Cīruļa dziesmas ātrumā 0
Rumānijas pasaulslavenais čigānu ansamblis “Fanfare Ciocârlia”, reiz sācis “karjeru” kā visparastākā kāzu un bēru kapela, nu priecē karstasinīgas romu mūzikas cienītājus visā pasaulē. Viņu vizītkarte – temps līdz pat 200 sitieniem minūtē – liks pukstēt straujāk arī klausītāju sirdīm Latvijā. 16. augustā festivāla “Summertime – aicina Inese Galante” ietvaros kolorītais ansamblis uzstāsies Dzintaru koncertzālē.
Apvienībā muzicē 12 dalībnieki, visi – maza Austrumrumānijas ciema Zečes Pradžini iedzimtie, turklāt savstarpēji saistīti radniecības saitēm. Vīri iesāka darboties pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados kā vienkārša čigānu lauku kapela, savu instrumentāriju balstot pamatā pūšamajos instrumentos. Projekta pirmsākumos, kā kārtīgai kapelai piedien, tā muzicēja vietējās kāzās un kristībās, savukārt ikdienā tās dalībnieki pelnīja iztiku dažādos amatos, būdami kalēji, seglinieki, zemnieki.
Ansambļa instrumentālā sastāva vēsturiskās saknes meklējamas Austrijas un Turcijas militāro ansambļu spēles manierē, bet viņu instrumenti ir trompetes, klarnetes, ragi, tuba un bungas, bet dziesmas pārsvarā skan romu mēlē un mūzika sakņojas romu tautas deju mūzikā. Tajā gan jaušamas arī turku, bulgāru, serbu un maķedoniešu tautas mūzikas vēsmas.
Viss tikpat rāmi būtu arī turpinājies, ja ne vācu skaņu inženieris un entuziasts Hein- rihs Ernsts, kurš 1996. gadā izdzirdēja enerģisko apvienību un pierunāja vīrus apvienoties ceļojošā grupā. Mūziķi nolēma nodēvēt grupu par “Fanfare Ciocârlia”, ko mēdz tulkot kā “cīruļa dziesma”, jo ansambļa vizītkarte ir ārkārtīgi ātri trompetes, klarnetes vai saksofona solo, kas reizēm pieaug līdz cīruļa treļļu cienīgam ātrumam, 200 sitieniem minūtē. Atgādinājumam – par vidēju mūzikā tiek uzskatīts 120 sitienu temps.
Pateicoties šai īpatnībai, bet galvenokārt unikālai skatuves enerģijai, “Fanfare Ciocârlia” pašlaik ir viens no pieprasītākajiem pasaules mūzikas ansambļiem, koncertējot no Melburnas līdz Memfisai un no Tokijas līdz Tulūzai un raisot sajūsmu gan pankroka, gan džeza mūzikas pielūdzējos – ne velti tieši viņi ieskaņojuši mūziku Emīra Kusturicas filmām “Underground” un “Melns kaķis, balts kaķis”. Apvienība piedalījusies filmas “Borats” skaņu celiņa ierakstā un nesmādē arī populāras Holivudas un Bolivudas meldijas. 2006. gadā pēc albuma “Gili Garabd” iznākšanas orķestris tika nosaukts par Eiropas labāko grupu un apbalvots ar Radio BBC Pasaules mūzikas balvu. Viņu pēcāk izdoto (kopumā astoņu) albumu mūzika neskaitāmas reizes pabijusi pasaules mūzikas topu augšgalos. Starp citu, grupas mūziķi iesaistījušies arī Latvijā koncertējušā, izcilā muzikālā teātra “The Gipsy Kings and Queens” radīšanā.
