Cīņa par sarkano mantiju. Kāpēc Pavļuta frakcija saputrojusies Inešu atbalstīšanā? Egila Līcīša feļetons 3
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms došanās prom uz kalpošanu Eiropas Temīdai Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Ineta Ziemele atstāj trīs gadus vadīto iestādījumu prīmā formā un kolosālā izskatā.
Tiesas autoritāte un bijāšana pret to nostiprināta tikpat kā Svētās inkvizīcijas tiesas līmenī, nolasītie spriedumi dziedinājuši kaites valsts organismā līdz pat uzlabojumiem trūcīgo iedzīvotāju materiālajā apgādē.
Ziemeles kundze izteica apmierinājumu ar sameklēto pēcteci Saeimas prezidijā, vienotībnieci Inesi Lībiņu-Egneri, arī citi elitāri juristi runāja, ka dažviet Eiropā – pirms ģērbt Konstitucionālās tiesas tiesneša talāru – pat esot prasība pavalkāt politiķa pašaustās drānas, un, protams, rēķinoties ar dzimumvienlīdzības spēkā stāšanos un to cieņu, ko pelnījušas ziemeļvalsts Latvijas sievietes, amatvietu no stiprā dzimuma pārstāves vajadzēja pārņemt stiprā dzimuma pārstāvei.
Par labu tam, lai Inese mainītu lomu, spēlēja pieredzes bagāža, strādājot kā ST tiesneša palīdzei (gatavojusi metu spriedumam, ar ko aizliedza balotēties bijušajiem čekistiem), darbojoties par padomnieci Valsts prezidenta kancelejā, vairāku valodu zināšanas un patīkamā āriene.
Likās, viss gludi nokārtots, atbilstoši kvotai, un ka Lībiņa-Egnere, būdama inteliģenta persona, jaunajā darbavietā pratīs norobežoties no agrākās piederības politiskai lēmējvarai.
Nu Ineses labās cerības šķiet izkūpējušas pa Saeimas dūmvadu, jo cīņā par sarkano mantiju koalīcijas partneri un opozicionāri raidījuši virkni konkurentu. Viņu vidū ir romiešu tiesību doktori, biezu Satversmes komentāru autori, bijušie augstu stāvošie politiskās pārvaldes cilvēki un kādreizējais Satversmes tiesas priekšsēdētāja amata ieņēmējs.
Sapulcētie jurisprudences spīdekļi teicami orientējas likumu ķencī, ir erudīcijas spēļu uzvarētāji ar prasmi atšķetināt jebkuru konstitucionālo tiesu lietu, pat ja tā satīta mudžeklī vairāk par sīpolā sapiņķerētu žilku.
Tie ir nevainojami kandidāti uz Ziemeles atstāto amatvietu, kas dzird balsis no debesīm, un apbalvoti ar spējām gaisā saskatīt skābekli.
Kāpēc sākusies ST nama šturmēšana un kālab tiek radīta drāma Saeimas prezidija locekles dvēselē, pagaidām ir neatrisināta krustvārdu mīkla. Jo sevišķi gaišā sieviete Lībiņa-Egnere var apvainoties uz eiropeiskajiem kolēģiem no “Attīstībai/Par”, jo nav pieļāvusi nevienu nosodāmu ķecerības pazīmi.
Arvien gājusi progresa ceļu, atbalstījusi Stambulas konvencijas pieņemšanu un viendzimuma laulības, turējusi “pro” kanti pārējos fizioloģiskajos jautājumos. Bet nu “Attīstībai/Par” liek priekšā alternatīvu kandidāti, advokāti Inesi Nikuļcevu.
Kāpēc Pavļuta kunga vadītā frakcija saputrojusies Inešu atbalstīšanā?
Varbūt atbilde meklējama politiskā spēka uzvarā Rīgas domes vēlēšanās, pēc kuras apvienība kūsā neizmērojamā enerģijā pārņemt aizbildībā visus atbrīvojušos amatus, ofensīvā dabūt savus cilvēkus arī tiesu varas zarā. Bet, iespējams, tāla atblāzma ir nesenai nāvei ASV Augstākajā tiesā, kur dzīves gaitas beidza liberāļu ikona, 90 gadus vecā juriste Ruta Bādere-Ginzburga, izjaucot balansu starp konservatīvā un liberālā kursa tiesnešiem.
Arī Latvijā Satversmes tiesā vērojama burzīšanās starp septiņiem tiesnešiem un nereti taisīti spriedumi, balsīm daloties 4 pret 3, līdz ar to ir nozīme nodrošināt sevišķi uzticamas Ineses klātbūtni.
Ka ST tiesneša postenis ir gana ietekmīgs, liecina ZZS līdera Ulda Auguļa ceļavārdi izraudzītajam pretendentam Kūtrītim – administratīvi teritoriālās reformas un attālināta Saeimas darba režīma izvērtējumā būšot nepieciešams pieredzējuša jurista viedoklis.
Tas interesē arī “Attīstībai/Par”, bet frakcijas pārzinis Pavļuts atklāj kandidātes ievirzi – “specializējas cilvēktiesībās”. Viņš nestāsta, ka Nikuļceva kā advokāte cīnījusies Satversmes tiesā, pārstāvot “Saskaņas” iesniegumus pret valsts valodu izglītības sistēmā.
Ar šīs Ineses juridisko palīdzību panāca tiesības mācībām privātās augstskolās krievu valodā, atceļot iepriekšējo, “diskriminējošo” likuma normu. Šādai kandidātei Saeimas balsojumā, kur vēl tikai Satversmes tiesnešiem nepieciešams atbalsts kā Valsts prezidentam – ne mazāk par 51 balsi –, saskaņiešu balsis garantētas.
Daniels Pavļuts ar pēdējā laika izteikumiem regresējis nacionālu uzskatu vēlētāju acīs, saukdams okupācijas monumentu par “pieminekli Rigas atbrīvotājiem” vai ar balsojumu parlamentā iztēlodams Georga lentītes par tikpat nekaitīgu simboliku kā Valentīndienas sirsniņas.
Interesanti, vai, piemēram, apvienības biedram Artim Pabrikam pieņemama tik neslēpta “Kustības Par” vadoņa simpātiju izrādīšana, nedistancējoties no līdz šim nevēlamās ceļabiedrenes “Saskaņas”?
Atgriežoties pie Satversmes tiesas, būtu svarīgi to saglabāt nepolitizētu – vismaz no ēkas fasādes puses.
