Cīņā pret lakstu puvi iesaista sliekas 0
Krimuldas novada Lēdurgas pagasta SIA Ekotri ir bioloģiskā saimniecība ar zinātniski pētniecisku virzienu. Saimniecības mērķis ir jaunu bioloģisku mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļu izstrāde. Ekotri apsaimnieko 100 hektārus aramzemes un specializējas augkopībā – cietes kartupeļu, sēklas kartupeļu un dārzeņu audzēšanā, kā arī vermikomposta ražošanā.
“Mēs audzējam ne tikai sliekas, Ekotri apsaimnieko 100 hektārus lauksaimniecības zemes un ražo kartupeļus un graudus ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm,” uzsver saimniecības valdes loceklis Andrejs Hansons. Viņš skaidro, ka sliekas sāka audzēt tāpēc, ka vermikompostu var izmantot gan kā mēslošanas līdzekli, gan kā augšanas stimulatoru, vienlaikus tas darbojas arī kā augu aizsardzības līdzeklis. Slieku audzēšana saimniecībā ir papildu nozare, nevis otrādi.
Potenciāls vēl jāpēta
Vermikomposts ir organisks mēslojums, ko iegūst, izmantojot sliekas un to gremošanas trakta baktērijas un sēnes. A. Hansons stāsta, ka sadarbībā ar zinātniekiem iecerējis saimniecībā no vermikomposta izstrādāt un ražot bioloģisku mēslojumu un biofungicīdus. Šim nolūkam jau šopavasar saimniecības laukos ierīkoti kartupeļu izmēģinājumi. Iestādītas trīs šķirnes – populārie cietes kartupeļi ‘Kuras’, šīs šķirnes meita ‘Zuzanna’ un perspektīva Igaunijas šķirne ‘Maret’ –, ar kurām tiek pārbaudīta vermikomposta un citu bioloģisko līdzekļu efektivitāte.
Tas, ka slieku saražotais komposts uzlabo augu aizsargspējas, palielinot to izturību pret stresa situācijām, sliktiem laika apstākļiem, baktēriju un sēnīšu slimībām, nav nekas jauns. Taču pasaulē trūkst pētījumu, kas ticami pierāda šī apgalvoja patiesumu. Nav datu, kas pierāda, par cik procentiem vai kilogramiem slieku komposts palielina ražu.
Vermikomposta aktīvā viela ir humīnvielas. Ukrainā veiktās analīzes liecina, ka SIA Ekotri mēslojums satur 20% humīnvielu, pārējais ir kompostējusies barība. Humīnvielas darbojas ļoti komplicēti, nonākot augsnē, tās aktivizē derīgo baktēriju un mikroorganismu darbību, bet kavē patogēnu attīstību, līdz ar to aktivizējot augu augšanu.
Mēslojums ir koncentrēts, to nevar lietot neatšķaidītu, tā ir kā piedeva, saka A. Hansons. Viņš izpētījis, ka vislabākais efekts ir preparātam, kas sajaukts ar dārza zemi proporcijās 1:4. Vermikomposts nav sabalansēts mēslojums, augiem kālijs, slāpeklis, fosfors ir jāiedod papildus, piemēram, ar zaļmēslojumu. “Šis preparāts ir ar ilglaicīgu iedarbību. Ukrainā es pabiju dārzeņu audzētavā, kur lieto pašu izgatavotu vermikompostu un siltumnīcā zeme nav mainīta jau divdesmit gadus. Audzētājs tikai visu laiku papildina ar vermikompostu, uzirdina, un augi neslimo,” piebilst A. Hansons.
SIA Ekotri savus pētījumus turpinās, cerot no vermikomposta iegūt arī labu augu aizsardzības līdzekli, kas palīdzēs pret lielāko biedu bioloģisko kartupeļu audzēšanā – lakstu puvi. “Tā nebūs kā ķīmija, nomiglo un slimība ierobežota. Pietiktu, ja mūsu preparāts ierobežotu infekcijas attīstību kaut vai divas trīs nedēļas. Katra papildu diena palielina cietes daudzumu kartupelī un līdz ar to mūsu ienākumus,” atklāj A. Hansons.
Vermikompostu iecerēts ražot savas saimniecības vajadzībām, lai ar to mēslotu kartupeļu un dārzeņu laukus un iegūtu augstākas ražas.
