Pēc Vaivoda pāriešanas no ZZS uz “Latvijas attīstībai” zaļzemnieki Līvānos noskaņoti likt pretim savu sarakstu 9
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tas, ka Līvānu novada domes priekšsēdis Andris Vaivods un viņa komanda neturpinās sadarbību ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kas tagad Saeimā ir opozīcijā, jau bija nojaušams. Taču līdz pagājušajai nedēļai tika turēts noslēpumā, ka pašvaldību vēlēšanās viņš ir izvēlējies “Latvijas attīstībai”, kura vada arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).
Šo izvēli A. Vaivods “Latvijas Avīzei” pamatoja ar teikto: “Mēs nevaram stāvēt uz vietas. Mums ir jāmeklē aktīvi partneri.”
Drīzumā būs skaidrs, vai ZZS tikai biedē bijušos partnerus, ka liks viņiem pretim spēcīgu ZZS sarakstu, vai to tiešām arī izdarīs.
Mazā intriga būs Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izvēle, jo arī tā apsver iespēju startēt Līvānu novadā, bet stratēģisku iemeslu dēļ, domājot par potenciālajiem sadarbības partneriem pēc vēlēšanām, galīgo lēmumu vēl nav pieņēmusi.
Līvānu novads ir viens no vecākajiem – izveidots pirms vairāk nekā 20 gadiem. Pēc administratīvi teritoriālās reformas tā robežas palika nemainītas. Tas ar 11 543 iedzīvotājiem arī ir viens no mazākajiem. Jaunajā novada domē būs 15 deputātu – tikpat, cik tagad.
Pēc iepriekšējām vēlēšanām šos mandātus sadalīja trīs politiskie spēki – Zaļo un zemnieku savienība, kuru toreiz pārstāvēja A. Vaivods, ieguva 11 vietas, “Saskaņa” – divas, Latvijas Reģionu apvienība – divas.
A. Vaivods uzskata, ka šogad konkurence būs lielāka un savā starpā varētu cīnīties pieci saraksti.
Tautas partija ielika pamatus
Kad Saeimā Administratīvi teritoriālās reformas komisijā pirms gada sprieda par Latgales pašvaldību robežām, Jānis Dombrava (NA) vaicāja, kāpēc Līvāni paliek vieni, bet citas par šo novadu spēcīgākas pašvaldības tiek apvienotas.
Iespējams, tobrīd arī maisam gals tika parauts vaļā, jo vēlāk parādījās J. Dombravas priekšlikums izveidot Saulkrastu novadu, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir tāds pats kā Līvāni.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis toreiz paskaidroja, ka Līvāni ir viens no reģionālās attīstības centriem ar labiem attīstības rādītājiem.
Izveidot novadu agrākā Preiļu rajona robežās neesot iespējams, jo starp Līvāniem un Preiļiem pastāvot pretrunas – tie arī esot divi līdzvērtīgi attīstības centri, līdzīgi kā Valka un Smiltene Vidzemē.
Lai labāk saprastu Līvānu attīstības ceļu, jāatgādina senāki notikumi. To pamatā ir vietējā līdera Jāņa Klauža prasme ilgstoši lobēt Līvānu intereses lielajā politikā, kam pirmsākumi ir J. Klauža sadarbībā ar Tautas partiju, no kuras viņu 2006. gadā ievēlēja 9. Saeimā.
Pateicoties Tautas partijai, kuras toreizējais biedrs Aigars Štokenbergs Aigara Kalvīša valdībā (TP) vadīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Līvānus 2007. gadā iekļāva reģionālās attīstības centru sarakstā, kurā no Latgales vēl bija tikai divas pašvaldības – Rēzekne un Daugavpils.
Tajā nebija arī Preiļu, kā dēļ, iespējams, starp abām pašvaldībām radās pretrunas, jo tikai reģionālās attīstības centriem bija iespēja pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudu pilsētvides attīstībai.
Taču 2010. gadā sākās Tautas partijas noriets un J. Klaužs ar domubiedriem attālinājās no TP, sākot lūkoties pēc citiem politiskajiem partneriem, atrodot tādus Zaļo un zemnieku savienībā, kurai ikvienā koalīcijā bija liela ietekme.
Nu jau līvānieši rīkojās gudrāk – izveidoja novada attīstības biedrību “Līvāni”, kas noslēdza līgumu ar ZZS. Vēsturē, iespējams, ieies TP līdera Andra Šķēles toreiz uz atvadām teiktais: “Tautas partija Līvānus no gruvešiem uzcēla.”
13. Saeimā ZZS, kas “deputātu kvotu” laikā bija dāsna pret Līvāniem, zaudēja ietekmi un palika opozīcijā. Un Līvānu biedrība atkal sāka raudzīties pēc jauniem sabiedrotajiem, kuriem būtu ietekme lielajā politikā.
