Ciprs negrib taupību 9
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs ir ieradies Briselē, lai ar pārējo Eiropas Savienības valstu amatpersonām un starptautiskajiem aizdevējiem mēģinātu vienoties par jaunu finanšu atbalsta programmu Atēnām.
Šā mēneša beigās Grieķijai būs nepieciešams starptautisko aizdevēju kārtējais maksājums, lai tā spētu izpildīt savas saistības, tostarp nodrošināt pensijas, kā arī algas valsts sektorā strādājošiem. Tiesa, Ciprs paziņojis, ka viņš nevēlas pagarināt aizdevuma programmu, jo Grieķija vairs nevarot atļauties piecus gadus ilgušo taupības “barbarismu”. Tā vietā viņš grib panākt, lai starptautiskie aizdevēji piešķirtu Grieķijai pagaidu finansējumu, kas ļautu tai pildīt savas finanšu saistības līdz 1. septembrim. Līdz tam laikam Ciprs cer vienoties par jaunu aizdevuma programmu, kas neliktu Atēnām ievērot stingros taupības pasākumus.
Savus ierosinājumus Grieķijas milzīgo parādsaistību radīto problēmu risināšanai Ciprs ir ietvēris desmit punktu programmā, ar kuru viņš šajās dienās Briselē iepazīstina pārējo ES dalībvalstu amatpersonas. Cipra sagatavotā programma paredz ne tikai pagaidu finansējuma piešķiršanu Grieķijai, bet arī valsts vairāk nekā 300 miljardu eiro parāda samazināšanu, kā arī pasākumus cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju, informē ziņu aģentūra “AFP”. Pirms došanās uz Briseli Cipra priekšlikumus atbalstīja arī Grieķijas parlaments. Uzrunājot valsts likumdevējus, Ciprs paziņoja: “Es varu jums galvot, ka nekāda atkāpšanās ceļa nebūs. Grieķija nevar atgriezties glābšanas programmu laikos.”
ES amatpersonas skeptiski raugās uz Cipra centieniem panākt jaunas aizdevuma programmas izstrādi. Arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible starptautiskajiem medijiem uzsvēris, ka nevar būt runa par jaunu aizdevuma programmu ne ar eirozonas dalībvalstīm, ne Starptautisko valūtas fondu. “Mēs neapspriežam jaunu programmu. Mums jau ir viena programma,” paziņoja Šeible, norādot uz to, ka Grieķijai ir jāievēro saistības, kuras tā ir uzņēmusies. Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle” informē, ka kāds Vācijas kristīgo demokrātu partijas pārstāvis, jautāts par notikumu attīstību, ja Grieķija atteiksies turpināt līdzšinējo glābšanas programmu, atbildēja: “Lai notiek. Mēs nevienam to neuzspiežam. Bet tad viss ir beidzies.”
Grieķijas valdība arī paziņojusi, ka tā apsver alternatīvas, ja tai neizdosies panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par jaunu aizdevuma programmu. “Mēs gribam vienošanos. Taču, ja tādas nebūs un ja Vācija paliks nelokāma, tad mums būs jāīsteno plāns “B”,” paziņojis Grieķijas aizsardzības ministrs Panoss Kamenoss, kurš pārstāv koalīcijā esošo galēji labējo partiju “Neatkarīgie grieķi”. “Mums ir arī citas iespējas, kur atrast naudu. Labākajā gadījumā tās var būt ASV, bet tikpat labi – Krievija vai Ķīna, vai citas valstis,” intervijā Grieķijas televīzijai paziņoja Kamenoss. Viņš arī sacīja, ka Grieķija labāk izstājas no eirozonas, nevis paliek “vāciešu pārvaldītajā Eiropā”. Kā raksta britu laikraksts “The Daily Telegraph”, Grieķijas ārlietu ministra vietnieks Nikoss Kuntis izteicies, ka Krievija un Ķīna pašas piedāvājušas aizdot naudu. “Mēs to neprasījām. Bet šādas diskusijas notiek,” apgalvoja Kuntis, piebilstot, ka Atēnas vispirms grib izmēģināt visas iespējas vienoties ar eirozonu. Tikmēr Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāve Grieķijas laikrakstu “Kathimerini” informējusi, ka Ķīna par šādām diskusijām neko nezina.
