Vai čipēts suns nevienu nenogalinās? Kritiskas pārdomas par jauno kārtību 0
Svarīgāk saprast suņu uzbrukumu iemeslus
Portāla “Praktiski.lv” lasītājs Vents Pāns nopietni iedziļinājies jautājumā par bīstamajiem suņiem un jauno čipēšanas kārtību.
Suņi tāpat kā cilvēki ir ļoti dažādi pat vienas sugas robežās, un pat viena metiena ietvaros kucēnu raksturi mēdz būt dažādi. Arī iegādājoties suni, cilvēkam mērķi ir dažādi – gan suns bērniem, lai radinātu mīlestību pret dzīvniekiem, gan draugs un mīlulis, sargs, medību suns, gan sportošanas un spēļu partneris, arī prestižam un modei, kā arī suņu audzēšanai un pārdošanai – biznesam.
Neatkarīgi no suņa iegādāšanās mērķa suns gandrīz vienmēr kļūst par sava saimnieka labāko draugu. Arī kaķis, protams, spēj iekarot cilvēka draudzību, bet tas notiek ar pavisam citiem, īsti kaķiskiem paņēmieniem, maksimāli saglabājot savu neatkarību. Turpretī suns cenšas nolasīt no acīm un arī uzvedības sava saimnieka vēlmes, lielākoties pakļaujoties viņam.
Nav vienas nekļūdīgas receptes, kā suni audzināt, arī mācīt un dresēt, tāpēc suns vienmēr cenšas izpildīt saimnieka vēlmes un saimniekam ir tas jāmāca, lai nebūtu traģēdijas un nebūtu jālasa un jāraksta tādi raksti kā “Kā sadzīvot ar plēsoņu” 2016.g.22.novembra “Latvijas Avīzē”. Protams, jāizsaka visdziļākā līdzjūtība ģimenei, kuras zaudējumu smagumu nespēs mazināt nekādi mierinājuma vārdi. Tomēr pats raksts ir galvenokārt sabiedrību biedējošs: rakstā speciālisti uzskata, ka normatīvie akti suņu audzēšanai ir ļoti labi, tikai jāuzlabo izpilde un kontrole, jāparedz bargāki sodi (baiļu iespaida pastiprināšanai tiesas spriedumu piemēri).
Vērtīgāk būtu saprast: kā un kāpēc, kādā nolūkā tika turēti privātmājas slēgtā pagalmā četri Bordo dogi, vai viņi bija čipēti, potēti, un nevis biedēt, bet analizēt cēloņus. Sodi gan suņu turēšanā, gan auto braukšanā un daudzās citās jomās ir tikai cīņa ar sekām pēc notikušajām traģēdijām, bet pareizāk un efektīvāk ir cīnīties ar cēloņiem, lai mazinātu šīs traģēdijas, tikai tas ir daudz grūtāk. Ja izdotos saprast un, galvenais, samazināt cēloņus, tad arī traģēdiju būtu mazāk. Diemžēl minētajā rakstā nav pieminēts, ka suņu obligāta čipēšana (mikroshēmas implantēšana) būtu nodrošinājusi rakstā aprakstīto traģēdiju novēršanu. Suņu čipēšana pat nav pieminēta, toties uzsvars likts uz suņu saimnieku bargu sodu sistēmas pastiprināšanu. Protams, suņu čipēšana nekādā veidā nenodrošinās to, ka suns neuzbrūk cilvēkam, dzīvniekam, neaizbēg no mājām, nekontrolēti nevairojas, nepakļūst zem automašīnas u.c.
