Katastrofa ir neizbēgama? CIP vairāk nekā 50 gadus turējusi slepenībā grāmatu, kurā aprakstīts iespējamais pasaules gala scenārijs 0
Bijušā ASV Gaisa spēku virsnieka, NLO pētnieka un pašpasludinātā gaišreģa Čana Tomasa grāmata “Stāsts par Ādamu un Ievu” tika pabeigta 1966. gadā, taču tās izdošanu apturēja ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP). 2013. gadā tā daļēji tika atslepenota, taču daļa no šīs grāmatas satura joprojām ir slepena un glabājas CIP datubāzē līdz pat šodienai, raksta “Daily Mail”.
Grāmatā apgalvots, ka ik pēc 6500 gadiem uz Zemes notiek liela katastrofa, kas līdzinās Bībeles “Lielajiem plūdiem”. Eksperti joprojām strīdas par precīzu šo plūdu datumu, taču Tomass apgalvo, ka katastrofa notikusi apmēram pirms 6500 gadiem. Turklāt, pēc viņa vārdiem, ir arheoloģiski un ģeoloģiski pierādījumi, kas apstiprina šo ideju.
Tāpēc viņš apgalvo, ka nākamā katastrofa vienkārši ir neizbēgama.
Autors uzskata, ka pasaules gals iestāsies, kad pēkšņi un strauji mainīsies Zemes magnētiskais lauks ( lauks, kas veido Zemes magnētiskos polus un aizsargā planētu no Saules radiācijas), kā rezultātā pasaulē sāksies haoss.
Iemesls, kāpēc grāmata tika turēta slepenībā, joprojām nav skaidrs, taču daži pieņem, ka aģentūra baidījās, ka grāmata izraisīs masu paniku vai informācijas noplūdi, kas saistīta ar slepeniem valdības pētījumiem.
Zināms, ka Tomass bija saistīts ar slepeniem projektiem laikā, kad viņš strādāja nu jau neeksistējošā aviācijas kompānijā McDonnell Douglas.
Viņš bija daļa no nelielas zinātnieku grupas, ko uzņēmums bija izveidojis, lai izmeklētu ziņojumus par NLO.
Tajā pašā laikā nav nekādu dokumentu, kas apliecinātu, ka Tomass strādāja tieši CIP. Ja viņš būtu strādājis CIP, tad viņam būtu bijis jāparaksta aģentūras slepenības līgums, kas nozīmē, ka bijušajiem darbiniekiem jāsaņem apstiprinājums pirms grāmatu un citu darbu publicēšanas.
Grāmatā, kas tagad kļuvusi publiski pieejama, ir 55 lappuses, bet Tomasa oriģinālajā manuskriptā bija 200 lappuses. Pārējais saturs joprojām ir klasificēts.
Nav zināms, kas ir šīs slepenības iemesls.
Savā grāmatā Tomass apraksta pasaules gala scenāriju, kurā pēc zemestrīces Kalifornijas kalnos un okeāna atkāpšanās radīsies milzīgs cunami, kas sekundes laikā noslaucīs visas civilizācijas pēdas, ieskaitot lielās pilsētas.
Saskaņā ar autora aprakstīto scenāriju, triecieni aptvers visu Ziemeļamerikas kontinentu “trīs stundu laikā”, jo zemestrīces radīs milzīgas plaisas zemē, kas ļaus magmai pacelties virspusē.
Katastrofa skars visus septiņus kontinentus, bet katram no tiem būs nedaudz atšķirīgs iznīcības scenārijs.
Kopumā šī globālā katastrofa ilgs septiņas dienas, un pēc tam visa Zeme būs pilnībā izmainījusies.
Tomasa tekstā ir arī daži apraksti par to, kā tieši mainīsies pasaule. Piemēram, Bengālijas līča baseins, kas atrodas uz austrumiem no Indijas, tagad būs Ziemeļpolā. Klusais okeāns, kas atrodas uz rietumiem no Peru, būs Dienvidpolā. Tajā pašā laikā Grenlande un Antarktīda tiks atgrūstas atpakaļ pie ekvatora, un tropu karstuma dēļ ledus izkusīs.
Lai gan Tomass savā darbā apraksta šausminošu scenāriju par civilizāciju iznīcinošām klimata pārmaiņām un tektonisko pārkārtošanos, nav nekādu zinātnisku pierādījumu, kas liecinātu par šādas kataklizmas iespējamību.
NASA Pētniecības centra vecākais zinātnieks Martins Mlinčaks norāda, ka šādiem apgalvojumiem nepieciešami pierādījumi, bet tādu nav.
Turklāt nav nekādu pierādījumu, ka Zemes magnētiskais lauks jebkad būtu veicis vai nākotnē veiks pagriezienu pa 90 grādiem, kā to apraksta Tomass.
Pētnieki arī norāda, ka, ja kaut kas tāds uz Zemes patiešām notiktu ik pēc 6500 gadiem, zinātnieki to būtu pamanījuši.
Tomēr Zemes magnētiskie poli patiešām pārvietojas un ir to darījuši simtiem reižu visā planētas vēsturē. Šo parādību sauc par “polu maiņu”. Paleomagnētiskie dati liecina, ka tas notiek vidēji ik pēc 300 000 gadiem, lai gan faktiskie laika intervāli ir ļoti atšķirīgi.
NASA eksperti norāda, ka polu maiņas laikā magnētiskais lauks pavājinās, taču pilnībā nepazūd. Magnetosfēra kopā ar Zemes atmosfēru turpina aizsargāt Zemi no kosmiskā starojuma un uzlādētām Saules daļiņām, lai gan neliels radiācijas daļiņu daudzums var sasniegt Zemes virsmu.
Magnētiskais lauks kļūst haotisks, un vairāki magnētiskie poli var parādīties negaidītās vietās. Tomēr tas nekad neizraisa tik plašus postījumus, kādus savā grāmatā apraksta Tomass.
