Cīņa pret cūku sērgu turpinās; maksājumi medniekiem būs 1
Pagājušā gada beigās tika pārtraukti maksājumi par sieviešu dzimtas mežacūku nomedīšanu. Iepriekš ikviens mednieks, iesniedzot Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) pierādījumus – asti un ārējos dzimumorgānus, varēja saņemt kompensāciju. Sākotnēji par vienas sieviešu kārtas mežacūkas pierādījumu nodošanu tika izmaksāti 100, bet vēlāk 50 eiro. Kā motivējoša kompensācija mežacūku populācijas samazināšanai šie maksājumi tika ieviesti 2015. gadā, un līdz pagājušā gada beigām kopumā Latvijas medniekiem izmaksāti vairāki miljoni eiro.
Tā kā, sākot ar 2020. gadu, Eiropas Komisija (EK) kompensācijas par mežacūku mātītēm vairs nelīdzfinansēs, maksājums tiek pārtraukts! Tajā pašā laikā saglabājas maksājums par atrasto beigto mežacūku un to atlieku noglabāšanu un vietas sakopšanu, un šogad plānots atjaunot materiālo bonusu informācijas sniedzējiem, kuri ziņos par atrastām mirušām mežacūkām.
Maksājumi
“Šajā ziņā Latvijas un pārējo Baltijas valstu mednieki ir bijuši privileģēto statusā. Mūsu valstis pirmās no Eiropas Savienības (ES) biedriem saskārās ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM). Pirmais šoks un enerģiskā situācijas izpēte vainagojās ar ļoti pareizu lēmumu finansiāli motivēt medniekus medīt sieviešu dzimtes mežacūkas, lai maksimāli samazinātu populāciju. Valsts meža dienesta dati skaidri parāda, ka šī ideja ir nostrādājusi un šobrīd mežacūku populācija ir samazinājusies no 74 000 īpatņu 2013./2014. gada sezonā līdz 20 000 šajā medību sezonā.
Mēs praktiski jau esam sasnieguši sākotnēji iecerēto līmeni. Sākoties epidēmijai, PVD ierosināja samazināt mežacūku skaitu līdz 15 000. Finansiālais stimuls kombinācijā ar skaidrojošo darbu bija efektīvs visā Latvijā. Daudzi mednieki un klubi kopumā ļoti mērķtiecīgi medīja mātītes un pa šiem gadiem ir saņēmuši ievērojamas summas.
Tie, kuri neizšķērdēja naudu bezjēdzīgi, ir uzlabojuši savu materiāli tehnisko bāzi, kas kalpos viņiem vēl daudzus gadus. Taču viss reiz beidzas. Aprēķinot, kādas summas tikušas izmaksātas medniekiem Baltijā, un apjēdzot, ko šāds maksājums nozīmēs ilgtermiņā, kad ĀCM apdraudēs lielās ES valstis, EK nolēma pārtraukt šo subsīdiju izmaksu,” atklāj PVD Infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.
Kā zināms, kompensācijas par nomedīto mežacūku mātīšu pierādījumu piegādi izmaksāja PVD, 75% no summas līdzfinansēja ES. Nākotnē medniekiem, kuri ziņos par atrastajām mežacūkām, pienāksies samaksa. Kad atjaunos šos maksājumus un cik lielas būs kompensācijas par ziņojumu, PVD pagaidām vēl tikai lemj. Savukārt samaksa par bojāgājušo mežacūku likvidēšanu un infekcijas skartās vietas sakopšanu ir pieejama joprojām.
Šajā sakarā visus darbus un naudas plūsmu koordinē pašvaldības, kuras pēc tam nosūta rēķinu PVD.
