Krievijas dezinformācijas apskats: Latvijā ik nedēļu nojauc pa padomju laika piemineklim 0
Oktobra un novembra mijā pret Latviju vērstās Krievijas propagandas viens no centrālajiem tematiem bija VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (“VNĪ”) rīcība, beidzot novācot Daugavgrīvā, Flotes ielā 2, pagājušā gadsimta 70. gados padomju armijas uzslieto betona “pieminekli”, ko rotāja ar krāsu uztriepti lozungi “Neviens nav aizmirsts, nekas nav aizmirsts!” un “Slava varoņiem – Baltijas zemūdeņu jūrniekiem”, kā arī bērnu zīmējumu stilā attēlota zemūdene.
Objekts slējās līdzās Latvijas Jūras spēku novietnei un līdz nesenam laikam tika paciests kā savdabīga padomju laika eksotika, tomēr šoruden tika konstatēts, ka minētā konstrukcija uz valstij piederošās zemes slejas bez likumiska pamata, nevienam nepieder, jau sāk sadrupt un ir novācama, kas 1. novembrī arī tika izdarīts.
Turklāt vēl oktobra sākumā ar “Valdības Vēstneša” starpniecību eventuālie saimnieki tika aicināti paši novākt konstrukciju. Neviens nepieteicās.
“Barbarisma gadījums”
Kā zināms, padomju laikā “ierindas” pilsoņiem slēgtajā Daugavgrīvā saimniekoja PSRS karaflote un minētais objekts nemaz nebija piemineklis, bet gan uzskatāmā aģitācija, kurai līdzīgas savulaik varēja sastapt praktiski jebkurā padomju armijas daļā.
Tomēr vietējie “aktīvisti”, daļa Krievijas mediju, arī Krievijas Ārlietu ministrija izmantoja brīdi, lai pārmestu Latvijai “valsts mēroga vandalismu”, runātu par “skandalozu precedentu” un tamlīdzīgi.
Piemēram, vietne “NewsFront” raksta: “Latvija ciniski pārvērtusi pieminekli zemūdeņu jūrniekiem par “betona konstrukciju”.
Varasiestādes faktiski atradušas veidu, kā iznīcināt tām netīkamos padomju pieminekļus, nerīkojot šī jautājuma sabiedrisko apspriešanu.” Tiek dots mājiens, ka Daugavgrīva ir tikai sākums un, kā rakstīja “Sputņik”, “sākusies pieminekļu nojaukšanas ķēdes reakcija”.
Krievijas masu informācijas līdzekļi šo latviešu medijos tikpat kā neatspoguļoto “skandālu” lūkoja aprakstīt pēc iespējas krāšņāk, izvirzot dažādas teorijas. Izdevums “Rossijskije vesti” pat zināja stāstīt, ka tā esot Latvijas aizsardzības ministra Arta Pabrika sava veida atriebība Latvijas Ārlietu ministrijai (ĀM) par tās pozīciju Pārdaugavas Uzvaras parka pieminekļa jautājumā.
Krievijas vēstniecība Rīgā iesniedza Latvijas ĀM protesta notu, un 8. novembrī savu vārdu teica arī Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, kas iknedēļas brīfingā pasludināja sekojošo: “Burtiski katru nedēļu no Latvijas pienāk ziņas par vandalisma aktiem, kas vērsti pret pieminekļiem padomju karavīriem, kuri atdeva savu dzīvību cīņā ar fašismu. Tās apstiprina Latvijas valdošās koalīcijas radikāli noskaņoto pārstāvju plānus reizi par visām reizēm tikt galā ar padomju memoriālo mantojumu.”
Zaharova tāpat apgalvoja, ka novāktā betona plāksne esot Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās par memoriālo būvju aizsardzību objekts (Latvijas ĀM gan ir droša par pretējo). Latvijas valdībai tiekot pieprasīti paskaidrojumi un “šī nozieguma izmeklēšana, tā seku novēršana un vainīgo saukšana pie atbildības”.
Paziņojums noslēdzās ar brīdinājumu: “Ir acīmredzami, ka tamlīdzīgs barbarisms, gadījumā ja tas paliks nesodīts, vēl vairāk aptumšos jau tāpat nebūt ne vienkāršo Krievijas un Latvijas attiecību fonu.”
Rotaļas ar statistiku
Propagandas vietne “Sputņik” novembra sākumā demonstrēja spējas dezinformēt, izmantojot visnotaļ oficiālu Eiropas Savienības statistiku. Proti, balstoties ES statistikas biroja “Eurostat” datos par kriminālo situāciju dalībvalstīs 2017. gadā, tiek paziņots, ka “Latvija kļuvusi par pašu bīstamāko Eiropas Savienības valsti”. Līdzīgi bīstamas esot arī Igaunija un Lietuva.
