Cīrule nāk klajā ar plānu: klientus iedala divās grupās 11
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) trīs galvenās darbības prioritātes šogad būs atbildības celšana, komunikācijas uzlabošana un VID komandas stiprināšana, šodien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.
“Pagājušā gada notikumi atstājuši paliekošu iespaidu uz VID reputāciju, uz to, kā VID vērtē sabiedrība un klienti. Pērn klientu uzticība VID ir samazinājusies – ja līdz tam VID ticēja aptuveni 50% Latvijas iedzīvotāju, tad pērn tikai 33%,” atsaucoties uz SKDS aptauju par iedzīvotāju uzticību VID, sacīja Cīrule.
VID ģenerāldirektore atzina, ka vēl ir daudz darāma, lai lauztu priekšstatu par to, ka VID ir ne tā draudzīgākā valsts iestāde.
“Viena no galvenajām lietām ir atbildība. VID lēmumi atstāj lielu iespaidu uz klienta biznesu, turpmāko nākotni. Ar vienu lēmumu var apturēt visu klienta uzņēmējdarbību, tāpēc pret lēmumiem jāattiecas ļoti atbildīgi. Ir kvalitatīvi jāapkalpo klienti, jāievēro termiņi, jāpieņem profesionāli lēmumi,” skaidroja Cīrule.
Viņa uzsvēra, ka otra lieta ir komunikācija. Klienti VID uztver kā vienu veselumu un nešķiro, ar kuras pārvaldes darbinieku runā. “Tas mums būs jāizprot un jābūvē sava komunikācija tā, lai klients to varētu izprast un rīkoties tā, kā VID viņam ir ieteicis. Pagaidām vēl bieži vien garās VID vēstules ietver tik sarežģītus formulējumus, ka klients tos nespēj saprast,” sacīja Cīrule.
“Trešā lieta ir komanda. Pašreizējie VID vadītāji ir ļoti profesionāli un motivēti, gatavi darīt visu, lai klients mūs uztvertu savādāk un atjaunotos uzticība sabiedrībā,” piebilda Cīrule.
Viņa norādīja, ka VID lielākais mērķis ir kļūt par klientiem draudzīgāko valsts iestādi Latvijā un to varēs sasniegt, ja VID darbinieki spēs mobilizēt visus savus resursus, lai šo mērķi sasniegtu un visi vienā komandā strādās vienā virzienā.
Cīrule norādīja, ka visi klienti būtu iedalāmi divās lielās grupās. Nodokļus maksāt gribošos klientus VID vispirms konsultēs, dos padomus, palīdzēs šādam uzņēmējam vienkāršot nodokļu nomaksu, izmantojot modernās tehnoloģijas.
“Savukārt tas klientu segments, kas darbojas pelēkajā zonā – ar šiem klientiem strādāsim ļoti stingri. Galvenais būs PVN shēmu un aplokšņu algu apkarošana,” piebilda Cīrule.
VID nodokļu ieņēmumu plāns paredz šogad iekasēt 8,53 miljardus eiro
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu ieņēmumu plāns paredz šogad iekasēt 8,53 miljardus eiro, šodien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektores vietniece Dace Pelēkā.
Šogad plānotie nodokļu ieņēmumi ir par 6,4% lielāki nekā faktiskie ieņēmumi pērn un par 7,6% lielāki nekā pagājušā gada plāns, informēja Pelēkā.
Viņa piebilda, ka 2016.gada nodokļu ieņēmumu plāns bija par 6% lielāks nekā 2015.gadā, lai gan ekonomiskā aktivitāte valstī samazinājās. Tomēr faktiskie nodokļu ieņēmumi pērn bija par 7,3% lielāki nekā 2015.gadā.
“Izpildi nodrošināja akcīzes nodokļa ieņēmumi, daļēji pateicoties likmju kāpumam, bet arī legālās tirgus daļas pieauguma dēļ. Otrs ieņēmumu pieaugumu avots ir uzņēmumu ienākumu nodoklis,” skaidroja Pelēkā.
Viņa piebilda, ka plāna neizpilde pērn bija pievienotās vērtības nodoklī, jo ekonomiskā aktivitāte bija zemāka. “Neizpilde ir arī iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), bet tas ir tāpēc, ka ļoti lielā apmērā – par 25% – pērn pieauga IIN atmaksa par attaisnotajiem izdevumiem,” skaidroja Pelēkā.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā bija par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots. Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā bija 8,015 miljardi eiro, kamēr plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.
Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājās par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā – 5,5%, 2014.gadā – 3,7% un 2015.gadā – 5,4%).
Šogad VID vēl būs jālikvidē 333 amata vietas
Šogad līdzekļu taupīšanas nolūkā VID paredzēts likvidēt vēl 333 amata vietas. Pērn VID jau ir likvidētas 232 amata vietas, līdz ar to kopējais likvidēto amata vietu skaits būs 565 amata vietas, informēja Cīrule.
“Tas uzliek zināmu spriedzi darbiniekiem, jo notiek izmaiņas. Taču domāju, ka VID ar to tiks galā,” sacīja Cīrule.
Viņa piebilda, ka šajā jautājumā liela nozīme būs Finanšu policijas pārvaldes un Muitas policijas pārvaldes apvienošanai, pie kuras darbs tika sākts vēl pērn, taču sākotnēji šis jautājums neguva politisko atbalstu Saeimā.
“Tagad ar apvienošanās jautājumu strādā darba grupa, kurā kopā ar VID strādā cilvēki arī no Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, un šī darba grupa līdz 31.martam izstrādās jaunus apvienošanas priekšlikumus,” sacīja Cīrule.
Viņa norādīja, ka efektīvākai VID darbībai tiks domāts, kā tērēt mazāk, piemēram, kā VID administratīvajā ēkā Talejas ielā izbrīvēt vairākus tūkstošus kvadrātmetrus telpu, kuras varētu piedāvāt citām valsts iestādēm.
“Tāpat VID gadā izmanto aptuveni 20 tonnas papīra, tāpēc vēl aktīvāk notiks pāreja no papīra dokumentu aprites uz elektroniskajiem dokumentiem,” piebilda Cīrule.