Mārtiņš Seržants: “Par katru mežacūkas līķa iznīcināšanu dienests maksā pašvaldībām 30 vai 50 eiro. Tas, kā pilsētas vai novada administrācija organizē darbus, ir viņu ziņā. PVD pārstāvjiem seku likvidēšanā jāpiedalās obligāti. Tā mēs gūstam precīzu informāciju un pārliecību, ka viss izdarīts, kā nākas. Mēs dodam priekšroku sadarbībai ar medniekiem, jo tikai viņi pārzina savas platības un ir visvairāk motivēti attīrīt tās no vīrusa, taču pašvaldības nereti izvēlas neiesaistīt mednieku biedrības, bet uztic šos darbus komunālajiem dienestiem. To PVD nevar ietekmēt.”
Aktuālā situācija
ĀCM ekspansija drīz beigsies. Diemžēl tas nenozīmē, ka slimība pazudīs un mēs varēsim mierīgu prātu audzēt mežacūku populāciju, kā tas bija pēc klasiskā cūku mēra epidēmijas deviņdesmitajos.
Tas nozīmē tikai to, ka infekcija drīz būs pārņēmusi pilnīgi visu valsti. Šobrīd brīva ir tikai Rīgas, Ventspils un Liepājas pilsētas administratīvā teritorija, Nīcas novads pilnībā un apmēram puse Rucavas novada. Otra puse Rucavas novada, Grobiņas, Pāvilostas, Alsungas novads pilnībā un neliela daļa Kuldīgas un Ventspils novada ir pirmajā riska zonā, bet visa pārējā Latvija ir otrajā riska zonā.
“Pagājušajā gadā no visām atrastajām un nomedītajām mežacūkām 430 konstatēts ĀCM. Iepriekšējā, 2018. gadā inficētas bija 950 mežacūkas. Tātad samazinājums ir teju uz pusi. No visām pozitīvajām 309 konstatētas antivielas. Tiesa gan, sabiedrībā izplatījies maldīgs priekšstats par to, ka šie dzīvnieki tagad ir pasargāti un daba visu pati ir sakārtojusi. Tā nebūt nav, jo ĀCM antivielas nav vīrusu neitralizējošas un tām nav spējas dzīvnieku pasargāt no atkārtotas inficēšanās. Arī tad, ja šādu dzīvnieku ievaino medībās un neatrod vai to notriec mašīna un tas kaut kur nomirst, bet citi dzīvnieki apēd to, infekcijas izplatība turpināsies. Tādēļ dienesta izpratnē dzīvnieki ar antivielām ir tikpat bīstami kā slimie, un to esamība liecina par vīrusa klātbūtni dabā,” skaidro Mārtiņš Seržants.
Lai informētu sabiedrību par situācijas attīstību, sadarbībā ar AS Latvijas valsts meži (LVM) dienests ir izveidojis jaunu ĀCM karti, kas ir pieejama PVD mājaslapā. Interaktīvajā uzskates objektā ir iespēja mainīt informācijas atspoguļošanas slāņus. Ar krāsainiem punktiem ir atzīmēti visi ĀCM gadījumi kopš epidēmijas sākuma, riska zonu izvietojums un cita informācija. Labajā augšējā stūrī ir instrumentu josla, kur, izvēloties Slāņu saraksta ikonu, var aplūkot dažādus datus.
“Pamata spiediens šobrīd ir Dienvidkurzemē. Taču arī Vidzemē ir konstatēti trīs melnie punkti. Tas, ka trīs slimas mežacūkas ir nomedītas relatīvi tuvu cita no citas, liecina par to, ka šajā rajonā slimības perēklis joprojām gruzd. Savukārt tās mežacūkas, kas nomedītas Latgalē, tuvu Baltkrievijas robežai, visticamāk, ir migranti no kaimiņvalsts,” spriež PVD pārstāvis.
Atbildība
Kopš ĀCM ēras sākuma zināmu gadījumu, kad mednieki ir apzināti izvairījušies sniegt informāciju par nomedītajām mežacūkām, nodot analīzes vai glabāt liemeņus, ir ļoti nedaudz.
