karaliste) publicēja pētījumu, kas apstiprināja, ka pastāv varbūtēja sakarība starp mākslīgo krāsvielu lietošanu uzturā un bērnu uzvedību. Pētījumā 3, 8 un 9-gadīgie bērni katru otro nedēļu uzturā lietoja divu veidu pārtikas piedevu maisījumus dzērienu veidā, kuriem bija pievienots konservants – nātrija benzoāts (E211, ko var atrast kečupā, pīrāgos, marinētos gurķos, garnelēs, saldumos, kaviārā, konfektēs un citos produktos). Trešais dzēriens bija placebo un tam netika pievienotas pārtikas piedevas. Pētījuma rezultātā tika novērots, ka,
lietojot uzturā minētās pārtikas krāsvielas kombinācijā ar nātrija benzoātu, pieaug bērnu hiperaktivitātes līmenis.
Tāpēc – ja ražotājs produkta gatavošanā izmanto krāsvielas E 110, E 104, E 122, E 129, E 102, E 124, tad viņa pienākums ir uzrādīt marķējumā papildus informāciju: „krāsvielas (-u) nosaukums vai E numurs: var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu aktivitāti un uzmanību”.
Regulāri lietojot uzturā produktus, kas satur sintētiskās krāsvielas, iespējamas mutagēnas, kancerogēnas un alerģiskas izpausmes (piemēram, lietojot E 110 piedevu, kas atrodama konditorejas izstrādājumos, saldumos, augļu konservos, konfektēs, jūras laša un krabja izstrādājumos; E 122, kas atrodama saldējumos, pudiņos, konfektēs, augļu konservos; E 127 – džemos, saldumos, konfektēs). Ja pamatojamies uz zinātniskiem pētījumiem par krāsvielu ietekmi uz organismu, parādās arī atsauces uz hiperaktivitāti un uzvedības traucējumiem (FDA un pubmed pētījumi).
Mākslīgos saldinātājus izmanto visa veida konditorejas izstrādājumos, majonēzes, kečupa, desertu, sauso maisījumu, atspirdzinošo dzērienu, košļājamo gumiju ražošanā, kā arī pievieno saldinātajiem piena produktiem un augļu, dārzeņu, jūras velšu pārstrādes procesos.
Minēsim vienu no bezkaloriju mākslīgajiem saldinātājiem – tas ir Aspartams E 951, kas ir 180x saldāks par cukuru/saharozi. To pievieno diētiskajām limonādēm (piemēram, Coca Cola), enerģijas dzērieniem, sulām, jogurtiem, piena produktiem, košļenēm (Dirol, Orbit), brokastu pārslām, daudziem tā sauktajiem „bezkaloriju” produktiem, medikamentiem.
Antioksidanti – E 320, E 321, E 311, E 312 – izmanto margarīnu ražošanā, pievieno gaļas, zivju, konditorejas, maizes izstrādājumos, karsēto, apcepto produktu rūpniecībā. Iespējami alergēni, negatīva ietekme uz plaušu, aknu un nieru darbību.
Garšas pastiprinātāji E 620-E 625, kas atrodami čipšos, cepumos, sausiņos, sausajās zupās, praktiski gandrīz jebkurā šāda veida produktā. Pie pārdozēšanas novērojamas galvassāpes, muskuļu vājums, tahikardija, arī uzmanības traucējumi, hiperaktivitāte un vemšana.
Pārtikas konservanti – sulfīdi, benzoāti, benzoskābe, sorbīdskābe – atrodami kečupos, kūkās, pīrāgos, konfektēs, dzērienos u. c.
Konkrētāk: E 200-203 izmanto gaļas, piena, zivju, augļu un dārzeņu pārstrādē; pievieno arī saldētajām picām, šokolādes sīrupiem, siera pastām, maizei. Ir novērotas alerģijas, lai gan šīs piedevas uzskatāmas par samērā drošām. E 210-213 – pievieno saldējumam, margarīnam, uzkodu mērcēm, augļu sulām, košļenēm, konserviem, majonēzei. Var izraisīt alerģiskas reakcijas.
E 220 – sēra dioksīds, ko izmanto augļu, dārzeņu pārstrādes produktos un žāvētajos augļos. Iespējamas galvassāpes, reiboņi.
Sevišķi kaitīgi bērniem – nitrīti un nitrāti, E 249-E 252. Izmanto rūpnieciski apstrādātos gaļas produktos, desās, cīsiņos, žāvējumos, zivju konservos, siera ražošanā. Organismā veidojas nitrozamīni, kas ir kancerogēni. Patērējot lielos daudzumos, iespējama imunitātes pazemināšanās, A vitamīna deficīts.
