Cirtaino ragaiņu – kazu – divas “sejas” 0
Privātā zoodārza “Dobuļi” kuplo dzīvnieku saimi papildinājuši divi jauni iemītnieki – Angoras kazas Ārnijs un Milda, no kurām var iegūt augstvērtīgu mohēras vilnu. Šīs kazas ir vienīgās Baltijas valstīs.
Vēl pirms mēneša Milda un Ārnijs lepojās ar biezu vilnas kažoku, tā šķipsnas sasniedza pat 25 – 30 cm garumu. Aprīlī abas ragaines no sava cirtotā kažoka atvadījās. No āža “Dobuļu” saimnieki Varis un Agita Ķelpes ieguva veselus desmit kilogramus mohēras vilnas. Kad tā būs izmazgāta, saimnieki domās, kā vilnu pārvērst skaistos izstrādājumos. Vasaru Milda un Ārnijs nu pavadīs īsā, sprogainā ietērpā. Ārnijs ar to izskatās ļoti apmierināts. Labprāt gozējas aploka malā un draudzējas ar apmeklētājiem. Milda kā jau meitene ir kautrīgāka, vairāk uzturas nojumītē.
Tomēr jāpatur prātā, ka Angoras kazu draudzīgums pret cilvēku ir mānīgs. Tiklīdz kāds spers soli kazu aplokā, visticamāk, saņems spēcīgu belzienu ar ragiem. Agita teic – labāk pie kazām doties divatā: viens veic vajadzīgos remontdarbus, otrs – novēro kazas. Jo aploks ir kazu teritorija, cilvēks tajā ir ciemiņš. Dodoties iekšā aplokā, ieteicams kārtīgi piesist ar kāju, kā to dara kazas. Varbūt tad āzis uz brīdi piekāpsies ciemiņam un atturēsies no belziena ar ragiem.
Angoras kazas audzē Francijā, Turcijā, Dienvidāfrikā, ASV, Jaunzēlandē, Fidži salās, Argentīnā, Austrālijā, Kazahstānā, Kaukāzā, Aizkaukāzā un vēl dažos Krievijas reģionos. Tām patīk karsts un sauss klimats. Latvijas vēsums un mitrums Angoras kazas diez kā neiepriecina. Tāpēc “Dobuļu” sprogaines ziemu pavada siltā kūtī un arī vasarā nakts melnumu pārlaiž zem jumta. Jo mitrums ir Angoras kazu lielākais ienaidnieks.
Pirmo reizi Angoras ka zas Agita un Varis ieraudzījuši zoodārzā Polijā, iemīļojuši tās un nolēmuši šīs radības iekļaut arī savā dzīvnieku ekspozīcijā. Sapnis piepildījās tikai pēc pieciem gadiem. Trīs gadus veco Ārniju un četrus gadus veco Mildu “Dobuļu” īpašniekiem izdevās iegādāties Nīderlandē. Bet jau vasaras vidū šo kazu saimi papildinās vēl trīs kazas ar kazlēniem. Tās atceļos no Vācijas.
– Raksturā Angoras kazas kā jau visas kazas ir sabiedriskas. Šad un tad pamanās arī kaut ko salauzt. Augumā tās ir lielas un spēcīgas, tāpēc postīšanas darbi padodas viegli, – stāsta Agita. Reiz saimnieki aizbraukuši uz Rīgu. Liels bijis pārsteigums, kad, pārbraukuši mājās, Agita un Varis pamanījuši Ārniju lūkojamies pa kūts durvīm. Izrādās, Ārnijs ar saviem spēcīgajiem ragiem bija sadalījis aizgalda durtiņas. No tām pāri bija palikuši tikai dēļu gali. No Ārnija ragiem vairākkārt cietis arī āra aploks.
Kā jau visas kazas, arī Angoras ragaines pārtiek no zaļas zālītes, siena, saknēm, dārzeņiem. Papildus noteikti jādod mājlopiem paredzētie vitamīni un minerālvielas. Tad veselība kazām ir laba un vilna – veselīga. Šādi vitamīni Latvijā diemžēl nav nopērkami, Ķelpes tos ved no Vāczemes. Šīm kazām ļoti patīk, ja ēdina no rokas – pat tad, ja dod tikai zāli. Bet vislielākais kārums ir sausiņi.
ANGORAS KAZAS: • sastopamas Turcijā, Francijā, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c., • jācērp – divas reizes gadā, • barība – zāle, siens, dārzeņi, • papildus jādod vitamīni, • dzīvo – 15 gadus.
|