Mārtiņš Seržants pastāsta, ka viens no tādiem bijis pagājušā gada nogalē: “Tīri cilvēciski var saprast, ka pirms svētkiem medniekam aptrūkstas pacietības un viņš nolemj negaidīt analīžu rezultātus, bet paziņo, ka ir apracis mežacūku liemeņus, kas glabājušies dzesētavā. Slikti ir tas, ka viņš nav informējis PVD, ka vēlas aprakt nomedītos dzīvniekus, un pastāv dibinātas bažas, ka gaļa tapusi par svētku maltīti. Diemžēl tagad sekos abām pusēm diezgan nepatīkami procesi un medniekam, visticamāk, iestāsies administratīvā atbildība, būs jāmaksā sods.”
Medniekiem un medību kolektīviem, kuru platības atrodas ĀCM riska zonās, ir pienākumi:
1. zonā medniekiem, kuri vēlas medījumu izvest uz ĀCM brīvo Latvijas teritoriju vai gaļas pārstrādes uzņēmumu, obligāti jāveic mežacūkas laboratoriskā izmeklēšana ĀCM noteikšanai – nododot asiņu paraugu.
2. zonā medniekiem analīzēm obligāti jānodod visu nomedīto mežacūku asiņu paraugi un astes gali.
3. zonas šobrīd Latvijā nav, taču uz medniekiem attiecas analoģiski pasākumi kā otrajā zonā.
Visi pienākumi un darbi, kas medniekam veicami, kā arī ierobežojumi, kas jāievēro, ir atrunāti Ministru kabineta noteikumos Nr. 83 Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība. To neievērošanas gadījumā iestājas atbildība saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa vai pat Krimināllikuma pantiem.
Par nereģistrētas komercdarbības (saimnieciskās darbības) veikšanu, proti, nepārbaudītas gaļas pārvietošanu vai tirdzniecību, iestājas administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.2 pantu.
Motivācija
Par spīti optimistiskajiem ziņojumiem no atsevišķiem rajoniem par mežacūku skaita pieaugumu, medniekiem joprojām ir jācenšas noturēt populāciju tās minimumā un obligāti jāziņo par visām atrastajām beigtajām mežacūkām, kā arī jānodod visu nomedīto rukšu paraugi analīzēm.
PVD aicina turpināt medīt mežacūkas. “
Nedrīkst taupīt lielās mātītes, jo viņas ir tās, kuras spēj baru aizvest uz jaunām teritorijām, tātad sekmēt infekcijas izplatību.
Man zināms, ka daudzi kolektīvi izvēlas nomedīt sivēnmātes un pamazām piebaro palikušos sivēnus. Šādā veidā ar vienu šāvienu tiek nomedīti divi zaķi – samazinās gan populācija, gan dzīvnieku migrēšanas intensitāte. Kopumā tas dod vēlamo efektu,” sacīja Mārtiņš Seržants.
“Ja raugāmies tā visnaivāk uz to visu, galvenā doma ir pilnībā atbrīvoties no mēra. Šī brīža situācijā, kad mēra ekspansija Latvijas teritorijā tuvojas savam loģiskajam noslēgumam un infekcija būs izplatījusies pa visu valsti, ir divi varianti. Mēs kā veterinārārsti varam turpināt saņemt informāciju, operēt ar to, ielikt kartē punktiņus un nolikt ĀCM maliņā kā mazprioritāru slimību. Tas noteikti būtu lēmums, kas tiktu pieņemts kopā ar mūsu ĀCM ekspertu grupu, kurā ietilpst nevis augstos krēslos sēdoši sausiņi, bet gan mednieku organizācijas, Valsts meža dienesta, LVM un zinātnieki, un tas nozīmētu, ka mežacūku medības mums Latvijā neinteresē. Zaudētāji viennozīmīgi būtu tieši mednieki.
Otrs variants, protams, ir turpināt cīnīties, un te ir nepieciešama turpmāka sadarbība ar medniekiem. Ja paraugāmies uz karti, skaidri redzams, ka slimības epicentrs šobrīd ir Dienvidkurzemē. Vidzemē šogad saslimšanas gadījumu ir ļoti maz. Tas noticis tādēļ, ka mēris aktīvi apkāvis mežacūkas. Mednieki palīdzēja izvākt mirušās un intensīvi medīja, lai samazinātu atlikušo dzīvnieku skaitu. Kopīgiem spēkiem panācām to, ka šobrīd Vidzemē esam tuvu mērķim – izskaust slimību. Turpinot iesākto, nepieļaujot mežacūku savairošanos, patiešām varam panākt to, ka ĀCM tiek ierobežots visā valstī.