Ēdienkartē tikai bioprodukti
Saimniecībā tiek audzētas Kalifornijas sarkanās sliekas, kas pērn iegādātas Lietuvā. Slieku audzēšanā Latvijā tiek lietotas dažādas metodes, lēdurdzieši izmanto kultivēšanu āra apstākļos. “Daudzi rekomendē slieku audzēšanu kastēs, bet, manuprāt, sliekām nepatīk šaurība, tās tur nejūtas īpaši labi, sliekas vislabāk jūtas ārā,” novērojis lauksaimnieks. Lai pasargātu sliekas no tiešas nokrišņu ietekmes, tās tiek turētas pašu konstruētās un būvētās nojumēs uz betona pamatnes. Katrā nojumē ir divas stirpas.
“Sliekai ir savas prasības. Nevajag iedomāties, ja raustīsim sliekas aiz astes, viņas labi jutīsies. Arī govi neviens nerausta aiz astes, lai tā dotu vairāk piena. Lai slieka justos labi, tai vajadzīga barība un optimāls mitrums, lai nepārkalst un nenoslīkst. Tas nozīmē, ka sliekas ir jāmitrina, nevis jālaista. Un sliekai ir vajadzīga optimāla temperatūra 20 līdz 30 °C. Kad temperatūra sasniedz 10 °C, tā sāk aktīvi vairoties, ēst un ražot vermikompostu. Sliekām patīk mazliet skābena vide,” sliekaudzēšanas knifiņos ļauj ieskatīties A. Hansons. Viņš uzskata, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos sliekas var pārziemot arī atklātā laukā, stirpas tikai jāpārklāj ar salmiem, tāpēc šoziem eksperimenta nolūkos vienu stirpu atstās ārā. “Pamatražošana jebkurā gadījumā būs ārā, fermā ieliksim rezervi līdzīgi kā sēklas kartupeļus, lai nodrošinātos neparedzētam gadījumam,” piebilst slieku audzētājs. Viņaprāt, investīcijas slieku fermā ir pārāk lielas, lai ražošana zem jumta atmaksātos.
Tiesa, pērn ziemu sliekas pārlaidušas kādreizējā govju fermā, jo no Lietuvas atvestas septembrī, kad gaisa temperatūra jau bija zema. Ferma nav apkurināma, tāpēc sliekām iedota barība un tās kārtīgi apsegtas. Pēc tam pavasarī kopā ar barību tās izvestas ārā un sabērtas stirpās, kurām pakāpeniski tiek uzbērta barība.
Dodiet sliekām ēst, tad neviena nemuks prom!
Pašlaik saimniecībā Ekotri sliekas tiek audzētas apmēram 350 m2, rēķina A. Hansons. Saimniecības vajadzībām gadā jāsaražo vidēji 100 tonnas vermikomposta.
Slieku barībai tiek izmantotas izejvielas no pašu saimniecības – sasmalcināta zāle un salmi, kā arī bioloģisko kartupeļu gremzdi no rūpnīcas Aloja– Starkelsen, kas paliek pāri cietes ražošanas procesā. Protams, vajadzēšot arī dolomīta miltus.
Barības stirpas ir turpat līdzās slieku stirpām. Tajās apmēram vienādās proporcijās sabērti kartupeļu gremzdi un nedaudz kūtsmēslu (saimniecība ir jauna, un pērn, kad barības stirpas uzbērtas, zāle vēl nebija izaugusi). Turpmāk barībai mēsli netikšot izmantoti, tikai zāle un salmi, kas izlaisti cauri mēslu ārdītājam. Pievienoti arī profesores Dzidras Zariņas rekomendētie mikroorganismi, kas veicina kompostēšanos. “Sliekas ēd arī nekompostētu barību, tikai lēnāk. Taču šādu, līdz pusei kompostētu, sliekas ēd ļoti labi,” saka A. Hansons.
Kā var zināt, kad sliekām jādod ēst? Tas jānovērtē vizuāli. Ja barība pārstrādāta kompostā, tas nozīmē, ka sliekām vairs nav ko ēst un viņas ir gatavas pāriet uz jaunu barības stirpu. Starp citu, sliekas no gatavas komposta stirpas nav jāizlasa pa vienai, pietiks, ja tuvumā uzbērsiet kādu gardumu – burkānus, ābolus –, sliekas uz citu vietu pāries pašas.
Daloties pieredzē, saimnieks saka tā: “Ja jūs gribat ražot vermikompostu, ļoti daudz kas būs atkarīgs no jūsu pašu eksperimentiem. Neuztraucieties, pārmērīgi sliktu sliekām nevar nodarīt. Dodiet tikai barību, slieka parādīs pati, kā jūtas. Ļaujiet sliekai aprast ar jauno vietu, nepārdzīvojot, ja tā sākumā īsti neēd vai pamūk. Ja tā bēgs uz stirpas malām, tad vidū ir par slapju vai sausu. Novērojiet, un tad visu varēsiet pielabot.”
