CIP direktors brīdina Trampu 9
Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Džons Brenans pāris dienas pirms ievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa oficiālās stāšanās amatā 20. janvārī izteicis viņam bargu atvadu vēstījumu, brīdinot par sankciju vājināšanu pret Krieviju un iesakot būt uzmanīgākam savos izteikumos.
No amata aizejošais Brenans asi kritizēja Trampu par ASV izlūkdienestu salīdzināšanu ar spiegu darbošanos nacistu Vācijā un viņa “naivumu” centienos uzlabot attiecības ar Krieviju. Analītiķu ieskatā izveidojusies ārkārtēja spriedze attiecībās starp topošo valsts galvu un 17 ASV izlūkdienestiem, kas viņam būs jāpārrauga prezidenta amatā. Brenans apšaubīja ievēlētā prezidenta vēstījumu pasaulei, kurā viņš pauž neuzticēšanos ASV izlūkdienestiem. “Trampam nav pamata rādīt ar pirkstu uz izlūkdienestiem par informācijas atklāšanu, kas jau bija publiski pieejama,” teica Brenans. Viņa paustā kritika sekoja nedēļu ilgai asai vārdu apmaiņai starp Trampu un ASV izlūkdienestu vadītājiem par ziņojumu, ka Krievija vākusi kompromitējošu informāciju par Trampu. Ziņojums iekļauts ASV izlūkdienestu apskatā, kurš pirms nedēļas tika iesniegts Trampam un prezidentam Obamam un kurā secināts, ka Krievija veikusi kiberuzbrukumus, mēģinot ietekmēt vēlēšanu iznākumu Trampa labā. Ziņojumā nav izvērtējuma, vai Krievijas darbības ir ietekmējušas vēlēšanu rezultātus, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Tramps apsūdz Brenanu
Tramps apsūdzējis ASV izlūkdienestus informācijas noplūdināšanā, tvitera vēstījumā izsakot pieņēmumu, ka Brenans varētu būt nepatieso ziņu noplūdinātājs. Tramps vairākkārt slavinoši izteicies par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai gan ticis kritizēts par Maskavas agresīvās politikas nenovērtēšanu. Brenans pieļāvis, ka Trampam vēl nav pilnas izpratnes par Krievijas darbībām, atzīmējot Krimas aneksiju un iebrukumu Austrumukrainā, atbalstu prezidenta Asada režīmam Sīrijas pilsoņu karā un Kremļa veiktos kiberuzbrukumus. “Trampam jāsaprot, ka, neliekot Krievijai uzņemties atbildību par tās darbībām pēdējos gados, ir ceļš, pa kuru viņam būtu ļoti, ļoti jāuzmanās iet tālāk,” teica līdzšinējais CIP direktors. Intervijā izdevumam “The Wall Street Journal” Tramps paziņojis, ka varētu atcelt pret Krieviju ieviestās sankcijas, ja Krievija palīdzēs ASV cīņā pret terorismu. Brenans ieteicis Trampam būt uzmanīgākam savos izteikumos pēc stāšanās prezidenta amatā. “Spontanitāte nav īpašība, kas aizsargā nacionālās drošības intereses,” viņš uzsvēra, “tāpēc (Trampam) runājot vai reaģējot jāpārliecinās, vai ir izprastas sekas un ietekme uz ASV politiku.” Brenans ieteica jaunievēlētajam ASV prezidentam mazāk tvītot un vairāk koncentrēties uz savu jauno pienākumu pildīšanu, piebilstot, ka nacionālās drošības jautājumi var radīt problēmas cilvēkam, kurš priekšvēlēšanu kampaņā savu personību stādījis augstāk par politiku. “Es ceru, ka mūsu attiecības (ar Krieviju) uzlabosies nākamās administrācijas laikā, bet Krievijai jāuzņemas liela daļa atbildības savas uzvedības izmaiņā,” teica Brenans.
CIP būs “jauna slota”
Tramps izraudzījis ASV Kongresa Pārstāvju palātas deputātu un bijušo armijas virsnieku Maiku Pompeo par CIP direktoru Brenana vietā. Liecinot ASV Senāta Izlūkošanas komitejas sēdē, kur tika izvērtēta viņa kandidatūra CIP direktora amatam, Pompeo paziņoja, ka viņš piekrīt ASV izlūkdienestu ziņojumam, ka Krievija iejaukusies prezidenta vēlēšanu norisē, lai veicinātu republikāņu kandidāta izredzes. “Pompeo centās pārliecināt likumdevējus, ka viņš nepiekrīt Trampa nereti ekstrēmajiem uzskatiem un ka viņš uzticami pildīs savus pienākumus Trampa administrācijā, pat ja tas novestu pie konfliktiem ar jauno prezidentu,” raksta izdevums “Foreign Policy”. Pompeo apliecināja, ka turpinās izmeklēt Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā un dalīsies šajā informācijā ar Federālo izmeklēšanas biroju, pat ja izmeklēšanā tiktu atklāta saistība ar Trampu vai viņa līdzgaitniekiem. Kā CIP direktors “es izmeklēšu faktus, lai kur tie mūs vestu”, apgalvoja Pompeo.
Tramps toni nemaina
Nedēļas nogalē intervijā britu un vācu laikrakstiem Tramps kritizējis NATO un paziņojis, ka rosinās atcelt pret Krieviju noteiktās sankcijas apmaiņā pret kodolieroču samazināšanas līgumu ar Maskavu. Tramps paziņoja, ka NATO ir “novecojusi alianse, kas nav apgrūtinājusi sevi ar cīņu pret terorismu”, un prognozēja arī citu valstu izstāšanos no Eiropas Savienības pēc breksita. Viņš arī atkārtoja pirmsvēlēšanu kampaņas laikā teikto, ka alianses dalībvalstis pietiekami daudz līdzekļu nevelta aizsardzībai. “Mums ir jāaizstāv šīs valstis, bet daudzas no tām nemaksā tik, cik tām vajadzētu,” viņš paziņoja, piebilstot, ka tas ir “ļoti negodīgi pret Savienotajām Valstīm”. “Neskatoties uz to, NATO man ir ļoti svarīga. Tur ir piecas valstis, kas maksā tik, cik tām būtu jāmaksā. Piecas. Tas nav daudz,” viņš uzsvēra. Intervijā Tramps slavēja britu referendumā pieņemto lēmumu izstāties no ES, apstiprinot, ka drīz pēc savas inaugurācijas 20. janvārī tiksies ar Britānijas premjerministri Terēzu Meju. Tramps intervijā prognozēja, ka arī citas ES valstis sekos britu piemēram, izstājoties no bloka. Kā ierasts, Tramps veltīja siltus vārdus Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, taču kritizēja Krievijas iejaukšanos Sīrijas pilsoņu karā, saucot to par “ļoti sliktu lietu”, kas izraisījusi “šausmīgu humāno situāciju”. Kremlis atbalstījis Trampa izteikumus, kuros viņš nodēvēja NATO par savu laiku pārdzīvojušu un novecojušu organizāciju. Tramps atklāja, ka iecels savu znotu Džaredu Kušneru par Tuvo Austrumu miera procesa vidutāju, aicinot Britāniju uzlikt veto ikvienai ANO rezolūcijai, kas būtu kritiska attiecībā uz Izraēlu. Tramps arī atkārtoja kritiku saistībā ar pašreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas pieeju Irānas kodolprogrammas risināšanā.
