Analizējam, kuri čipsi neveselīgi, kuri mazāk kaitīgi 0
Gan kartupeļu čipsus, gan citas sāļās uzkodas cep augu eļļā, bet atšķirība ir izejvielu sagatavošanas procesā. Kartupeļus pirms cepšanas apstrādā – mazgā, tīra, sagriež un, ja nepieciešams, šķēlītes blanšē. Pēc tam cep augu eļļā un apbārsta ar garšvielu un sāls maisījumu. Savukārt sāļajām uzkodām vispirms sagatavo masu mīklas konsistencē, pievieno papildu sastāvdaļas, kas piešķir garšu, un noformē produktu, lai var cept eļļā. Ņemot vērā izejvielas īpašības un ražošanas procesu, kartupeļu uzkodā var būt mazāk eļļas nekā klasiskajos čipsos.
Kāpēc tik daudz sāls
Valsts līmenī nav izstrādāti noteikumi par maksimālo sāls daudzumu kartupeļu čipsos, bet ražotāji atzīst, ka vairāk nekā gadu mēģina to samazināt līdz minimumam, nebojājot produkta garšu. Čipsos vidēji ir 1,3–2% sāls. Lai gan procentuāli šis daudzums ir līdzīgs kā maizē vai apstrādātos zivju produktos un pat zemāks nekā gaļas produktos (desās, gatavajos ēdienos), patēriņš ir liels brīdī, kad cilvēks izēd lielo paku, kurā ir aptuveni 200 g čipsu. Tātad uzņem vidēji 3–4 g sāls vienā ēdienreizē un pārsniedz dienas normu (2–3 g), riskējot iedzīvoties paaugstinātā asinsspiedienā un sirds kaitēs, kā arī insultā.
Sāpīga tēma – garšas pastiprinātāji
Veselīga uztura piekritēji čipsus noniecina tieši garšas pastiprinātāju dēļ. Pētnieki gan vēl nav tikuši skaidrībā par šo piedevu ietekmi uz veselību. Vieni nāk klajā ar pētījumiem, ka biežāk lietotais garšas pastiprinātājs E621 jeb mononātrija glutamāts vainojams faktā, ka palielinās saslimstība ar alerģiju un astmu (jo īpaši bērniem), rodas galvassāpes un slikta dūša, bet citi to atspēko kā mītu. Pārtikas piedevu apzīmē ar vārdiem nav ieteicama, tātad lielos daudzumos (vairāk par 1 g dienā) var ietekmēt veselību, jo īpaši alerģiskiem un jutīgiem cilvēkiem. Tā nav kaitīga pati par sevi, bet var izraisīt nepatīkamus simptomus pārdozējot.
“Orkla Confectionery & Snacks Latvija” sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidro: – Garšas pastiprinātāji piešķir produktam intensīvu garšu. Tirgū tendences nosaka patērētāji, kuri priekšroku dod izteiktas garšas produktam.
Pārtikas tehnologi regulāri seko līdzi garšvielu ražošanas tehnoloģiju attīstībai un meklē iespējas, kā garšas intensificēt, izmantojot, piemēram, rauga ekstraktu, kā tas ir gadījumā ar “Pringles” čipsiem, kuru sastāvā nav garšas pastiprinātāju. Savukārt “Estrella” čipsu ražotājs paziņojis iepriecinošu ziņu bērnu vecākiem. – Patlaban “Estrella” maina produktu receptes un izņem no tiem garšas pastiprinātājus. Izvēlētās garšvielas ir dārgākas. Nelielas garšas atšķirības ir iespējamas, bet ceram, ka klients novērtēs mūsu pūles izmantot tikai dabiskos procesos iegūtas sastāvdaļas, – skaidro “Estrella” piegādes tīkla vadītājs Baltijā Domants Grigonis. Jautāts, kad līdz patērētājam varētu nonākt jaunie čipsi, uzņēmuma biznesa attīstības direktors Mārtiņš Matisons prognozē, ka Latvijā visi produkti mainīsies līdz pavasarim.
Eļļas, kas neoksidējas
Daudzi ražotāji cepšanai izmanto palmu eļļu, kas neoksidējas. Tajā esošās piesātinātās taukskābes produktam nodrošina ilgu derīguma termiņu. Savukārt rapšu eļļā ir daudz nepiesātināto taukskābju, kas ievērojami samazina uzglabāšanas laiku.
Kā redzams tabulā, atsevišķi ražotāji izmanto saulespuķu, kukurūzas eļļu vai maisa to kopā ar palmu eļļu. Līdz šim “Estrella” čipsiem lietoja 100% palmu eļļu, bet ir gaidāmas pārmaiņas. – Pašlaik palmu eļļa tiek aizstāta ar cepšanai piemērotu augsta oleīna satura saulespuķu eļļu. Tas samazina piesātināto tauku saturu kartupeļu čipsos par 75%, salīdzinot ar palmu eļļu, – stāsta Domants Grigonis. Viņš piebilst, ka turklāt tiks aizsargāti tropiskie meži, kas palmu eļļas ieguves procesā iet zudumā.
“Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite skaidro, ka “Rimi” preču zīmes čipsos netiek lietoti garšas un smaržas pastiprinātāji. Izmantotajai palmu eļļai ir RSPO sertifikāts, kas garantē, ka tas neveicina mežu platību iznīcināšanu un jaunu plantāciju ierīkošanu palmu audzēšanai.
Tikai ar mēru!
Klīnikas “Premium Medical” uztura speciāliste Inga Pūce atgādina, ka čipsi ir nevis pamatēdiens, bet našķis. Ja lieto ne biežāk kā reizi nedēļā, viss ir kārtībā. Jāuztraucas, ja čipsi aizstāj ēdienreizi, jo īpaši bērniem. Attiecībā uz garšas pastiprinātājiem vislielākās bažas izraisa E vielu klātbūtne bērnu uzturā. Viņiem garšas sajūtas vēl tikai veidojas, un, ja pieradīs pie spēcīgas garšas, ko panāk ar E621, parasts kartupelis šķitīs pliekans un negaršīgs. Var veidoties nepieciešamība pēc ļoti trekna, stipra, ar dažādām garšām pārsātināta uztura, kas var ietekmēt veselību. – Jāatgādina, ka kaloriju ziņā 100 g čipsu var salīdzināt ar astoņiem vidējiem kartupeļiem, un tas ir ļoti daudz, – saka Inga Pūce.
Kā skaidro uztura speciāliste, sāls patēriņa normas atkarīgas no cilvēka uzbūves. Kalsniem cilvēkiem tas saprātīgās devās ir pat vēlams, jo rosina ēstgribu, uzlabo gremošanu. Sportiska tipa cilvēkiem, kurus nomoka kuņģa un zarnu trakta disfunkcija, no šā produkta ieteicams atturēties. Savukārt cilvēkiem, kuriem ir liekais svars, ar čipsiem uzņemtie tauki nodarīs vislielāko kaitējumu.
