Cīņa pret Kremļa ruporiem – pirmsvēlēšanu triks vai atbildīga rīcība 9
Kāpēc Lietuva var, bet mēs – ne? Jautājums par efektīvāku cīņu pret Krievijas telekanālu propagandu Latvijā iekustināts Saeimā. Rekordātrā tempā sagatavotas izmaiņas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz stingrāk piegriezt skābekli Kremļa ruporiem. Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere uzsver, ka grozījumi jāpieņem līdz pavasara sesijas noslēgumam jūnija beigās.
Ierēdņi ignorē Saeimas komisiju
2. maija sēdē Saeimas Nacionālās drošības komisija piedzīvoja nepatīkamu pārsteigumu. Kultūras ministrija un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nebija izpildījusi uzdoto mājasdarbu sagatavot priekšlikumus Krievijas televīziju propagandas kanālu darbības ierobežošanai Latvijā. Inese Lībiņa-Egnere, kas gada sākumā stājās komisijas priekšsēdētājas amatā Solvitas Āboltiņas vietā, pauž sašutumu par ierēdņu neizdarību. “Man grūti pateikt, vai tā ir muļķība, nezināšana vai ļaunprātība, taču Juridiskajā komisijā, kurā darbojos līdz šim, nebija iedomājams, ka Tieslietu ministrija varētu nepildīt kādu no komisijas uzdevumiem izstrādāt likumprojektu.”
Komisija esot lūgusi jomas profesionāļus palūkoties Lietuvas virzienā, kas jau šā gada janvārī pieņēmusi bargākas likuma normas savas informatīvās telpas aizsardzībai, taču, kā redzams, ne ministrijai, ne NEPLP kaimiņu piemērs nav licies pietiekami iedvesmojošs.
Uz lūgumu skaidrot neizdarību Kultūras ministrijas Valsts sekretāres vietniece sabiedrisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Inita Pauloviča konkrētu atbildi nesniedz. Savukārt NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere noliedz, ka priekšlikumi nebūtu iesniegti – uz sēdi sagatavota informācija, ko padome līdz šim paveikusi informatīvās vides drošībai un integritātei, un priekšlikumi tās uzlabošanai. “Nevarētu teikt, ka gluži tukšām rokām esam gājuši, bet cita lieta, ka šīs darbības, par kurām runājam, nav tiešā veidā saistītas ar to, ka rīt aizslēdzam Krievijas propagandas kanālus. Rīt mēs neko “uz sitienu” aizslēgt nevaram.” Nacionālās drošības komisijas iniciatīvu viņa vērtē skeptiski. “Mazliet dīvaini, ka deputāti sarosījušies priekšvēlēšanu periodā, izskatās, ka šo jautājumu viņi daļēji izmantos savā priekšvēlēšanu propagandā.”
Neļausim spļaut sejā
“Latvijai kā sevi cienošai valstij ir jāsargā tēls un autoritāte. Nekādi nereaģējot uz spļāvieniem sejā, mēs gluži vienkārši ļaujam to turpināt,” deputātu apņēmību tieši tagad pastiprināt cīņu ar Krievijas propagandas telekanāliem pamato I. Lībiņa-Egnere. Aizdomas par “sarosīšanos priekšvēlēšanu periodā” viņa noliedz, norādot, ka ir īstais laiks to darīt, jo Kremļa rupori var ietekmēt vēlēšanu rezultātus Latvijā. “Daudzi cilvēki Krievijas propagandas telekanālus skatās nekritiski. Ja ruporus neierobežosim jau tagad, mums neilgi pirms vēlēšanām nebūs iespēju rīkoties un iedarbināt pārkāpumu procedūru, lai tos slēgtu.”
Nesagaidījusi jomas profesionāļu piedāvājumu, deputātu grupa, ņemot vērā Lietuvas pieredzi, nākamajā dienā Saeimas plenārsēdē iesniedza priekšlikumus grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Grozījumi paredz, ka kabeļtelevīziju pamatpiedāvājumā 90% kanālu programmas jāraida Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valodās. “Tā mainīsim esošo situāciju, ko es saucu par žurku indi konfekšu papīrītī, kad pamatpiedāvājumā iekļauti arī Krievijas propagandas kanāli, no kuriem pat nav iespējams atteikties, ja arī cilvēki to vēlētos,” skaidro priekšlikumu autore Lībiņa-Egnere. Izmaiņas paredzētas arī kanālu secībā – kabeļoperatoriem būs jānodrošina, ka saraksta sākumā atrodas kanāli, kas raida ES dalībvalstu valodās, bet Kremļa rupori, ja skatītājs tos būs iegādājies, tiks nobīdīti beigu galam. “Vēl svarīgi – beidzot sākam risināt jautājumu par to, kā uz propagandas kanāliem, kas reģistrējušies Zviedrijā, Lielbritānijā un vēl kaut kur un izveidojuši īpašus Baltijas kanālus, attiecināt Latvijas jurisdikciju. Ja kanāls tiek mērķēts mūsu auditorijai ar tai adresētām reklāmām, turklāt arī valodās, kas nav ES dalībvalstu valodas, mēs saredzam iespēju piemērot Latvijas jurisdikciju. Tas ir mūsu politiskais piedāvājums, pieļauju, ka ierēdņi pret to attieksies skeptiski un jautās – ko saka Eiropas Savienība? Ceru, ka pēc Sergeja Skripaļa indēšanas gadījuma Eiropai acis ir atvērušās un tā sapratīs, ka esam īpašā situācijā un mums sava informatīvā telpa jāaizsargā.” Lībiņa-Egnere piebilst, ka grozījumu projektam jāpievieno vēl priekšlikumi par soda sankciju paaugstināšanu, kā arī definīcija par dezinformāciju. Lietuvā soda nauda juridiskām personām var sasniegt 3% no to gada apgrozījuma, Latvijā – 14 tūkstošus, kas deputātes vērtējumā “ir smieklīgi maza nauda attiecībā pret to, cik šie kanāli pelna no smadzeņu skalošanas”.
