Liāna Langa: Circenīši aizkrāsnē… Zudusi izpratne par latviešu valodas nozīmi un lomu 5
Dzejas dienu laikā braucot uz Rīgu vilcienā, satieku ar mākslām saistītas Latvijas augstskolas pasniedzēju. Viņš man stāsta, ka studenti pantiņus un tekstus rakstot gan, bet – angļu valodā.
Kad izbrīnīts vaicājis, kāpēc latvieši Latvijā raksta angliski, saņēmis atbildi, ka “tā esot vienkāršāk”.
Tas visdrīzāk nozīmē to, ka apziņā domas veidojas ne-dzimtajā mēlē un/vai ka domu formulēšanas procesu aizvieto gatavas klišejas svešvalodā. Varbūt domas patiešām dzimst angliski?
Nereti dzirdams, ka latviešu jaunieši sarunājas angliski vai arī latviski, bet ar nemitīgiem angļu vārdu iestarpinājumiem un intonācijām, kas raksturīgas angļu valodai.
Kāda vidusskolniece man stāstīja, ka seriālus skatās un grāmatas lasa tikai angliski, savukārt vietējiem autoriem laika nepietiekot. Kad vaicāju, kādēļ, atbildēja, ka tā viņai vajagot un tā darot visi vienaudži, un vispār – lasīt latviski neesot modē.
Dažs vietējais biznesa guru publiskajā telpā licis noprast, ka latviešu valodai globālajā tirgū esot nebūtiska loma. Studiju procesam labāk noritēt angļu mēlē, jo tas studējošos labāk sagatavošot dzīvei. Soctīklu diskusijās nereti sastopos ar galēji pragmatisku attieksmi pret latviešu valodu.
Lielā mērā ir zudusi izpratne par latviešu valodas nozīmi un lomu – ka tā izteic un veido latvisko identitāti, bez tās nav iedomājams mūsu kultūras mantojums. Vispār jau bieži tiek uzsvērts mūsu valsts valodas komerciālais bezvērtīgums.
Kādu likteni pielemjam savai dzimtajai valodai – vai nākotnē tā būs vietējo aborigēnu saziņas valoda Brīvdabas muzejā un pakalpos vēsturiskās atmiņas atsvaidzināšanai reizi piecos gados Dziesmu svētkos?
Pasaule mainās un globalizējas strauji. Ārsts Juris Vecvagars mēdza atkārtot: “Vai nu pielāgojies, vai arī vējš tevi nopūtīs no dzīvības koka kā sausu lapu.” Izmaiņas valodas lietojumā ir nepārprotamas un nenovēršamas. Jaunieši neredz jēgu latviešu valodai (objektīvi – tajā runā un raksta arvien sliktāk), nevēlas izkrist no kopējās globālās bildes un gan paši no savas iedomātās, gan uzņēmējdarbības vizionāru zīmētās nākotnes.
Arī valsts signalizē, ka pašas valoda tai nav aktuāla. 2021. gada tautas skaitīšanā, ko Centrālā statistikas pārvalde veiks elektroniski, valodas lietojumu datus ievākt nav paredzēts, tā ietaupot budžeta līdzekļus. Mierinājumam – datu ievākšanas metode būšot tāda pati kā citās attīstītās valstīs.
Šāds uzstādījums šķiet bezatbildīgs. Vai, ņemot vērā piecdesmit gadu pārkrievošanu okupācijas laikā, no vienas puses, un globālisma radītos lingvistiskos izaicinājumus, no otras puses, ir tik neiespējami saprast to, ka Latvijā ir īpaša situācija?
Trauksmi cēla nevis politiķi vai radošie, bet gan vēstures doktors, demogrāfs Ilmārs Mežs, sakot, ka izšķiras latviešu valodas nākotne. “Man nav pārliecības, ka būtu pietiekami nodrošināts latviešu valodas pārsvars Latvijā nākamajās paaudzēs.”
Par valodas lietojumu CSP ik gadu aptaujā pāris procentu iedzīvotāju, bet šādi nav iespējams iegūt kopskatu, lai izdarītu jēdzīgus secinājumus un apsvērtu rīcības plānu.
Man arī nav šādas pārliecības. Valsts ietvars turpmāk līdzēs saglabāt savu teritoriju, ne valodu? Biedējoši redzēt, ka latviešu valodas stāvoklis neinteresē ne valsts institūcijas, ne pilsoņu vairākumu.
Neatkarīgajā Latvijā īstenotās kultūrpolitikas dēļ literāru un intelektuālu izdevumu skaits ir patiesi nožēlojams, tāpat netiek pienācīgi novērtēts autoru, redaktoru darbs.
Uzturēt latviešu valodas kvalitāti – valsts acīs tas ir kaut kāds circenīšu hobijs un īpatna ņemšanās. Tā izriet no darbiem, lēmumiem, vārdos viss ir daudz skaistāk. Vajadzīga valodas lietojuma situācijas apzināšana, izpēte un secinājumi, kā arī cienījams valodas profesionāļu darba novērtējums.
Pašlaik dzīve Latvijā norit un, visdrīzāk, arī nākotnē noritēs vairākās valodās, tādēļ nepieciešami pasākumi latviešu valodas stiprināšanā.
Var jau būt, ka Krišjāņa Valdemāra plāksnīte “Latvietis” pie savas istabas durvīm vai Raiņa lēmums rakstīt latviski, ne vairs vāciski daudziem šodien šķiet nebūtiskas mūsu vēstures epizodes.
