Notikuši pamatīgi uzkarsumi, dzirksteļošana un liela viļņošanās par un ap Latvijas kultūru. Līcīša feļetons 26
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušonedēļ notika pamatīgi uzkarsumi, dzirksteļošana un liela viļņošanās par un ap Latvijas kultūru. Ja uzvārīto enerģiju un sakultās emociju putas varētu transformēt un akumulēt, Rīgas elektrotīkls uz ilgāku laiku būtu nodrošināts ar strāvas padevi. Kopumā atklājās nepatīkamas lietas, kādas mēs nekādā gadījumā negribētu redzēt kulturālā sabiedrībā.
Papriekš Daugavpilī sacēlās milzīgs staroveru, pravoveru un citu stingras nostājas reliģiozu ļaužu satraukums par krusta zīmes pulgošanu, ko Rotko izstāžu zālē paveica provokatīvs igauņu keramiķis Raudseps, izrotājot krucifiksu ar fallisko simbolu.
Latviski sakot, igaunis piekāra ficuku krustam, eksponēja kā mākslas darbu, līdzīgu efektu viesmākslinieks būtu panācis, tuvinot degli Daugavpils cietokšņa pielādētam lielgabalam.
Skulpturālais veidojums eksplodēja, pret zaimošanu uzstājās ticīgie, nicinājumu pauda vietējā ebreju kopiena un sīkumainie, aizspriedumainie daugavpilieši parādīja savu varu, izņemot izstādīto darinājumu no ekspozīcijas.
Piemetinot papildu argumentus, ka tā esot pārāk pikanta aina nepilngadīgiem mākslas cienītājiem, un kristīgām jaunavām jāvērš acis uz zemi, redzot nepatīkamas un neķītras lietas, proti, vīrieša daiktu. Šāda rīcība ielēja eļļu ugunī, liekot atsaukties ikkatram daiļo mākslu pazinējam un mūzu kalpam, sākot ar kultūras ministru, asi nostājoties pret cenzēšanu, kas liedz izrauties brīvai domai no apspiestības žņaugiem un nobendē mākslinieciskās brīvības visspēcību pašos pamatos.
Lai gan teikts – par gaumi nestrīdas, tomēr, kārtējoreiz mēģinājums ierobežot tēlotājmākslas izplatību, sadalīja sabiedrību uz pusēm, vieniem saucot – fui, cik vulgāri! – un draudot saberzt pulverī igauņu tēlnieka šedevru, otriem dēvējot pirmos par barbariem un vandaļiem un izplūstot aizgrābtā jūsmā par mākslinieka meklētāja talantu un domas dziļumu.
Nebūdams eksperts, šo rindu autors uzskata, ka varēja iztikt bez dzīvības stobra aizvākšanas no publiskās telpas, jo atraitnēm patīkami atcerēties, vecmeitām uzbudinošs kaifs ieraudzīt un ģimnāzistēm interesanta iepazīšanās ar ragu, ar ko bada vīrietis.
Otrs neglītums parādījās Dziesmu svētku biļešu sadales tīklā, kad orgkomiteja ar četrām balsīm par, trim pret un divām “atturos”, piešķīra tiesības uz ieejas biļešu rezervāciju valdības un Saeimas locekļiem.
Dīvaini, ka par novecojošu privilēģiju saglabāšanu visaktīvākā aģitatore bija prezidenta pārstāve rīcībkomitejā Sarmīte Ēlerte, kura paziņojusi, ka būtu jocīgi, ja nomenklatūrai, kas lemj par līdzekļu piešķīrumu no valsts kases svētku organizēšanai, laupītu tiesības būt pirmajiem rindā.
Izklausās pēc pātagojoša uzsauciena vienkāršās tautas dziesmu un deju kultūras patērētājiem – atšujieties, palaidiet kungus pa priekšu! –, kas ir samērā negaidīti no Latvijas kā Ziemeļu zvaigznes ideoloģes, bijušās “Dienas” redaktores, kura cīnījās par demokrātiskām pilsoņu vienādām tiesībām.
Agrāk šāda lemšana notiktu superslepenībā aiz slēgtām durvīm, tagad atvērtības laikmetā demonstrē attieksmes paraugstundu, nemēģinot neko bēdzināt un slēpt.
Zinu, jūs, lasītāji, pamanījāt misēkli balsu skaitīšanā, kad lēmumu pieņēma ar balsu mazākumu, un pirmais par to signalizēja pats Valsts kontrolieris Rolands Irklis, bet viņam paskaidroja, ka balso visi, bet uzvar priekšlikums, par ko balsi nodevusi prezidenta pārstāve.
Jāņem vērā, ka politiskajai elitei, sabiedrības krējumam ir daudz atturīgākas manieres, salīdzinot ar pūļa eksaltāciju, bet parastiem mirstīgajiem koncerta apmeklētājiem nav jābīstas, ka blakussēdētājos pēkšņi varētu izrādīties kultūrcilvēki dep. Rosļikovs vai dep. Šlesers.
Mežaparka lielskatuves projekts paredz atsevišķu VIP ložu izbūvi lūgtajiem viesiem no svarīgo amatpersonu aprindām.
Prominencēm nav vaļas, tās nekad nepērk biļetes kasē, bet tiek plaši apgādātas ar ielūgumiem uz izstāžu atvēršanām, teātru pirmizrādēm un baleta jauniestudējumiem Baltajā namā, kur tās brīvi tusējas Opernama foajē, izrādot sevi un apskatot citus.
Mūsu politiķi ir pelnījuši brīvbiļetes, jo pašaizliedzīgi attīstījuši un bagātīgi pārfinansējuši kultūru, pēc procentuālā devuma ierindojot Latviju 6. vietā starp OECD civilizētajām valstīm.
Tikām jaunais literāts Liepnieks uztraucies, ka iet mazumā publika, kura skatās kultūras pārraides – par 22% krities skatītāju daudzums, kas dabū dzirdēt garšīgos, vētrainos Henrietes Verhoustinskas smieklus, un par 17% noplacis čaklu grāmatlasītāju skaits.
Toties strauji palielinājies izklaides parku un atrakciju apmeklētāju pulks. Neparastā kārtā sabalsojas Rīgā notikusī atjaunotās cirka ēkas atklāšana ar Latvijas jaunās Saeimas startu. Arī cirkā deputātiem ieeja bez maksas.
