Lietuviešu prece 0
Kopš ražotāji meklē pircējus, nevis otrādi, katrs slavē savu preci, kā prot, bet piemērotākos argumentus un skaitļus allaž var piemeklēt. Lietuvieši uzsver, ka svarīgākais mūra bloku tehniskais raksturlielums ir… blīvums. Jo tas lielāks, jo stiprākas mājas sienas, labāka to skaņas izolācija un lielāka siltuminerce.
Protams, šajā parametrā silikāta blokiem tātad nav konkurentu. Vidējā spiedes stiprība, kas izteikta megapaskālos, tiem ir 10–17,5, kamēr keramikas blokiem 7–13, keramzīta blokiem 3–5, gāzbetona blokiem 1,4–3,6. Tas nozīmē, ka divu līdz trīs stāvu ēkām nesošās sienas var mūrēt no 18 cm bieziem “ARKO” M18 silikāta blokiem, turpretī citu bloku biezumam jābūt vismaz 25 cm un vairāk. Šī starpība ļauj spriest, ka tā iespējams ietaupīt līdz 28% mūra materiāla, turklāt Viļņas Tehniskās universitātes pētījumos esot konstatēts, ka šo bloku sienas nav vērts armēt, lai palielinātu spiedes stiprību, kamēr pārējiem mūriem tā ir obligāta prasība.
Lietuviešu apgalvojumos ir sava loģika: bloku stiprība gādā par ēkas izturību un drošību, ļauj ietaupīt būvniecības izdevumus un nodrošina arī dzīvošanas ērtības. Piemēram, jebkurā vietā pie sienas var droši likt gleznu, skapīti, izlietni, nebaidoties, ka mūris sāks drupt vai plaisāt…
Ar siltuma caurlaidības koeficientu, kas atrodams vien tehniskajā informācijā, kaimiņi toties nevar lepoties – tas ir tikai 6,8 W/m2k. Tātad gluži kā keramzītam, un bez nopietnas siltināšanas neiztikt. Šā iemesla dēļ individuālo māju būvniecībā ražotāji iesaka veidot trīs kārtu sienas, kas sastāv no nesošās konstrukcijas, proti, “ARKO” M 18 blokiem, termoizolācijas materiāla un apdares ķieģeļiem.
Grūti pateikt, cik saimniekam izmaksā šādas sienas kvadrātmetrs, it sevišķi, ja aprēķinā parādās jauna pozīcija – apdares ķieģelis. Paši bloki nešķiet dārgi – ap 80 eiro/m3. Reālo vajadzību gan labāk rēķināt kvadrātmetros. M 18 izmēri ir 340 x 180 x 198 mm, vienā kubikmetrā teorētiski ir 82,52 bloki, vienā kvadrātmetrā satilpst 14,7, bet uz paletes pavisam precīzi – 60 bloki.
Sienu materiālu tirgus šķiet pārsātināts. Gāzbetona bloki nav tikai SIA “AEROC” Saulkalnē, bet arī SIA “Texoblock” Ogrē, kur uzstādītas modernas vācu iekārtas, iedarbinātas jau 2008. gadā. Katrs piedāvā kaut ko savu, atšķirīgu, un abiem vietas pietiek, bet pa vidu vēl centīgi jaucas igauņu “Roclite” – jaunās paaudzes bloki, gāzbetona sistēmas top Kohtlajervē.
Keramzīta bloku konkurencē igauņu “FIBO” produktu skarbā invāzija mūsu valstī šķiet apsīkusi, jo 2005. gadā uzcelta moderna rūpnīca Bolderājā, kur Rīgas brīvostas tuvums ļauj SIA “Kolle Beton” savu produkciju ērti eksportēt uz Lietuvu, Igauniju, Krieviju, Somiju un pat Angliju, bet galveno izejvielu – augstas kvalitātes keramzītu – ievest no Beļģijas. Šā uzņēmuma aizvēnī kopš 2007. gada Iecavas novadā darbojas SIA “Buvema”, kas arī izgatavo līdzīgus izstrādājumus, it kā pat konkurējot ar tirgus līderi. Kuram ražotājam dot priekšroku? Patriotisma jūtas teic priekšā – vietējam!
Meklējot savējos, iespējami arī pavisam negaidīti atklājumi. Piemēram, SIA “Warm House” Slampē bez lieka trokšņa ražo putu betona jeb tā sauktos termoblokus. Tas esot inovatīvs celtniecības materiāls – armēts, trīsdaļīgs vieglbetona bloks ar putu polistirola siltinājumu vidusdaļā, apvieno labākās betona īpašības un vienlaikus viegli apstrādājams. Starp citu, šie bloki jau izmantoti māju celtniecībā ne tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Grieķijā un Anglijā.
Ja pārlūko tikai šo uzskaitījumu vien, vairs negribas vaimanāt, ka iznīkušas lielās rūpnīcas Vangažos, Kupravā un citur, ka Latvijā sen neražo pat keramzīta oļus. Tirgus saimniecība arī būvindustrijas nozarē visu puslīdz salikusi pa plauktiņiem, tikai izvēlēties kļuvis daudz grūtāk.
