“Politiskais tonuss” ir kaitīgs 0
Ārsts uzskata, ka politiķu vidū aktīvi ļoti jūtamas dusmas un agresija. “Šīs sajūtas rodas, kad politiķiem kaut kas neizdodas, kad priekšstati par iecerēto saduras ar realitāti, kā arī apdraudējuma gadījumā,” skaidro ārsts. Viņš norāda, ka visievainojamākās dusmas politiķiem esot tās, kuras rodas no tā, ka viņiem kaut kas jādara pret viņu vēlēšanos. “Tās rodas, kad nepieciešams iepatikties vēlētājiem, lai gan politiķis patiesībā vēlētos, lai viņam liek mieru vai kad jācīnās par iniciatīvām un lietām, kas politiķim personiski nav pieņemamas, bet tās nepieciešamas viņa politiskajam spēkam,” piebilst psihoterapeits. Šādas situācijas var būt arī, kad politiķim jābalso, kā liek partija, turklāt politiskajai videi raksturīgas ne tikai koalīcijas ar citām partijām, bet arī dažādi grupējumi partiju iekšienē, kuri var savā starpā cīnīties par ietekmi un varu. “Politiķim lielas bažas rada politiskā amata zaudēšana, tur rodas ļoti daudz dusmu. Bieži vien šādos gadījumos politiķi dodas uz slimnīcu, lai sevi “salabotu”, jo viņi vēlas turpināt darbu un atgriezties, bet vai atgriezties politikā maz vajag?” piebilst ārsts Jānis Ozols.
Viņš pats bijis Rīgas domes deputāts četros sasaukumos no 1989. gada līdz 2005. gadam un atklāj: “Rīgas mēriem Andrim Teikmanim, Mārim Purgailim un Andrim Bērziņam esot amatā radās veselības problēmas, lai gan visi iepriekš bija jauni un veselīgi cilvēki. Politiķim visu laiku jābūt tonusā, normālā stāvoklī, ja ir arī atslābums, bet tas kļūst nepanesams, ja tonuss ir visu laiku. Visu laiku jāgaida uzbrukums – gan no opozīcijas, gan no savējiem, arī no medijiem. Man gan šķiet, ka mediji politiķus pēdējos desmita gadus “sit” “sišanas pēc” – lai būtu labāki reitingi,” spriež bijušais politiķis. Viņš norāda, ka politiskajā vidē, kura ir ļoti agresīva, cilvēki piedzīvo naida izpausmes, kuras rada konkurence un galu galā, ja cilvēkam nav psiholoģiskas aizsargbarjeras – cieš viņa veselība un rodas saslimšanas.
Kas jādara, lai veselība “turētu” politiku? “Pirmkārt, jau vajag labu garīgu un somatisko veselību,” teic ārsts. Tomēr viena recepte nepastāv, jo ir dažādi iemesli, kādēļ cilvēki iesaistās politikā – vieni vēlas kaut ko mainīt, ir kas raujas pēc varas, ir kas vēlas sevi pierādīt. “Tomēr ideālisms kā motivācija, lai dotos politikā, spēlē vismazāko lomu,” teic ārsts.
