Cīņa pret naudas atmazgāšanu iebraukusi otrā grāvī? Znotiņa komentē publiski paustās bažas 1
Nav taisnība tiem, kuri saka, ka cīņa pret naudas atmazgāšanu ir “iebraukusi otrā grāvī” un pārāk stingrā kontrole traucē investīciju ienākšanai Latvijā, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.
Viņa sacīja, ka grib redzēt, kas stāv aiz tām baumām vai apgalvojumiem, ka pārlieku stingrās finanšu plūsmu kontroles dēļ Latvijā neienāk investīcijas. FID vadītāja atsaucās uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras datiem, ka kopš 2017.gada tiešo investīciju apjoms Latvijā ir pieaudzis par diviem miljardiem eiro, kas viņas vērtējumā ir “ļoti nopietns un ievērojams pieaugums”.
Znotiņa akcentēja, ka valsts budžets un iekšzemes kopprodukts neko neieguva no tiem miljardiem neskaidrās izcelsmes naudas, kas daudzu iepriekšējo gadu gaitā “staigāja turpu šurpu” pa Latvijas komercbanku kontiem.
Vienlaikus viņa nenoliedza, ka, lielā ātrumā mēģinot ieviest visas Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) izvirzītās prasības, tika izdarītas daudzas lietas, kuras, iespējams, viena vai otra banku darbinieka acīm raugoties, izskatās mazliet pārspīlētas.
Kā ziņots, vairākas amatpersonas pēdējā laikā publiski paudušas bažas par Latvijas stingrajām finanšu drošības prasībām ārvalstu investoriem.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), piemēram, izteicies, ka, Latvijai pārmērīgi cīnoties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, ir apgrūtināta valsts aizsardzības koncepcijā ietverto uzdevumu izpilde un “zem sitiena” ir ilgtspējīgas aizsardzības industrijas attīstība.