Cīņai ar globālo sasilšanu nepieciešami vismaz 100 miljardi ASV dolāru gadā 0
Fidži premjerministrs Franks Voreke Bainimarama pirmdien paziņojis, ka cīņai ar globālo sasilšanu nepieciešami vismaz 100 miljardi ASV dolāru gadā, un lielajām ekonomikā būtu jāpalielina atbalsts mazajām jaunattīstības valstīm, lai sekmētu cīņu pret šo apdraudējumu.
Cīņai ar globālo sasilšanu līdz 2020.gadam nepieciešami “vismaz 100 miljardi dolāru gadā,” Klusā okeāna partneru valstu klimata konferencē Fidži galvaspilsētā Suvā paziņoja Bainimarama.
Viņš piebilda, ka nepieciešams arī paplašināt pieejamību apdrošināšanai, ko cilvēki varētu atļauties.
“Lai uzvarētu šajā cīņā, lielajām ekonomikām jāpalielina finansējums (..) mazajām jaunattīstības valstīm (..), jāizdomā veidi, kā sniegt šo finansējumu ātri, pirms nevajadzīgi zaudēts vēl vairāk dzīvību,” norādīja Fidži premjerministrs.
Viņš sacīja, ka daudzi pasaules līderi pat pēc Parīzes klimata vienošanās 2016.gadā joprojām cenšas izvairīties no runām par konkrētiem pasākumiem, kas jāīsteno, lai sasniegtu nosprausto mērķi – nepieļaut pasaules vidējās temperatūras paaugstināšanos vairāk nekā par 1,5 grādiem pēc Celsija.
Parīzes vienošanās ilglaicīgais mērķis ir samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus tā, lai noturētu globālo sasilšanu krietni zemāk par diviem grādiem pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas, un vienlaikus pielikt pūliņus globālās temperatūras kāpuma ierobežošanai ar 1,5 grādiem, tādējādi pēc iespējas samazinot klimata pārmaiņu sekas.
“Tas daudziem cilvēkiem joprojām šķiet pārāk ambiciozi, un tas joprojām biedē pārāk daudz korporatīvo interešu aizstāvju,” norādīja Bainimarama.
“Pārmaiņas ir dārgas, viņi saka. Bet mēs Klusajā okeānā zinām, ka nemainīties ir vēl dārgāk,” viņš piebilda.
Neskatoties uz valsts līderu pasivitāti, vairāki ASV štati un pilsētas ir spēruši slavējumus soļus, lai cīnītos ar klimata izmaiņām, norādīja Bainimarama.
Viņš arī kritizēja Austrāliju par pasivitāti šajā jomā.
“Mums ir politiķi tepat kaimiņos Austrālijā, kas saka, ka mēs nevaram gaidīt no viņiem rīcību klimata jautājumā, un mums, Klusā okeāna saliniekiem, vienkārši jāpārvācas uz dzīvi augstākās zemēs,” apgalvoja Bainimarama.
“Bet mēs zinām, ka dažām no mūsu valstīm nav augstāku zemju, kur pārvākties,” viņš piebilda.
