Cirks ar pluszīmi. Saruna ar festivāla “Re Rīga” māksliniecisko vadītāju Mārtiņu Ķiberi 0
Hedoniskas svinības uz robežas starp civilizāciju un mežonīgu, ventilatoru radīta autonoma pasaule, iespaidīgi akrobātikas triki un humors, teju burtiski uzspridzinot ierastos priekšstatus par cirku – to visu varēs piedzīvot Starptautiskajā laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivālā “Re Rīga!”, kas no 23. līdz 25. augustam norisināsies dažādās spēles vietās Rīgā. Kas ir neparastais žanrs, ko dēvē par laikmetīgo cirku un kā tas spēj kļūt par dzīvesveidu, stāsta festivāla idejas autors un producents Mārtiņš Ķibers.
Skatuves mākslas žanrs, ko sauc par laikmetīgo cirku, Latvijā joprojām ir mazpazīstams, lai arī Vakareiropā tas ir visai ierasta kultūras dzīves parādība. Tas vienā raibā kokteilī sajauc mākslu un izklaidi, akrobātiku un muzikālus priekšnesumus, bērnu izrādes un pieaugušo performances. Jau četrus gadus par laikmetīgā cirka idejas nesēju Latvijā kļuvis Mārtiņš Ķibers, līdz tam pazīstams kā mūzikas entuziasts, savulaik leģendārās mūzikas un izklaides vietas “Casablanca” radītājs, pasaules apceļotājs, bet pēdējos gados – neskaitāmu nopietnu kultūras un tā dēvēto sarkanā paklāja pasākumu (Arhitektūras gada balva, “TEDx” konference, “Adwards” ceremonija u. c.) producents. Iespējams, tieši Mārtiņa bagātīgā radošā pieredze ir bijusi pateicīga augsne idejai par laikmetīgo cirku, kas liek manevrēt ar dažādiem skatuves mākslas žanriem.
Starp citu, pasākumu māksliniecisko koncepciju izstrādes jomā Mārtiņam laiku pa laikam talkā ar padomu nākot arī viņa dzīvesbiedre, Dailes teātra režisore Laura Groza-Ķibere. “Tas gan pēdējā laikā notiek arvien retāk, jo radošās domstarpības, kādas neizbēgami rodas procesā, ienāk arī ģimenē, tāpēc labāk darbojamies katrs savā jomā,” pasmaida Mārtiņš. Kopā braucam uz festivāliem, skatāmies izrādes, Laura gūst iedvesmu savām izrādēm, es smeļos idejas savām lietām.”
Pirmais aizmetnis interesei par laikmetīgo cirku nācis laikā, kad Mārtiņš vairākus gadus bija apmeties uz dzīvi Kanādā, kur darbojas slavenais “Saules cirks” (“Cirque du Soleil”). “Pēcāk, atgriežoties Latvijā, redzēju vairākas Jaunā teātra institūta veidotās izrādes AB dambī – tas mani ļoti aizrāva. Paralēli tam bija arī mana senā interese par mūziku, galvenokārt tādu, kas nav paredzēta plašām auditorijām – piemēram, džezs vai “Skaņu meža” piedāvātā mūzika. Reiz vienā no tādiem pasākumiem radās sajūta, ka arī es vēlētos atrast kaut ko tādu, ko piedāvāt cilvēkiem, neejot uz kompromisiem, tomēr uzrunājot plašāku auditoriju un nenorobežojoties kaut kādā ekskluzivitātē.”
