Cīnās par katru degvielas litru. Sīva konkurence gan Rīgā, gan ārpus tās 10
Degvielas mazumtirgotāju vidū konkurence kļūst arvien sīvāka, un tā palielinās visur – gan Rīgā, gan ārpus tās.
Izteikti Latvijas degvielas tirgus līderi ir SIA “Circle K Latvia” un SIA “Neste Latvija”, bet uzņēmums AS “Viada Baltija” savu daļu palielinājis, pārņemot degvielas uzpildes stacijas ar “Lukoil” zīmolu (SIA “Amic Latvia”).
“Latvijā salīdzinājumā, piemēram, ar Angliju degvielas uzpildes staciju uz vienu iedzīvotāju ir divreiz vairāk. Turklāt tās arī realizē divreiz mazāk degvielas nekā Anglijā. Tas nozīmē, ka mūsu rocība nav tik liela,” šaurību tirgū apstiprina Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.
Kopumā Latvijā 2017. gada 30. septembrī licences izsniegtas 110 degvielas mazumtirgotājiem un 39 degvielas vairumtirgotājiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
Uz DUS ne tikai pēc benzīna
“Mēs uz šo konkurenci raugāmies veselīgi, jo lielākais ieguvējs no tās ir klients. Konkurence motivē attīstīties un meklēt arvien jaunas pieejas – mēs fokusējamies uz visiem aspektiem un piedāvājam klientiem dažādas priekšrocības, kas rūpējas gan par auto motoru, gan naudas maku,” skaidro tirgus līdera “Circle K Latvia” Finanšu un kontroles departamenta direktore Jeļena Cīrule.
Aizvadītajā gadā uzņēmums lielākos spēkus un resursus veltīja jaunā “Circle K” (iepriekš “Statoil”) zīmola ieviešanai Latvijā. Paralēli zīmola maiņai strādāts arī pie staciju tīkla uzturēšanas un uzlabošanas – pārbūvēta Jēkabpils stacija, paplašināts veikals Slokā, pārveidota degvielas uzpildes stacija “Purvciems 2” par pilna servisa staciju, Valmierā uzbūvēta jauna automātiskā automazgātava. Uzstādīti arī ātrā maksājuma termināļi pie automazgātavām un ieviesti bezkontakta maksājumi. Pērn atklāta jauna degvielas uzpildes stacija Tīnūžos, arī šogad degvielas tirgotājs turpinās paplašināt degvielas uzpildes staciju tīklu. Tuvākajos plānos ir pabeigt vērienīgos būvdarbus Saldus stacijā, zina teikt J. Cīrule.
Šī gada pašā sākumā jaunu degvielas uzpildes staciju Anneniekos atvēris arī otrs tirgus līderis – “Neste Latvija”. Jaunā stacija ir aprīkota arī ar ātrgaitas sūkni, kas speciāli paredzēts smago automašīnu uzpildei. “Neste Latvija” nākotnes stratēģija paredz jaunu staciju būvniecību ārpus galvaspilsētas. Šogad plānots atklāt divas trīs jaunas degvielas uzpildes stacijas. Tiek attīstīti arī digitālie risinājumi norēķinos – klients pirkumu varēs apmaksāt ar tālruni.
Laužas Rīgas tirgū
Pagājušā gada nogalē Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut AS “Virši-A” un ar to saistītajam uzņēmumam SIA “Viršu nekustamie īpašumi” iegādāties no SIA “Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra” divas degvielas uzpildes stacijas Rīgā un vienu Bauskas novadā, Grenctālē. “Viršu-A” valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš neslēpj, ka veiksmīgie 2016. gada rādītāji saistāmi ar degvielas uzpildes staciju tīkla paplašināšanu, esošo staciju modernizāciju un pakalpojumu sortimenta uzlabošanu. Degvielas mazumtirgotājs AS “Virši-A” degvielas uzpildes staciju tīkla paplašināšanā šogad plāno investēt vairāk nekā četrus miljonus eiro.
Investē autogāzes uzpildes iekārtās
Degvielas tirgotājs “Astarte-nafta” savas stacijas aprīko ar autogāzes uzpildes vietām. Gāzi šogad var uzpildīt arī Rojā, Viesītē un Iecavā.
“Lai gan kopumā autogāzes patēriņš katru gadu par 5% samazinās, reģionos cilvēki pieprasa iespēju uzpildīt gāzi. To ietekmē arī publiskā transporta pakalpojumu samazināšanās. Līdz ar to automobilis nav ekskluzīvs, bet bieži vien vienīgais pārvietošanās līdzeklis,” teic “Astartes-naftas” vadītājs Ojārs Karčevskis. Uzņēmums iegādājies vēl vienu gāzes uzpildes iekārtu. Kad tiks apstiprināts būvprojekts un saņemta būvatļauja, tad būs vēl viena tāda stacija Kurzemē.
Brauc kā braukuši
Latvijā autobraucēji, iegādājoties degvielu, mēnesī tērē līdz 100 eiro, noskaidrots degvielas tirgotāja “Virši-A” veiktajā aptaujā. Kā biežākie braucienu galamērķi minēti ceļš uz darbu vai skolu no rīta un vakarā (72%), braucieni uz veikalu vai tirdzniecības centru (61%), kā arī izbraucieni nedēļas nogalēs (54%). Vairākums respondentu – 64% – norādījuši, ka ģimenē tiek izmantota viena automašīna, savukārt 26% ģimenē ir divas automašīnas.
Kā konkurence tirgotāju starpā ietekmēs degvielas gala cenu, ko maksā autobraucējs, uzpildot bāku? Degvielas tirgotāji degvielas cenas atsakās prognozēt, jo tas esot gandrīz neiespējami. Degvielas cenu veidošanos ietekmē daudzi faktori, piemēram, degvielas cenas svārstības biržā – tā var būtiski mainīties, pat ja tikai naftas pārstrādes rūpnīca pamaina savus ražošanas procesus vai notiek svārstības valūtas kursā. Kopumā degvielas cenu aptuveni 90% apmērā veido produkta iepirkšanas cena un nodokļi; 60% veido dažādi nodokļi – akcīze, PVN un nodeva par obligāto valsts rezervju glabāšanu, bet 30% veido iepirkuma cena, ko ietekmē naftas un degvielas cena, valūtas kurss, ģeopolitiskā situācija un klimats. Savukārt vien aptuveni 10% no degvielas cenas veido mazumtirgotāja izmaksas – obligātās biopiedevas, drošības prasību ievērošana, kvalitātes uzraudzība un citas izmaksas, piemēram, darbinieku algas, staciju un termināļu uzturēšana u. tml.
“Ar degvielas cenām ir tieši tāpat kā ar laika apstākļiem. Mēs varam saprast prognozi tikai no esošās situācijas,” prognozes par degvielas mazumtirdzniecības cenu attīstību atturas izteikt arī Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs O. Karčevskis. Pagaidām vēl nav arī datu, kā akcīzes nodokļa palielināšana no šā gada 1. janvāra ietekmējusi degvielas patēriņu.
Degvielas patēriņš mazumtirdzniecībā ir pieaudzis, kas norāda, ka klientu pirktspēja ir paaugstinājusies. Pagājušā gada 11 mēnešos kopumā Latvijā realizēja 1,26 milj. tonnas naftas produktu (degvielas), kas ir par 66 tūkst. tonnu jeb 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina VID informācija. Palielinājies gan mazumtirdzniecībā, gan lietotājiem vairumtirdzniecībā realizētās degvielas apjoms un iezīmētās (marķētās) degvielas realizācija.
