Cipule secinājusi, ka NMPD veiktās pārmaiņas ir jāturpina 0
Pērn Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) veikto izmaiņu rezultāti ir pozitīvi, un pārmaiņas ir turpināmas, šodien preses konferencē sacīja NMPD direktore Liene Cipule.
Viņa norādīja, ka patlaban izmaiņas ieviestas apmēram 20 brigādēs, kā rezultātā ir pietiekami daudz datu izmaiņu izvērtēšanai, un rezultāti liecinot, ka šis pārmaiņu ceļš ir turpināms.
Vienlaikus Cipule atzina, ka izmaiņu turpināšanai gan jāveic virkne pasākumu darbinieku sagatavošanai, un jau tagad tiek gatavots jauns NMPD autovadītāju profesijas standarts, lai nodrošinātu, ka viņi spēj strādāt par ārstniecības atbalsta personām brigādēs, kurās strādā viens mediķis.
Tāpat Cipule uzsvēra, ka pārmaiņas nedrīkst notikt pārāk strauji, ņemot vērā, ka arī darbiniekiem jāpielāgojas tām.
Dienests saistībā ar normālā pagarināta darba laika atcelšanu, ierobežoto brigāžu skaitu un personāla trūkumu, kas draudēja ar nespēju nokomplektēt brigādes apmēram 20 vietās Latvijā, veicis virkni dažādu pasākumu.
Gada laikā NMPD dubultots dienas brigāžu skaits no 18 uz 43, kā arī veiktas izmaiņas brigāžu sastāvā, izveidojot brigādes ar diviem mediķiem bez autovadītāja, kā arī viena mediķa brigādes. Tāpat dienests intensīvi šķirojis izsaukumus pēc to prioritātes un strādājis pie sekundāro jeb izsaukumu, kuros pacientam nav bijusi nepieciešama NMPD palīdzība, skaita samazināšanas.
NMPD apkopotie dati apliecinot, ka izmaiņas dienesta darbu ietekmējušas pozitīvi. Piemēram, par spīti ierobežotajam cilvēkresursu skaitam, dienests pērn spējis nodrošināt Ministru kabinetā noteiktos minimālos sasniedzamības rādītājus 89,6% gadījumu pilsētās, kā arī 84,3% gadījumu lauku reģionos. Lauku reģionos brigāde uz izsaukumu ieradusies vidēji 17 minūtēs, bet pilsētās – apmēram deviņās minūtēs.
Tāpat par 15% samazinājušies sekundārie izsaukumi – 2017.gadā tika saņemti 137 770 šādi izsaukumi, bet 2018.gadā – 117 739. Tas, pēc Cipules vārdiem, saistīts gan ar konsultatīvās kapacitātes stiprināšanu, gan arī ar sabiedrības izpratnes uzlabošanos par NMPD lomu veselības aprūpes sistēmā.
Saskaņā ar NMPD datiem, šogad vidēji mēnesī pieaudzis to situāciju skaits, kuras atrisinātas telefoniski. NMPD Operatīvās vadības centrā šādu situāciju skaits pieaudzis par 35%, bet pa Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni atrisināto situāciju skaits pieaudzis par vēl 34%.
Izsaukumu šķirošana un daļas zvanu novirzīšana konsultācijām rezultējusies ar kopējo izsaukumu skaita samazināšanos par 8%. Ja 2017.gadā tika izpildīts 440 501 izsaukums, tad pērn šo izsaukumu skaits samazinājās līdz 403 911 izsaukumiem, kas ir par 36 590 mazāk. Par 7% samazinājies arī slimnīcās nogādāto pacientu skaits.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta veikto pētījumu arī iedzīvotāji ir apmierināti ar NMPD darbu, jo tas ir visaugstāk novērtētais valsts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, saņemot 8,2 no desmit punktiem.
Kaut arī dienesta direktore ir apmierināta ar sasniegtajiem rezultātiem, viņa norāda, ka NMPD izaicinājumi turpināsies, kā rezultātā maijā varētu noslēgties darbs pie dienesta piecu gadu stratēģijas izstrādes. Stratēģijā tiks minēti galvenie izaicinājumi un iespējamie problēmu risinājumi.
Kā norādīja Cipule, ārstniecības personu trūkums joprojām ir liels – dienestā trūkst vairāk nekā 400 slodzes, no kurām lielāko daļu šobrīd nosedz esošie darbinieki, strādājot virsstundas. Cipule atzina, ka iespējams strādāt vēl efektīvāk, ņemot vērā, ka citās valstīs ar mazāku cilvēkresursu nodrošinājumu tiek uzrādīti vēl labāki rezultāti. Cilvēkresursu problēma būs viens no blokiem, kas tiks skarts jaunajā dienesta stratēģijā, norādīja NMPD vadītāja.
NMPD stratēģijā precīzi tikšot definēts, kā dienestam attīstīt savu darbu, lai nodrošinātu savu misiju. Stratēģija ietveršot vairākus virzienus – operativitāte, kvalitāte, efektivitāte un cilvēkresursi. Katrā no virzieniem tikšot noteikti konkrēti sasniedzamie rādītāji un tas, kā uz tiem virzīties.
Cipule uzsvēra, ka NMPD misija ir glābt un saglabāt cilvēku dzīvības. “Mēs ļoti nopietni raugāmies uz pārmaiņām kā galveno stabilitātes priekšnosacījumu, lai arī turpmāk mūsu sabiedrība varētu justies droši, ka dzīvību apdraudošās situācijās palīdzība būs operatīva,” norādīja dienesta direktore.