NEPLP ar sodiem nesteidzas
Plašsaziņas līdzekļos jau ziņots, ka aprīļa beigās Lietuvas Radio un televīzijas komisija piespriedusi līdz šim lielāko soda naudu – 150 tūkstošus eiro – kabeļtelevīzijas operatoram “Init”, kas pārkāpis komisijas aizliegumu retranslēt Krievijas telekanālu “RTR Planeta” un citas tā versijas. Telekanāla retranslācija uz gadu noliegta visiem retranslētājiem, tāpēc ka pēdējā gada laikā konstatēti trīs gadījumi, kad “RTR Planeta” raidījumos notikusi kūdīšana uz naidu un karu. Statistika rāda, ka lietuvieši ir izlēmīgāki un stingrāki Kremļa ruporu apkarotāji – pēdējos piecos gados viņi tos sodījuši desmit reizes, kamēr mūsu regulators – divas. Patlaban sagatavošanas procesā ir vēl trīs lietas. Par naida kurināšanu “RTR Rossija” kanālā, kas reģistrēts Zviedrijā, notikusi sarakste ar zviedru elektronisko mediju regulatoru un saņemta atbilde, ka ar šo lietu nodarbosies viņu policija. Lielbritānijas regulators “Ofcom” informēts par “RenTV Baltic” un “NTV Mir Baltic” ziņu raidījuma neatbilstību objektivitātei un neitralitātei.
Latvijas elektronisko mediju regulatori ir iepazinušies ar Lietuvas pieredzi un pat tikušies un runājušies ar kolēģiem. D. Ķezbere gan ļoti lielu atšķirību starp kaimiņu likumu un mūsējo nesaskatot. Noteiktais maksimālais sods Latvijā kabeļoperatoriem esot pietiekami liels. Aktīvākai cīņai ar propagandas kanāliem NEPLP trūkstot jaudas, atzīst padomes priekšsēdētāja. Monitoringa centrā papildus nepieciešami divi darbinieki, kā arī jāpalielina juridiskā kapacitāte.
Kultūras ministrija kā atbildīgā par mediju politikas veidošanu Latvijā propagandas kanālu slēgšanu vispār neuzskata par problēmas risinājumu. “Propaganda un dezinformācija tiek raidīta pa daudziem un dažādiem kanāliem, ieskaitot internetu, ko šobrīd Latvija neregulē,” norāda I. Pauloviča. Pretī varot stāties tikai stipri un profesionāli mediji ar kvalitatīvu vietējo saturu, skatītāju kritiskās domāšanas kultūra un medijpratība, kas neļautu sevi pakļaut dezinformācijai, kā arī vienota cīņa pret naida un viltus ziņu izplatītājiem visā ES, ko sekmētu kopīga Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva, kuras izstrādē piedalās arī ministrija.
Propaganda kļūst brutālāka
Jautājums par Kremļa ruporu stingrāku ierobežošanu Latvijā aktuāls jau vairākus gadus. Kā atzīst ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Krievijas propaganda ne tikai televīzijā, bet arī citos plašsaziņas līdzekļos nemazinās, tā kļuvusi brutālāka, mazāk niansēta, izmantojot vairāk melu, turklāt – atklātu melu, kurus ir diezgan viegli pārbaudīt. Rinkēvičs uzskata, ka varas iestāžu rīcībā esošie juridiskie instrumenti, lai cīnītos ar Krievijas propagandu, ir pietiekami adekvāti. “Vai tos varētu izmantot aktīvāk? Manuprāt, jā, taču jāpaanalizē, vai padomei pietiek resursu, kas ļautu to darīt.” Par apmierinošu nevarot uzskatīt arī ātrumu, kādā notiek darbs pie ES par audiovizuālās regulas reformas, tāpat ne visas ES valstis izprotot pretpropagandas pasākumu un cīņas ar dezinformāciju lietderību, nesen par to izteicis šaubas Nīderlandes parlaments.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis norāda, ka citu valstu, tostarp arī Ukrainas un Moldovas pieredze rāda, ka ar Krievijas propagandas kanāliem var veiksmīgi cīnīties. Pēc ministra domām, kanālu daudzums, kas šobrīd tiek piedāvāts Latvijā, liek padomāt, vai mums ir vajadzīgs tik liels skaits, tāpēc būtu jāizvērtē, kā to varam mazināt.