Proti, Latvijā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju apskatāmajā laika periodā saskaņā ar “Eurostat” izdarītas 5,6 tīšas slepkavības, kamēr Lietuvā – četras, bet Igaunijā – 2,2.
Latvijā apzināto slepkavību tiešām ir bijis vairāk nekā citur ES. Bet āķis ir tajā, ka noziedzības līmeni nevērtē tikai pēc slepkavību skaita, bet gan summējot visus likumpārkāpumu veidus.
Par to var pārliecināties, izlasot praktiski jebkuru citu “Eurostat” publiskotajā informācijā balstītu ziņu ārvalstu medijos. Un tad izrādās, ka bīstamākā ES valsts ir Beļģija, kam seko Francija un Spānija, Lielbritānija, Portugāle, kamēr Baltijas valstis meklējamas kaut kur pa vidu. Latvija nu nekādi nav “bīstamākā”, jo laupīšanā, zādzībās un citās noziedzības jomās “atpaliekam”.
Taču “Sputņik” radniecīgais propagandas ziņu portāls “rubaltic.ru” savā 8. novembra ziņojumā pratis izmantot pat šo “atpalicību”. Rakstā “Nogalina par simpātijām pret Putinu. Baltija atzīta par pašu bīstamāko vietu Eiropā” tas visu izskaidro: “Zīmīgi, ka laupīšanas un automašīnu aizdzīšana Baltijā notiek retāk nekā ekonomiski attīstītajās Rietumu valstīs. Tas arī saprotams: pēc guvuma labāk doties uz Franciju vai Zviedriju. Taču Lietuva, Latvija un Igaunija tamdēļ it nemaz nekļūst drošākas.”
Baltijas valstīs laupīšanu un automašīnu aizdzīšanas gadījumu uz ES fona maz esot ne jau policijas darba vai citu iemeslu dēļ, bet tāpēc, ka “reti kuram ienāk prātā veikt aplaupīšanas un automašīnu aizdzīšanas pašās nabadzīgākajās Eiropas Savienības valstīs”.
Citiem vārdiem sakot, Baltijā nabadzība un atpalicība ir tik liela, ka pat zagt un laupīt nav ko!
Tāpēc jau arī slepkavības notiekot, nevis lai iedzīvotos, bet vienkārši tāpat, aiz niknuma un psihiskām novirzēm.
Lūk, Lietuvā komponists Tomass Dobravoļskis esot nosists tikai tāpēc, ka pozitīvi izteicies par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Te nu jāsaka, ka traģēdija notika ne pirms diviem vai trim gadiem, bet 2014. gada 23. decembrī pēc vairāku personu konflikta pie kāda bāra Viļņā, kur, kā vēlāk noskaidroja tiesa, patiesi risinājās alkohola uzkurināts strīds uz Krimas aneksijas un Ukrainas kara “nots”, taču Dobravoļskis tajā nemaz nepiedalījās, vienkārši gāja garām…
Uzskaitot vēl vairākas skaļākās un brutālākās slepkavības, “rubaltic.ru” savu “analīzi” noslēdz šādi: “Bet runa taču ir par valstīm, kas lielās ar savu “eiropeiskumu” un pretnostata sevi “barbariskajai” un “aziātiskajai” Krievijai! “Eurostat” dati it kā dod mājienu, ka sākumā nebūtu slikti pacīnīties ar pašu barbarismu.”
Baltijas medijos par noziedzību Krievijā nekādi plaši moralizējoši materiāli gan nav manīti, tomēr viss, ko “Sputņik” un “rubaltic.ru” sarakstījis par noziedzības iemesliem Baltijā, īstenībā būtu kvadrātā attiecināms uz pašu Krieviju. ANO Narkotiku un noziedzības biroja (UNODC) statistika par 2017. gadu vēsta, ka apzināto slepkavību skaits, nemaz neminot citus noziegumus, mūsu austrumu kaimiņvalstī ir teju divas reizes augstāks nekā Baltijā.
UNODC sniegtajā pasaules ainā skaitļi gan atšķiras no “Eurostat”, taču kopējo tendenci tas nemaina – Latvija pasaulē slepkavību ziņā ir 112. vietā ar 4,7 slepkavībām uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet Krievija – 66. ar 9,2 slepkavībām. Attiecīgi Igaunija ir 108. ar piecām slepkavībām, bet Lietuva – 92. ar 6,7 slepkavībām.
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
