Cīņai par Valsts prezidenta krēslu pieteikti trīs kandidāti – Pīlēns, Pinto un Rinkēvičs 238
Cīņai par Valsts prezidenta krēslu līdz šim publiski pieteikti trīs kandidāti – “Apvienotais saraksts” (AS) oficiāli izvirzījis politiskā spēka dibinātāju, uzņēmēju un arhitektu Uldi Pīlēnu, opozīcijas partija “Progresīvie” paziņojusi, ka ievēlēšanai augstajā amatā virzīs publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto, savukārt “Jaunā vienotība” prezidenta postenim piedāvā ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).
Kā pirmais par kandidēšanu paziņoja Pīlēns, bet pēc tam arī pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits atzina, ka ir gatavs šajā amatā nostrādāt vēl vienu termiņu, un Nacionālā apvienība (NA) pauda apņemšanos viņa kandidatūru virzīt.
Tomēr trešdien, kad oficiāli jau bija pieteikta Pīlēna kandidatūra, Levits paziņoja, ka ir nolēmis tomēr nekandidēt uz otro termiņu.
Līdz ar to kā vienīgais publiski zināmais kandidāts palika Pīlēns.
Ceturtdien savu kandidātu pieteica opozīcijā esošā frakcija “Progresīvie”. Politiskais spēks Valsts prezidenta amatam virzīs publiskās pārvaldības eksperti Pinto.
Viņa preses konferencē pauda nostāju, ka Latvijai patlaban nepieciešama izlēmīga un iekļaujoša, enerģiska un empātiska vadība, kā arī tālejoša stratēģija, skaidri mērķi un spēja sakopot politiskos un pilsoniskos spēkus.
“Esmu gatava kā bezpartejiska Valsts prezidente uzņemties valstisku un dziļi personisku atbildību par Latviju. Es esmu gatava ieguldīt gan savu starptautisko rūdījumu, gan silto piederības sajūtu mūsu tautai, ko esmu kopusi šajos gados. Esmu gatava ieguldīt šajā darbā atjaunotās Latvijas neatkarības paaudzes drosmi un enerģiju,” sacīja “Progresīvo” prezidenta amata kandidāte.
Pinto galvenā prioritāte augstajā amatā būtu drošība, arīdzan cīņa pret vardarbību un vienaldzību.
Viņa uzsvēra, ka valsts drošība nozīmē arī nelokāmu un stingru atbalstu Ukrainai.
Otrā viņas prioritāte būtu ilgtspēja, kas, pēc Pinto vārdiem, nozīmē “beigt bārstīt” tukšus solījumus un investēt veselībā, labklājībā un izglītībā.
Pinto trešā prioritāte būtu jaunieši. “Tas nav taisnīgi, ka jauniešiem vēl gadu desmitiem būs jāsadzīvo ar to lēmumu sekām, kuru pamatā ir liktas vecāko paaudžu ērtības. Katrā šodienas lēmumā ir jāatspoguļo arī jauniešu vērtībām,” uzskata Pinto.
Tāpat Pinto solīja ”neslēpties pilī” un strādāt arī reģionos.
Pinto ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja. Viņas strādājusi dažādās Eiropas Savienības (ES) institūcijās un starptautiskās organizācijās, liecina publiski pieejamās informācija.
Dažas stundas pēc “Progresīvo” paziņojuma ar savu kandidātu klajā nāca JV, kura atklāja, ka uz Valsts prezidenta amatu virzīs ilggadējo ārlietu ministru Rinkēviču.
JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV ceturtdien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV “ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā” nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.
Galvenie argumenti par labu Rinkēvičam ir, ka no politikā esošajiem Rinkēvičs ar savu pieredzi ir viskvalificētākais kandidāts šim amatam, tajā skaitā, lai varētu pārstāvēt Latviju starptautiski, uzsvēra premjers. Kariņš atzīmēja, ka Rinkēvičs tieši “pielika roku” jeb bija iesaistīts darbā, lai Latvija iestātos NATO, tolaik strādājot Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā.
Tāpat uzteicama Rinkēviča pieredze sadarbībā ar Eiropas Savienības un OECD partneriem, norādīja valdības vadītājs.
Kariņš arī atzīmēja, ka politikā būtiski arī personīgi pazīt citu valstu spēlētājus. Ministru prezidents uzsvēra, ka ārlietu ministrs ir absolūti prognozējams kandidāts un ka tā ir “patīkama sagadīšanās”, ka “viskompetentākais un visgatavākais” Valsts prezidenta kandidāts ir “JV politiķis”.
Pats Rinkēvičs pateicās kolēģiem frakcijā un Ministru prezidentam par sniegto uzticību un uzsvēra, ka nākamajam Valsts prezidentam galvenais uzdevums ir iekšējā un ārējā drošība, ņemot vērā ārkārtīgi mainīgo starptautisko vidi, Krievijas īstenoto karu pret Ukrainu.
Rinkēvičs pauda, ka vēlas redzēt Latvijas daudz straujāku, daudz dinamiskāku rīcību gan tautsaimniecības jomā, gan jautājumos par cilvēktiesību standartu ievērošanu. Ja Saeima “dāvās šo uzticību”, tad attiecīgos jautājumus politiķis ir gatavs turēt augstā līmenī Valsts prezidenta dienaskārtībā, sacīja Valsts prezidenta amata kandidāts.
Atbildot uz jautājumiem, Rinkēvičs uzsvēra, ka līdz 31.maijam, kad paredzētas Valsts prezidenta vēlēšanas, gaidāms grūts darbs, piedaloties debatēs, tiekoties ar Saeimas partiju frakcijām, un ir jāsaprot, ka šajā procesā “nekas nav garantēts”.
Citi parlamentā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nav pauduši gatavību izvirzīt pretendentus Valsts prezidenta amatam. Kandidātu pieteikšana noslēgsies sestdien, bet Valsts prezidenta vēlēšanas notiks maija izskaņā.