Šādu demokrātisku mākslas veidu Mārtiņš saskatījis laikmetīgā jeb, kā to dēvēja pirmsākumos, jaunā cirka mākslā, kas Latvijā, kur līdz šim valdījusi tradicionālā cirka – klaunu un dzīvnieku priekšnesumu – kultūra, vēl esot bērna autiņos, aizrautīgi stāsta Mārtiņš. “Jaunais cirks radās 70. gados, kad Francijā cirka mākslinieki atstāja ierastās cirka teltis – gan ekonomisku, gan estētisku apsvērumu dēļ, gan tāpēc, ka mainījās pati cirka ideja, piemēram, cirkā vairs nevēlējās izmantot dzīvniekus. Galu galā cirks nonāca kultūras, nevis lauksaimniecības ministrijas pārziņā. Līdztekus daudz laikmetīgā cirka attīstībā paveicis jau minētais Kanādas šovbiznesa produkts “Saules cirks”, kas pašlaik Monreālā izaudzis līdz multimiljonu projektam un masu šovam, tomēr tas pamazām kļuvis par mašinēriju. Man pašam tuvāks ir Eiropas laikmetīgais cirks, kas varbūt nav tik vērienīgs un vizuāli spožs. Tas ir drīzāk intīmāks, paredzēts nelielākām spēles telpām, atstājot vietu personiskam stāstam. Mani vairāk fascinē cilvēka radošās iespējas, piemēram, spēja izveidot aizraujošu izrādi, kurā ir tikai viens krēsls.”
Pirms četriem gadiem saņemta “zaļā gaisma” no Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas, kuras programmā sevi pirmoreiz pieteica Mārtiņa Ķibera veidotais ielu mākslas un pasaules mūzikas festivāls “Re Rīga!”, un arī pēcāk, kultūras galvaspilsētas fanfarām izskanot, pateicoties Mārtiņa aizrautībai, arī šogad turpina iekarot vietu Rīgas kultūras telpā, “Sākumā, domājot par festivālu, akcents bija uz ielu mākslu, bet tad nokļuvu laikmetīgā cirka biennālē Zviedrijā kopā ar žanra profesionāļiem. Redzēju tik daudz izrāžu, kas man atvēra pilnīgi jaunu pasauli. 2014. gads bija izcils tramplīns – sastapu īstos cilvēkus, ieguvu jaunas zināšanas, un viss kļuva vēl interesantāks. Braucu uz izrādēm Spānijā un Francijā, Meksikā un Kanādā, kur šī māksla ir ļoti attīstīta – tāpat arī Skandināvijā. Somijā vien ir 40 cirka skolas, Zviedrijā – pat cirka augstskola! Pamazām arī mēs kā festivāla organizatori iekarojām savu vietu Eiropas cirka tīklā, un nu jau Eiropa rēķinās, ka ir tāda vieta Rīga, ir Latvija, kur notiek mūsu festivāls, brauc labi mākslinieki, un ir laba programma. Protams, pēc kultūras galvaspilsētas vēriena aizvadītais gads bija eksistenciālu pārdomu gads, bija jāmeklē finansējums. Laikam jau tie cilvēki, kas nāca klāt un jautāja, kad būs vēl šādas izrādes, bija viens no apstākļiem, kas deva pārliecību, ka jāturpina. Arī mana komanda bija aizrāvusies, atradām jaunu atbalstu, un nu jau atkal mums ir lieli plāni.”
Mārtiņš pasmaida – festivālu noteikti nevarot saukt par biznesu – ikdienā viņš joprojām darbojas kultūras pasākumu producēšanas jomā, tomēr cer, ka festivāls varētu pārvērsties par ilglaicīgāku projektu. Viņš atzīst, no idejas laikmetīgā cirka festivāls pašam kļuvis par īstenu aizraušanos, kas ir viņa ikdienas daļa ne tikai vasarā, kad notiek festivāla izrādes, bet visu gadu. “Lai atvestu izrādes ne tikai festivālam, bet arī Piena svētkiem, Kalnciema ielas festivālam, Ventspils pilsētas svētkiem, ir jābūt uz viļņa visu laiku. Eiropā notiek laikmetīgā cirka semināri, meses – esam iesaistījušies Baltijas un Skandināvijas cirku tīklā – ir jābrauc uz ārvalstu biennālēm un festivāliem skatīties izrādes, jo uz Rīgu varu vest tikai tādu izrādi, ko esmu redzējis un novērtējis klātienē pats. Protams, aktīvākais laiks ir vasara, jo šīs kultūras būtiska daļa ir pilsētvide, un pie mums to izmantot var tikai vasarā. Tad arī cilvēku plūsma ielās ir lielāka – lai gan primāri orientējamies uz vietējiem skatītājiem, taču arī tūristi un Rīgā dzīvojošie ārzemnieki atpazīst šo žanru un viņiem tas ļoti patīk.”
