Cīnies pret vēzi – cīnies pret cigarešu dūmiem 17
4. februāris visā pasaulē tiek atzīmēts kā Vēža diena. Tiek pieminēti šīs slimības upuri un meklēti risinājumi, kā mazināt saslimstību ar ļaundabīgiem audzējiem. Zinātnieki vienprātīgi ir secinājuši, ka viens no nozīmīgiem vēža izraisītājiem cilvēka organismā ir cigarešu smēķēšana. Tāpēc cīņa pret vēzi iet roku rokā ar cīņu pret smēķēšanu – par šī kaitīgā ieraduma ierobežošanu un atmešanas veicināšanu.
Šobrīd smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā, jo cigaretes kaitē gandrīz visiem cilvēka orgāniem, tostarp plaušām, sirdij, asinsvadiem, acīm, mutei, reproduktīvajiem orgāniem, kauliem, urīnpūslim un gremošanas orgāniem.
Nāvējošākais no ļaundabīgo audzēju veidiem, ko izraisa smēķēšana ir plaušu vēzis –no tā ik gadu mirst vairāk cilvēku nekā no jebkuras citas vēža slimības. Savukārt cigarešu smēķēšana ir cēlonis gandrīz 90% plaušu vēža saslimšanas gadījumos. Latvijā plaušu vēzi ik gadu atklāj vairāk nekā tūkstotim iedzīvotāju un gandrīz 40% gadījumu to atklāj pēdējā stadijā, kad jau ir izveidojušās metastāzes.
Galvenais ļaunums slēpjas cigarešu dūmos
Cigaretēs esošais nikotīns rada atkarību no smēķēšanas, savukārt galveno kaitējumu cilvēka organismam – slimības un priekšlaicīgu nāvi –, izraisa dūmos esošo ķīmisko vielu kokteilis, kas veidojas cigaretes degšanas procesa laikā. Dūmi satur tādas imūnsistēmu vājinošas un slimības izraisošas vielas, kā, piemēram, darvu, benzopirēnu, oglekļa monoksīdu, ūdeņraža cianīdu, arsēnu, svinu, zilskābi un daudzas citas.
Kopumā cigaretes degšanas procesā dūmos izdalās tūkstošiem dažādu ķīmisku savienojumu, tostarp vairāk nekā 70 kancerogēnu vielu, kas var izraisīt vēzi, sirdslēkmi, insultu, plaušu slimības, smaganu slimības u.c.Tāpēc arī Slimību profilakses un kontroles centrs uzsver, ka no tabakas dūmiem brīvas vides nodrošināšana un smēķēšanas radītā kaitējuma mazināšana ir viena no Latvijas prioritātēm sabiedrības veselības jomā.
Parastajās cigaretēs tabakas degšanas temperatūra var sasniegt līdz pat 900 grādus pēc Celsija. Savukārt bezdūmu produktu priekšrocība ir kaitīgā degšanas procesa izslēgšana. Tas ļauj ievērojami samazināt kaitīgo un potenciāli kaitīgo ķīmisko vielu izdalīšanos, kā arī mazina pasīvās smēķēšanas risku.
Tomēr jāatzīmē, ka jaunie cigarešu aizstājējprodukti ir salīdzinoši nesen radīti un pieejami tirdzniecībā, tāpēc veselības eksperti norāda, ka pagaidām vēk nav pieejami ilgtermiņa pētījumi, kas pārliecinoši pierādītu, ka alternatīvo tabakas izstrādājumu ietekme uz smēķētāja veselību būs mazāka nekā parastajām cigaretēm.
Drauds apkārtējiem
Jāapzinās arī tas, ka smēķētājs ar savu ieradumu kaitē ne vien savai veselībai, bet arī apkārtējiem, jo pasīvā smēķēšana būtībā ir tā pati smēķēšana. Dūmi, kurus ikdienā ir spiesti ieelpot cilvēki un dzīvnieki, kuriem ir regulāra saskare ar smēķētāju, neatgriezeniski var sabojāt viņu veselību.
Eiropas Savienības dalībvalstīs vairāk nekā 79 000 pieaugušo katru gadu mirst no pasīvās smēķēšanas. Absolūtais vairākums – 72 000 nāves gadījumu cēlonis ir piespiedu pasīvā smēķēšana mājās, jo kāds no ģimenes locekļiem smēķē cigaretes. No cigarešu dūmu iedarbības darba vietās katru gadu mirst aptuveni 7000 cilvēku.
Pasīvā smēķēšana ir galvenais iemesls, kas rada saasinājumus cilvēkiem, kuriem ir astma, alerģijas vai hroniskas plaušu slimības. Pat ļoti nelielam tabakas dūmu apjomam var būt tūlītēja iedarbība uz asins recēšanu un trombu veidošanos, kas ir svarīgi sirds slimību faktori.
Cigarešu dūmi ir īpaši bīstami maziem bērniem, zīdaiņiem un grūtniecēm. Dūmi grūtniecēm var radīt mazāku zīdaiņa dzimšanas svaru, embrija nāvi un priekšlaicīgas dzemdības. Pasīvai smēķēšanai pakļautajiem zīdaiņiem pastāv lielāks risks nomirt ar zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu. Bērnam palielinās elpceļu slimību risks, ieskaitot bronhītu un pneimoniju. Šie bērni biežāk slimo ar saaukstēšanās slimībām, klepu un vidusauss iekaisumu.
Viņu plaušu funkcijas ir pazeminātas un plaušas attīstās lēnāk. Pasīvai smēķēšanai mājās pakļautajiem bērniem ir lielāks risks astmas simptomu attīstībai, kā arī biežāk novērojamas astmas lēkmes, līdz ar ko biežāk un ilgāku laiku jālieto zāles astmas ārstēšanai.
Smēķētāju bērniem ir palielināts meningokoku izraisītu infekciju risks (piemēram, meningīts, sirds slimības), kas dažkārt var izraisīt nāvi vai invaliditāti. Jāņem vērā, ka bērna veselībai kaitē ikviena vecāku izsmēķētās cigaretes dūmu daļiņa, un tā var izraisīt bronhītu, plaušu karsoni vai astmas pastiprināšanos.
