Latvijā cipreses neaug. Izņēmums ir vienīgi Leilanda ciprese 0
Lielveikalā izpārdošanā nopirku skaisto cipresi ‘Glauca’. Aprakstā par tās salcietību nekas nebija teikts. ANDA RĪGĀ
“Latvijā cipreses neaug, tās nosalst. Izņēmums ir vienīgi Leilanda ciprese (īstās cipreses un pacipreses krustojums), kas labi jūtas Kurzemes dienvidrietumos,” skaidro Romāns Strelčūns, Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas speciālists.
Mūžzaļo cipresi (Cupressus sempervirens) ‘Glauca’, kurai raksturīgas zilganzaļas skujas, var audzēt kā telpaugu. Siltumā, kā arī ļoti noēnotās vietās augs stīdzē, tāpēc ziemā to vajag turēt gaišā, vēsā vietā, piemēram, verandā, ziemas dārzā, kur temperatūra ir 0–10 °C.
Skujkoks ir izturīgs pret sausu gaisu, to ļoti reti bojā kaitēkļi. Augu laista vienmērīgi, ziemā ļoti maz – tā, lai neiekalst saknes.
Vasarā ciprese noteikti jāliek ārā dārzā, ierokot ar visu podu augsnē, lai vējā negāžas, jo skujkoks samērā ātri izaug vairāku metru garumā. Telpā audzis augs lēnām jāpieradina pie svaiga gaisa un saules (spožā saulē jaunie dzinumi var apdegt). Mēslo reizi mēnesī ar 0,1% barības šķīdumu.
Augsnes ziņā cipreses nav izvēlīgas – aug gan mālainā trūdzemē, gan kūdrā (augsnes reakcija no skābas līdz neitrālai). Mazus augus pārstāda katru gadu, lielus – kad tas nepieciešams. Cipreses labi padodas apgriešanai, tādējādi var regulēt augu garumu un kuplumu.