Galvenā vēstījuma esence ir tāda: ja mednieki turpina ziņot par nomedītajām un atrastajām mežacūkām, ja mums šie dati ir precīzi, varam kontrolēt situāciju, un tas ir vitāli svarīgi, lai nepieļautu otro un trešo ĀCM vilni vietās, kur mednieki, par spīti aicinājumiem medīt, atsāk mežacūku saudzēšanu.
Ja šī brīža informācija ir tuvu patiesībai, tad viena daļa valsts ir teju atbrīvota no mēra, un šobrīd, kad lielās kompensācijas par mežacūku mātīšu nomedīšanu vairs nemaksās, priekšplānā iznāk mednieku godprātība un uzcītība sadarbībā ar PVD.
Vēlos aicināt medniekus neļauties mītiem par to, ka ĀCM pāries tāpat kā klasiskais cūku mēris. Toreiz mums bija vakcīna un tādēļ slimība tika apkarota ļoti ātri, lai gan tas izmaksāja prāvas summas. Vienas vakcīnas cena bija viens eiro. Šobrīd tādas panacejas nav. Arī mežacūkas ar ĀCM antivielām neglābs populāciju. Šis vīruss ir citāds. Antivielas nerada imunitāti ne pašam nēsātājam, ne nākamajām paaudzēm. Tas ir pierādīts. Varam cerēt tikai uz to, ka mums izdosies samazināt populāciju līdz minimumam un noturēt to tādā līmenī pietiekami ilgi, lai infekcija izzustu. Šobrīd mums tāda iespēja ir, un šis moments jāizmanto. Mednieki ir tie, kuri ir visvairāk ieinteresēti saglabāt mežacūku medības un ar laiku atjaunot dzīvnieku populāciju. Un tikai no medniekiem ir atkarīgs, vai mums tas izdosies tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā!” tā PVD infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.
Gaisma tuneļa galā
ĀCM ir tik noturīgs pret ārējo iedarbību, tik dzīvotspējīgs, ka ātri atbrīvoties no šīs slimības neizdosies. Šī brīža situācija dod cerību novest saslimšanas gadījumu skaitu līdz minimumam vai pat izskaust to atsevišķās mazākās vai lielākās teritorijās.
Piemēram, pēc PVD pārstāvja teiktā, Vidzemē šis scenārijs šobrīd izskatās ļoti ticams. Turpmāk varēs veikt pastāvīgu monitoringu, operatīvi reaģējot uz slimības aktivizēšanos konkrētās vietās. Tādēļ ir nepieciešams, lai mednieki turpinātu ziņot par visām atrastajām beigtajām mežacūkām un sūtītu nomedīto audus analīzēm. PVD un mednieki šajā cīņā nav vientuļi.
Pagājušā gada sākumā tika publicēts ziņojums, ka Spānijas zinātnieki sasnieguši zināmu progresu vakcīnas izstrādē. 2019. gada nogalē medijos parādījās raksti arī par Amerikas Savienoto Valstu zinātnisko spēku sasniegumiem, veidojot vakcīnu. PVD vecākais eksperts Mārtiņš Seržants apstiprināja, ka šīs ziņas atbilst patiesībai: “Viss izskatās ļoti cerīgi. Taču ir jāsaprot, ka tas nenozīmē tūlītēju risinājumu. Labākajā gadījumā vakcīna būs gatava lietošanai septiņu līdz desmit gadu laikā. Ja vakcīna būs, mēs izveidosim stratēģiju un lietošanas sistēmu, kas dos vislabāko rezultātu. Pagaidām atliek tikai cerēt un turpināt iesākto ĀCM apkarošanu un monitoringu.”
Vairāk lasiet žurnālā Medības
