Vēlēšanās Igaunijā lielākā uzmanība pievērsta cīņai par Tallinas mēra krēslu 0
Vēlēšanas norisināsies 215 apgabalos, taču lielākā uzmanība pievērsta galvaspilsētai Tallinai. Tur kopš 2007. gada mēra krēslā sēž Edgars Savisārs no Centra partijas, kas tāpat kā Latvijā partija “Saskaņas centrs” ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Krievijā valdošo partiju “Vienotā Krievija”.
Savisārs jūtas pārliecināts
“Medijos dominē ziņas par Tallinu, un galvenais jautājums saistīts ar to, vai Centra partija iegūs vairāk nekā 50 procentus balsu un varēs turpināt galvaspilsētā valdīt vienatnē,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” stāsta Igaunijas lielākā dienas laikraksta “Postimees” redaktors Andress Einmans. Viņš, atsaucoties uz sabiedriskās domas pētījuma centra “TNS Emor” aptaujām vēlēšanu priekšvakarā, teic, ka Savisāram ir lielas izredzes noturēties pie varas. 51 procents Igaunijas galvaspilsētas iedzīvotāju gatavojas balsot par Savisāru, kurš Igaunijas galvaspilsētu vadīja jau laikā no 2001. līdz 2004. gadam. Centra partija ir pat tik pārliecināta par savu panākumu, ka nav izstrādājusi vēlēšanu programmu.
Centra partijas kampaņa galvenokārt balstīta uz draudiem, ka citu partiju ievēlēšanas gadījumā Tallinā pieaugs dzīves dārdzība un galvaspilsētas iedzīvotājiem tiks atņemtas Savisāra nodrošinātās brīvbiļetes sabiedriskajā transportā. “Centra partija apgalvo, ka tā turpinās savu politiku Tallinā, kas paredz bezmaksas transportu attiecīgajiem sabiedrības locekļiem,” skaidro Einmans. Taču balsojums nav atkarīgs tikai no saimnieciskajiem jautājumiem. Laikraksta “Postimees” galvenais redaktors atzīst, ka Tallinā balsojums galvenokārt ir balstīts uz etnisko principu. “Savisāru un Centra partiju atbalsta 80 līdz 85 procenti krievu un 10 līdz 20 procenti igauņu,” norāda Einmans.
Apvieno spēkus
Kaut arī startējot ar atsevišķiem sarakstiem, trīs lielākās opozīcijas partijas – valdības koalīciju veidojošās Reformu partija un Tēvzemes savienība un “Res Publica”, kā arī Sociāldemokrātiskā partija – jau paziņojušas, ka tad, ja kopā savāks pietiekami daudz balsu, veidos koalīciju. Saskaņā ar pēdējām aptaujām par sociāldemokrātiem gatavi balstot 14 procenti Tallinas iedzīvotāju, bet par nacionālajā valdībā esošajām Reformu partiju un Tēvzemes savienības un “Res Publica” apvienību attiecīgi 13 un 11 procenti. Šīs partijas Savisāra pārstāvēto partiju apsūdz korupcijā. “Opozicionāri arī norāda, ka Centra partija ir saplūdinājusi kopā savas partijas kasē esošos līdzekļus un Tallinas nodokļu maksātāju naudu. Tallinas pilsētas dome par nodokļu maksātāju naudu ir izveidojusi kampaņu “Tallina palīdz!”. No juridiskā viedokļa viss ir korekti, jo šajā kampaņā netiek lietots partijas vārds, taču visi saprot, ka šī ir viņu vēlēšanu kampaņa, jo šobrīd starp Tallinas pilsētas domi un Centra partiju liekama vienādības zīme,” skaidro Einmans.
Tikmēr Tallinas universitātes politologs Tīns Sārts sarunā ar interneta vietni “rus.delfi.ee” izteicās, ka pārmaiņas galvaspilsētas vadībā ir visnotaļ reālas. “Centra partijai tagad ir krietni grūtāk mobilizēt cilvēkus. Viņi ir pārāk ilgi pie varas, viņiem trūkst jaunu ideju un enerģijas. Liela daļa vēlētāju grib pārmaiņas un svaigumu,” sprieda Sārts.
Laikraksts “Postimees” raksta, ka pagājušajā nedēļā Centra partijas organizētajā demonstrācijā pret nacionālo valdību piedalījās organizācijas “Nakts sardze” biedri, kuri līdzdarbojušies arī 2007. gadā pieredzētajās krievvalodīgo demonstrācijās pret padomju karavīriem veltītā pieminekļa aizvākšanu no Tallinas centra. Organizācijas biedri esot uzņēmuši no Narvas uz demonstrāciju ar autobusiem atvestos skolēnus.
Balso arī elektroniski
Tradicionāli Igaunijas pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāju aktivitāte ir zemāka nekā parlamenta vēlēšanās. Tiesa, pēdējos gados tā augusi. 2005. gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās vien 47,4 procenti valsts iedzīvotāju, bet pirms četriem gadiem notikušajās jau – 60,6 procenti. Jāatzīmē, ka atšķirībā no parlamenta vēlēšanām pašvaldību vēlēšanās Igaunijā ir iespējas piedalīties cilvēkiem, kuri nav Igaunijas pilsoņi. Arī citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi un ikviens ar ilgtermiņa uzturēšanās atļauju Igaunijā var balsot. Tādu saskaņā ar Tartu universitātes politologa Reina Tūmla sacīto raidsabiedrībai “ERR” ir aptuveni 16 procenti no visiem vēlētājiem.
Ar katru gadu pieaug arī to Igaunijas iedzīvotāju skaits, kuri dažas dienas pirms tam, kad iecirkņi ver durvis, balso internetā. Šogad šāda iespēja bija no 10. līdz 16. oktobrim, un šajā laikā saņemtas 133 808 balsis, ziņo Igaunijas raidsabiedrība “ERR”. Arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess izmantoja iespēju nobalsot elektroniski. Savā Tallinas rezidencē Kadriorgu pilī viņš balsoja par kandidātiem no Abjas apgabala Igaunijas dienvidos, kur atrodas viņa lauku māja. Igaunijas lielākajās pilsētās lauvas tiesu balsu iegūst lielo partiju saraksti, kamēr mazākajos vēlēšanu apgabalos arī mazākām politiskajām apvienībām ir iespēja tikt pie varas.
Fakti
Pašvaldību vēlēšanas Igaunijā
* Igaunijas pašvaldību vēlēšanās kandidēs 14 800 cilvēki, no tiem 102 ir neatkarīgie kandidāti.
* Pieteikti 924 kandidātu saraksti 215 vēlēšanu apgabalos.
* Tallina ir vienīgā pašvaldība, kurā ir vairāk nekā viens vēlēšanu apgabals, – tādi ir astoņi, un no katra pilsētas domē iekļūst atšķirīgs deputātu skaits.
* Pašvaldībās deputātu vietu skaits svārstās no septiņām mazākajās pašvaldībās līdz 79 galvaspilsētā Tallinā.
* Iepriekšējā balsošanā jau piedalījušies 265 000 jeb 24,4% balsstiesīgo, no tiem 133 808 balsojuši internetā.
