Circene “apgaismo” Straujumu 5
Koalīcijā neviens nevar pateikt, cik ilgi valdības vadītājai Laimdotai Straujumai būs jāpilda koalīcijas dotais uzdevums – veselības ministres pienākumi, jo neviens nezina, cik ilgi slimos pašreizējā ministre Ingrīda Circene. “Nu gan jau īslaicīgi – divus trīs mēnešus,” minēja “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Ministrei Tuberkulozes un plaušu slimību centrā veikta mugurkaula operācija, un patlaban viņa atveseļojas. Ministru prezidente ir apciemojusi I. Circeni un abas apspriedušās par veselības aprūpes jomā veicamajiem darbiem, apstiprināja L. Straujumas preses sekretāre Džeina Tamuļeviča. Ministrei tuvāk stāvošie politiķi prognozē, ka, visticamāk, I. Circene darbā varēs atgriezties tikai rudens pusē un veselības aprūpes jomā līdz Saeimas vēlēšanām nekas vairāk par Ministru prezidentes sarunām ar ierēdņiem un mediķiem nenotiks.
Straujuma veselības ministres pienākumu pildīšanu sāks ar ģimenes ārstu mierināšanu. Viņi 9. maija sapulcē pieņēma lēmumu izteikt neuzticību veselības ministrei un valdībai, jo ir neapmierināti ar veselības aprūpes pārvaldi. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētājs Pauls Princis sacīja, ka pirms šā lēmuma pieņemšanas ārsti neesot zinājuši par ministres veselības problēmām – sak, ja būtu zinājuši, varbūt lēmums nebūtu tik skarbs. Šonedēļ premjerministre tiksies ar abām ģimenes ārstu asociācijām, lai uzklausītu viedokli, ka valdības pieņemtais un Saeimā atdotais Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts ir pretrunīgs, neefektīvs un netaisnīgs un ka tas ir jāaptur. Ģimenes ārsti gatavojas Straujumas kundzi informēt arī par ministrijas izstrādātajiem ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijiem, ko spējot izpildīt vien 26% ārstu, kā arī aicinās valdības vadītāju panākt, lai medicīnai līdz gada beigām tiktu piešķirti papildu līdzekļi. Pretējā gadījumā politiķiem ir jāpasaka tautai, ka Latvija pilnībā pāriet uz maksas medicīnu, par ko liecina fakts, ka slimnieku līdzmaksājumi par ārstēšanos jau sasnieguši teju 48 procentus no kopējām izmaksām. “Ja Straujumas kundze paudīs mums morālu atbalstu un centīsies dot garantijas, ka finansiālā situācija medicīnas jomā uzlabosies, tad prasību demisionēt atsauksim,” sacīja P. Princis.
Pagaidām gan nekas neliecina, ka līdz Saeimas vēlēšanām veselības aprūpes jomā varētu tikt pieņemti būtiski lēmumi. Piemēram, grozīts valsts budžets, lai medicīnai piešķirtu ministrijas prasītos 14 miljonus eiro infrastruktūras izdevumu segšanai slimnīcām, pacientu iemaksu kompensācijai pie ģimenes ārstiem un stacionāros. Valdība maijā skāra šo jautājumu, taču to atlika malā līdz augustam.
L. Straujuma aizvadītajā piektdienā ārstniecības politikas jautājumus pārrunāja ar Saeimas deputātiem Romualdu Ražuku un Jāni Reiru, kā arī Veselības ministrijas augstākajiem ierēdņiem. R. Ražuks, kurš vada Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta uzlabošanas darba grupu, uzskata, ka likumprojektu šī Saeima nepaspēs pieņemt – tas būs nākamā parlamenta uzdevums. Dz. Zaķis uzlielīja Circeni, jo uzskata, ka tas ir nozīmīgs ministres sasniegums, ka likumprojekts nokļuvis parlamentā. Skaidrs, ka Straujuma atbalstīs savas partijas biedru viedokli, neraugoties uz to, ka, pēc Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas sacītā, ministrija to iesniegusi sliktā kvalitātē un deputātiem tas ir pamatīgi jāuzlabo, lai neteiktu, ka jāpārstrādā.
Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka norādīja, ka šis likumprojekts nav veselības aprūpes jomas prioritāte. V. Boka: “Esam tik tālu nonākuši, ka lēmumus veselības aprūpē vairs nav iespējams pieņemt ministrijā – tie ir jāpieņem premjera līmenī. Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām valdības vadītāja Straujuma ir labā situācijā, jo vēlētāji “Vienotībai” iedeva ļoti augstu uzticības mandātu un Ministru prezidentei šī uzticība līdz Saeimas vēlēšanām jānostiprina ar darbiem. Pārdomāta veselības aprūpes politika “Vienotībai” var dot lielus plusus. Nevajadzētu aizmirst, ka Lielbritānijas premjerministres Mārgaretas Tečeres politiskais reitings auga, pateicoties veiksmīgai veselības aprūpes reformai.”
