Cīņa par Priekuļu tehnikumu turpinās 1
Ar aicinājumu saglabāt Priekuļu tehnikuma nosaukumu un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izvērtēt profesionālajā izglītībā veiktās reformas, kā arī finansēšanas sistēmu piektdien noslēdzās konference “Par tiesiskumu un ekonomiskumu mācību iestāžu apvienošanā un situāciju profesionālajā izglītībā”.
Konference galvenokārt bija sarīkota Priekuļu tehnikuma aizstāvībai, taču tajā daudz tika runāts par profesionālās izglītības problēmām kā tādām, jo sevišķi par lauksaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu.
“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka janvārī aizejošā Māra Kučinska valdība atbalstīja IZM ierosinājumu apvienot Priekuļu tehnikumu ar Cēsu Dizaina un tehnoloģiju vidusskolu, jaunizveidoto mācību iestādi nosaucot par Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu.
Par to satraukušies daudzi priekulieši, tehnikuma audzēkņi un absolventi, jo Priekuļu tehnikuma nosaukums esot zīmols, kamēr jaunais nosaukums neko neizsakot.
Turklāt ir bažas, ka tehnoloģijās un dizainā pazudīs lauksaimniecības speciālistu sagatavošana. Viens no plakātiem konferences telpā vēstīja “Mums vajag mehanizatoru, nevis dizaineru!”. Jau iepriekš profesionālo skolu reorganizēšanā bijuši gadījumi, kad pēc apvienošanās kāda no izglītības iestādēm pēc būtības tiek likvidēta, jo mācības tajā vairs nenotiek.
Tāpēc tehnikuma aizstāvji uzskata: ja reiz apvienošana tomēr nepieciešama, tad Cēsu skola jāpievieno tehnikumam vai jāpadara par tā filiāli, nevis jāapvieno, veidojot izglītības iestādi ar jaunu nosaukumu.
Par tehnikuma nosaukuma saglabāšanu jau parakstījušies 1259 cilvēki, bet parakstu vākšana vēl turpinās. Cerot gūt politisku atbalstu, tehnikuma aizstāvji bija aicinājuši uz konferenci arī jaunās izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas partijas biedrus no Jaunās konservatīvās partijas (JKP).
Ieradies gan bija tikai deputāts Andris Kazinovskis, kurš pats mācījies Priekuļu tehnikumā. Viņš izteicās, ka gan partijā, gan frakcijā, gan arī IZM tomēr esot atbalsts Priekuļu tehnikuma nosaukuma saglabāšanai, tā ka ir cerības, ka janvāri pieņemtais valdības lēmums vēl varētu tikt mainīts.
Tehnikuma aizstāvjiem zvanījis un izteicis atbalstu esot pat bijušais premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), kas gan ir diezgan dīvaini, jo tieši viņa valdībā attiecīgais lēmums tika pieņemts.
Priekuļu tehnikuma arodorganizācijas vadītāja Olita Ansone atgādināja, ka lēmums par tehnikuma reorganizāciju pieņemts, par to iepriekš neinformējot skolā strādājošos, kuri par valdības lēmumu uzzinājuši no preses.
Konferencē atklājās, ka neko par iecerētajām pārmaiņām nav zinājusi arī nozaru ekspertu padome, kurā apvienojušies darba devēji un kas dibināta tieši tāpēc, lai IZM ar to konsultētos par stratēģiskiem lēmumiem profesionālajā izglītībā.
Daļa no klātesošajiem gan aicināja nepievērst tik lielu uzmanību tehnikuma nosaukumam, bet apzināties, ka pārmaiņas nepieciešamas nākotnes labā: lai profesionālo izglītību padarītu saistošāku jauniešiem. Viņus varot piesaistīt arī ar modernāku tehnikuma nosaukumu. Tāpat tika norādīts uz to, ka tehnikumā krītas audzēkņu skaits un izglītības kvalitāte.
Konferences rezolūcijā iekļauts arī aicinājums izvērtēt Eiropas fondu ieguldījumu profesionālajā izglītībā, jo līdz šim Eiropas finansējums ne vienmēr izlietots efektīvi.
Piemēram, renovēta skola, kas pēc tam slēgta, vai iegādātas iekārtas, ko pilnvērtīgi neizmanto. Mācības vairs arī nenotiek Priekuļu tehnikumam pievienotajā Ērgļu profesionālajā vidusskolā, kur arī tika ieguldīta Eiropas nauda.
Rezolūcijā arī teikts, ka iegūt augstvērtīgu profesionālo izglītību var tikai specializētās skolās: vienā skolā nevarot pilnvērtīgi apmācīt gan lauksaimniecības, gan banku un citu jomu speciālistus.
