Cīņai ar riepu pārstrādi – jauna asociācija 5
“Ļoti svarīgi ir radīt vienotu riepu savākšanas tīklu visā Latvijā, kurā iesaistīti visi poligoni un atkritumu apsaimniekošanas operatori, kā arī riepas savāktu no lielākajiem autoservisiem. Tāpēc ir nepieciešams izveidot vienotu riepu apsaimniekošanas standartu, kas būtu saistošs visām nozarē iesaistītajām organizācijām, kā arī radītu caurspīdīgu nozares uzskaites sistēmu. Alternatīva būtu valsts noteikts piespiedu monopola mehānisms – valsts kā apsaimniekošanas veicējs, taču, mūsuprāt, valstij ir jāveic administrēšana un uzraudzība, nevis faktiska apsaimniekošanas nodrošināšana,” “LA” sacīja jaundibinātās Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas (LRAA) vadītāja Tīna Lūse. Asociācija uzsver, ka tās darbība būs vērsta uz caurspīdīgas un atbildīgas riepu apsaimniekošanas ieviešanu visā nozarē, kurā šobrīd jau uzkrājušies vairāk nekā 37 tūkstoši tonnu riepu. Taču kā no tām tikt vaļā?
Tukumā drīz smalcinās riepas
Bez vienota riepu savākšanas tīkla izveidošanas T. Lūse minēja arī praktisko pieeju. Vienam no LRAA biedriem – “Eco Baltia” – jau esot pasūtītas riepu pārstrādes iekārtas, kuras plānots uzstādīt Tukumā. Iekārtas riepu smalcināšanai līdz Tukumam nonāks aprīļa beigās, bet riepu granulu ražošanai – līdz šā gada augustam. “Pārstrādes jaudas būs 6 līdz 8 tūkstoši tonnu gadā, kas nodrošinās kārtējo apjomu pārstrādi. Šobrīd jau pastāv uzņēmumi, kas var nodrošināt pārstrādi, bet problēma slēpjas tajā, ka riepas līdz tiem nenonāk negodprātīgu apsaimniekotāju rīcības dēļ. Tādēļ ir svarīgi stiprināt riepu apsaimniekošanas sistēmas uzraudzību,” sacīja asociācijas vadītāja.
Viņa uzsvēra, ka pozitīvs solis ir Atkritumu apsaimniekošanas likumā iestrādātais mehānisms, kas paredz, ka no šā gada jūlija apsaimniekošanas uzņēmumiem būs pienākums iemaksāt finanšu garantijas depozītu, lai veicinātu negodprātīgu komersantu skaita samazināšanos. “Šodienas problēma slēpjas tajā, ka riepas šķirošanas laukumos var “iestrēgt”, jo netiek nodrošināta to savlaicīga savākšana un nodošana tālākai pārstrādei. Mūsu mērķis ir panākt, lai šīs riepas nepaliek šajos punktos, bet notiktu riepu savākšana no uzkrāšanas punktiem un nodošana pārstrādei, gādājot, lai riepas no servisiem izved bez papildu samaksas, vai arī nodrošinot konteinerus, kur riepas uzkrāt, pēc tam nododot lielākā apjomā tālākai pārstrādei.”
Vai daļēja izeja nebūtu arī riepu eksports? T. Lūse sacīja, ka, balstoties tikai uz eksportu, Latvija kļūtu pilnīgi atkarīga no citu valstu politikas. “Attīstot pārstrādi Latvijā, iespējams attīstīt ražošanu un nodrošināt papildu darba vietas. Tehnoloģijas mūsdienās jau ir ļoti attīstītas, tāpēc riepas kļuvušas par viegli pārstrādājamu materiālu, kuru pārstrādājot varam saražot kvalitatīvus galaproduktus, piemēram, segumus bērnu laukumiem un sporta laukumiem,” sacīja LRAA vadītāja. Viņa arī atgādina, ka, pēc MK noteikumiem, Latvijā jāpārstrādā 80% savākto riepu. Taču viņa arī atzina, ka Latvijā ievestās riepas spēj pārstrādāt ar jaudu tikai līdz 30% no visiem apjomiem, kas apstiprina arī “LA” iepriekš rakstīto, ka Latvijā akūti trūkst vietu un veidu, kā riepas pārstrādāt.
Var iestāties visi
Attiecībā uz topošajiem biedriem asociācijā norāda, ka tā ir atvērta jebkuru jaunu biedru uzņemšanai, ja vien uzņēmums atbalsta LRAA mērķi un darbību. Līdz ar to asociācija neatraidīs arī tādus biedrus, kuri no VVD vai citām institūcijām saņēmuši sodu par nelikumīgu riepu uzglabāšanu vai cita veida pārkāpumiem. “Uzskatām, ka ir svarīgi veikt arī nozares pašregulācijas pasākumus, un ticam godprātīgai un uz ilgtspējīgu attīstību vērstai uzņēmējdarbībai. Tāpēc vēlamies sakārtot nozari, lai valstij ar represīvām metodēm būtu jāiejaucas tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos.”
Savukārt riepu pārstrādes uzņēmuma “E Daugava” un atkritumu pārstrādes uzņēmuma “Eko osta” pārstāvis Kaspars Līcītis “LA” sacīja, ka abi uzņēmumi nav iestājušies LRAA. Viņš arī nemācēja teikt, vai par šādu iespējamību ir spriests. Viņš norādīja, ka abi uzņēmumi ir iestājušies Latvijas Asociācijā bīstamo atkritumu apsaimniekošanai. “Tur nav runa tikai par riepām, bet bīstamajiem atkritumiem kā tādiem. Vai vērts to visu vēl sadrumstalot? Labāk, lai ir viena spēcīga asociācija, nevis vairākas mazas,” sacīja K. Līcītis.
