Ko sola? 0
Zinātnei LU paspārnē J. Borzovs sola piesaistīt arī starptautisku finansējumu. To palīdzēšot iegūt “īpaši piesaistīti profesionāļi”. Kur tādus ņems? J. Borzovs atbild, ka Datorikas fakultātē jau tagad ir zinātnieki, kuri spēj uzvarēt starptautiskos konkursos, iegūstot finansējumu saviem pētījumiem, piemēram, Andris Ambainis. Šādiem izcilniekiem jārodas arī citās fakultātēs.
Viens no J. Borzova primārajiem uzdevumiem rektora amatā būšot panākt, lai LU zinātniskie izdevumi tiktu starptautiski atzīti un citēti datu bāzes “Scopus” vai “Web of Science”. Salīdzinoši nelielajā Vidzemes Augstskolā jau tagad ir zinātnisks izdevums, ko citē abas datu bāzes. Kāpēc LU iepaliek?
“Līdz šim LU un Latvijas augstākajā izglītībā kopumā tam netika pievērsta vajadzīgā uzmanība, jo dažādos vērtējumos un starptautiskajos augstskolu reitingos relatīvi pavisam nesen ir izvirzīta prasība ņemt vērā publikācijas tikai šādos starptautiskos izdevumos. Turklāt panākt izdevuma indeksēšanu “Scopus” un “Web of Science” nav vienas dienas jautājums, tas prasa gadus,” skaidro J. Borzovs.
Studiju jautājumā J. Borzovs sola ik gadu slēgt vienu neaktuālo studiju programmu un atvērt jaunu aktuālu. Vai tas neizklausās kā pašmērķis? “Tieši pretēji,” attrauc J. Borzovs. “Mērķis būs nemitīga studiju kvalitātes pilnveide un studiju programmu atbilstības novērtējums darba tirgus prasībām. LU patlaban ir ap 130 studiju programmu, bet viena rektora pilnvaru laikā varētu slēgt un atvērt tikai četras programmas. Šāda pieeja nodrošinās nepieciešamo dinamiku un paātrinās LU studiju “asinsriti”.”
J. Borzovs nobažījies, ka LU pamazām zaudē savu daļu augstākās izglītības “tirgū” un tajā mācās vien 15 procenti studentu. Iemesli – demogrāfiskās problēmas un pārlieku lielais augstākās izglītības iestāžu skaits. J. Borzovs vēlas panākt, lai trīs Rīgā esošās universitātes – LU, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte – izveidotu apvienību, kļūstot par nozīmīgu spēlētāju Baltijas reģionā. Savukārt I. Muižnieks zinātnes jomā gādāšot par zinātnes rezultātu pārnesi: LU pētnieki pētīšot to, kas vajadzīgs uzņēmumiem, skolām, slimnīcām, pašvaldībām u. c.
Lai uzlabotu studiju kvalitāti, biznesa inkubatorā attīstīšot studentu inovācijas prasmes. Īpaši centīsies LU piesaistīt tieši talantīgākos skolu absolventus.
I. Muižnieks sola arī panākt, lai LU nekustamie īpašumi tiktu izmantoti universitātes vajadzībām. Ja tomēr īpašumi kādam iznomāti, ienākumi jāizmanto studiju un pētniecības attīstībai. Tāpat I. Muižnieks sola gādāt, lai atalgojuma sistēma LU būtu taisnīga un caurspīdīga. Vai no šiem solījumiem jāsaprot, ka līdz šim LU nav viss bijis kārtībā ar finanšu izlietojumu? I. Muižnieks atbild: “Diemžēl nekustamie īpašumi LU kopumā joprojām ir izdevumu, nevis ienākumu pozīcija, kaut to nevar teikt par visiem objektiem. Savukārt algu sistēmas ir atšķirīgas katrā fakultātē.”
UZZIŅA
LU Satversmes sapulcē ir 300 dalībnieku. Tos ievēl uz trim gadiem, aizklāti balsojot. Satversmes sapulcē ir 200 akadēmiskā personāla pārstāvji (puse no dabas, medicīnas un tehnisko zinātņu nozarēm, puse no humanitāro un sociālo zinātņu nozarēm), 75 studējošo pārstāvji, 25 vispārējā personāla pārstāvji.