Ja reiz Rīgā šis žanrs nav attīstīts, vai nebija vieglāk ar to nodarboties citur Eiropā? “Joprojām manā ikdienā ir ceļošana, tomēr Rīgai piemīt tāds šarms, kāda nav nekur citur. Var šeit daudz ko kritizēt, tomēr Rīga ir ļoti skaista un interesanta pilsēta, tāpat kā Latvijas mazpilsētas, kas ir pārpilnas kultūras – Cēsis, Durbe, Liepāja, kur Laurai ir daudz izrāžu. Varbūt šķiet, ka cilvēku šeit ir par maz, bet notikumu ir ārkārtīgi daudz, un reizēm jāaizdomājas, ka skatītājs pat nespēj visu uztvert. Tomēr tas ir tikai labi! Šādos apstākļos ir rūpīgi jāizvērtē, kas varētu uzrunāt tieši prasīgo Rīgas publiku pašreizējā kultūras piedāvājumā, kas ir ārkārtīgi daudzveidīgs. Esam sapratuši, ka Rīgai der mazliet vairāk teātra, nevis, piemēram, dejas elementa,” spriež Mārtiņš.
Šajā reizē festivāls “Re Rīga!” aicina uz deviņām izrādēm. Galvenais viesis būs Zviedrijas cirka trupa “Svalbard” (Zviedrija), kas 25. augustā Kongresu namā uzstāsies ar izrādi “Visi – ģēniji. Visi – idioti”, kas sola likt pārvērtēt ierastos priekšstatus par to, kas ir cirks. “Te satikušies mākslinieki no Spānijas, Lielbritānijas un Zviedrijas. Diezgan iespaidīga, traka un ļoti laikmetīga, arī muzikāla izrāde,” stāsta Mārtiņš. Savukārt Francijas kompānijas “Cie Non Nova” izrāde “Vējainā pēcpusdiena”, kas būs skatāma “Zirgu pastā”, sākotnēji radīta Zinātnes festivālam, ko organizē Dabas vēstures muzejs Nantē. “Viņiem ir izdevies izveidot mazu, laikmetīgu brīnumu, ko izrādes veidotāji uzbur ar ventilatoru palīdzību. Šī ir izrāde, kas apbraukājusi visu pasauli un ir interesanta gan bērniem, gan pieaugušajiem,” atklāj Mārtiņš. Pirms izrādes bērni varēs piedalīties meistarklasēs, pašiem izmēģinot roku, manipulējot ar dažādiem objektiem.
Tikmēr pie Kongresu nama skatītājus gaida risks un izaicinājums cilvēka ķermeņa spējām, iespaidīgi akrobātikas triki un dedzīgs humors, turklāt tas viss savienojumā ar dzejas spēku Beļģijas kompānijas “15FT6” publiskā izrādē pilsētvidē – “Dinamīts & dzeja”.
“Visām izrādēm vienojošais moments ir gravitācijas pārvarēšana, un visas ir ārkārtīgi meistarīgas, tomēr katru izrādi esam izvēlējušies tā, lai ikreiz būtu atšķirīga nianse. Mūsu mērķis, protams, ir radīt interesi par laikmetīgā cirka žanru, tomēr svarīgākais ir tas, ka izrādes, kuras vedam šeit, dod pozitīvu enerģijas apmaiņu un lādiņš pēc izrādes ir ar pluszīmi. Ceram, ka skatītāji smels iedvesmu tālākam radošam procesam – biznesā, mākslā vai varbūt vienkārši ikdienā.”
