Berga “antisemītisms” 19
Arvedu Bergu ievēlēja Satversmes sapulcē un trīs sasaukumu Saeimās. 1931. gada Saeimas vēlēšanās viņš kapitulēja, jo nostājas pret Marģera Skujenieka un Jāņa Breikša kampaņu par Doma baznīcas atņemšanu vācu draudzei. Visu laiku līdz 1934. gada 15. maija apvērsumam, viņš sevi parāda kā Latvijas iekšējā stāvokļa stabilizētājs. Viņa pamatdoma: izveidot konstitucionāli stipru valsts varas tiesisku mehānismu, lai varētu pretoties tuvajam “sarkanajam verdošajam katlam”, pēckara saimnieciskām grūtībām un demokrātisko tradīciju trūkumam. Saeimas tribīnē un presē A. Bergs ir nopietns pretinieks Latvijas sociāldemokrātu un citu kreiso spēku tīkojumiem novirzīt Latviju no nacionāla un kapitālistiska attīstības ceļa. Viņa partijas – Nacionālā centra – saimnieciskās programmas punkti mats matā atkārtojas Arnolda Aizsilnieka Zviedrijā uzrakstītajā “Latvijas saimniecības vēsturē”. Autors Arveda vārdu nepiemin.
K. Ulmaņa apvērsums nāk A. Berga pareģots, bet negaidīts. K. Ulmaņa piedāvāto sūtņa vietu Parīzē viņš noraida un aiziet klusējošā opozīcijā. “Latvi” slēdz. Nevarēdams bez rakstīšanas iztikt, A. Bergs savas politiskās rūpes un pagātnes atmiņas uztic dienasgrāmatai trīs biezu klažu apjomā. Tās man uzticēja Arveda dēls Janis Bergs. Šis klades ir unikāls K. Ulmaņa autoritārās valdīšanas gadu “in situ” atainojums no inteliģenta pretinieka pozīcijām. Šo klažu galvenie fragmenti publicēti 2000. gadā pašapgādā izdotajā piektajā grāmatā par Bergu dzimtu “Arveds Bergs. Politiskas apceres”. Nav skaidrs, kādēļ D. Hanova un V. Tēraudkalna 2012. gadā izdotajā K. Ulmani maksimāli nopeļošajā izdevumā “Laiks, telpa, vadonis” ne ar zilbi nav pieminētas unikālās Arveda Berga liecības. Abi autori, pēc mana vērtējuma, gribot negribot novieto Kārli Ulmani vienā ierindā ar asiņainiem pasaules diktatoriem. Taču fiziskas nežēlības iezīmes viņā nebija atrodamas.
Profesors Andrievs Ezergailis pētījumos par holokaustu un latviešu radikālo nacionālismu titulē Arvedu Bergu kā “antisemītisma ideologu”. Kā pamatojumu savam vērtējumam viņš izmanto Berga 1934. gada 2. augusta ierakstu dienasgrāmatas I. kladē: “Antisemītisms mūsu tautā tiešām ir ļoti liels un dibināts. Tas tiešām reiz varētu atrast izeju grautiņos, ja citādi nemaz vairs neatrod izeju, kaut tādā veidā, ka par to var izrunāties”. Bergs tā reaģē uz K. Ulmaņa pārmetumiem, ka viņa “Latvis” pārāk bieži publicējot kritiskus materiālus par ebrejiem. Bet kurš Latvijas laikraksts parlamentārisma gados gan apgāja ebreju tēmu? Pat “Sociāldemokrātā”, par “Aizkulisēm” nemaz nerunājot, mudžēja no “žīdu panamām” – tā 20. -30. gados sauca dažādas finanšu un tirdzniecības mahinācijas, turklāt visas, ne tikai ebreju. Bet “Latvis” publicēja arī daudz ko citu. 1930. gada 25. septembrī zem virsraksta “Ievērojama kinodarbinieka jubileja”: “Kino “Splendid Palace” direktors S. Fainšteins 25 gadi, kopš a/s “Ars” direktors. (…) S. Fainšteins daudz darījis Latvijas kino darbinieku savienības labā”. No fotoattēla pretim raugās inteliģenta ebreja seja. Tāda, lūk, bija A. Berga un “Latvja” “antisemītisms”. Arveds Bergs nav uzrakstījis, nav publicējis nevienu antisemītisku brošūru vai rakstu. Bet “Latvis” darbojās brīvās preses likumu ietvaros, pilnīgi analoģiski kritizēdams gan ebreju, gan latviešu, vācu un poļu “panamas”.