Pirmās vēsmas bija pašvaldību reformas sagatavošanas laikā, kad Līvānu novadu atstāja esošajās robežās. Politiskie konkurenti uzskata, ka tā bijusi cena par to, lai A. Vaivoda komanda pirms pašvaldību vēlēšanām pievienotos “Latvijas attīstībai”.
Vēl ir jautājums, ko iegūst valdošās partijas no šīs sadarbības bez tā, ka zem to karoga startē spēcīga vietējā komanda.
Atbildi uz to pateica kāds bijušais Tautas partijas biedrs, kas sacīja: “Kad pilsētas svētkos pirms Saeimas vēlēšanām Klaužs iziet pilsētas laukumā un paziņo, kurai partijai ir jāpateicas par uzbūvēto stadionu vai kultūras centru, tad visiem ir skaidrs, par kuru politisko spēku Saeimas vēlēšanās ir jābalso.”
Līvānieši atrod aktīvus partnerus
J. Klaužs ir uzņēmējs, kas pats vadīt pašvaldību nav tīkojis, taču viņa ietekme novadā ir liela.
Pēdējās Saeimas vēlēšanās viņš vairs neiekļuva parlamentā, taču Līvānos runā, ka viņš joprojām nav zaudējis interesi par politiskajiem procesiem un palīdzot veidot kādu sarakstu, bet “Latvijas Avīzei” J. Klaužs apgalvoja: “Tā ir vēsture, ar kuru varu lepoties, bet visam ir savs laiks. Es par to vairs neinteresējos. Mani tur labāk nemaz neminiet.”
Uz vaicāto, kāpēc “Līvānu” biedrība nomainīja ZZS ar “Latvijas attīstībai”, J. Klaužs atbildēja: “Es to neesmu ne pieņēmis, ne apstrīdējis. Ar ZZS jau mums bija tādas necilas līgumattiecības.”
Daļēji tā varētu būt, jo jau Māra Kučinska (ZZS) valdības laikā Saeima atvadījās no “deputātu kvotām” un deputāti vairs nevarēja tik brīvi dalīt naudu pašvaldībām pēc saviem ieskatiem.
Pēdējais ZZS ieguldījums Līvānos ir unikālais vācu koncertflīģelis Līvānu Kultūras centrā, kas daļēji iegādāts arī par valsts budžeta naudu.
To apstiprināja arī Līvānu novada priekšsēdis A. Vaivods, kurš “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka šajā sasaukumā ZZS līderi nav interesējušies, kā klājas Līvānos.
Nekāda naida jau neesot, bet katram esot savs ceļš ejams.
“Latvijas attīstībai” esot A. Vaivodu uzmeklējusi un izteikusi piedāvājumu, ko viņš pieņēmis. Viņš centās iegalvot, ka novadam nav vajadzīgs varas partiju atbalsts, jo paši esot spēcīgi un uzrādījuši labus attīstības rādītājus.
Tāpēc arī nav apvienots ar citiem. Domē esot profesionāli darbinieki, kas sagatavojuši labus projektus un spējuši piesaistīt investīcijas.
“Tas parāda, ka arī nelielas pašvaldības spēj attīstīties,” piebilda A. Vaivods, uzskatot, ka arī Ilūkstei vajadzēja palikt esošajās robežās. Neesot bijis pareizi, ka šī Sēlijas pašvaldība tikusi apvienota ar Daugavpils novadu Latgalē.
Balso par cilvēkiem, ne partijām
Notikušais ir saliedējis Latvijas Zemnieku savienību (LZS) un Latvijas Zaļo partiju (LZP), kas ir apņēmušās “likt pretim spēcīgu ZZS sarakstu”, kā “Latvijas Avīzei” sacīja LZS priekšsēdētājs Armands Krauze.
Viņš A. Vaivoda pāriešanā uz “Latvijas attīstībai” saredz politisko tirgošanos, jo VARAM piekāpās Līvāniem, kurus reforma neskāra. ZZS valde ir nolēmusi startēt Līvānos.
To apstiprināja arī LZP priekšsēdis Edgars Tavars, norādot, ka sarakstā būšot “kārtīgi Līvānu patrioti, un mēs darīsim visu, lai būtu pie varas Līvānos”.
Nevienu uzvārdu gan abi nenosauca, par ZZS kandidātiem nekas nebija dzirdēts arī Līvānos, kur runas izplatās ātri. Aptaujātie partiju pārstāvji visi kā viens bija dzirdējuši, ka te plānojot startēt Jaunā konservatīvā partija, kuras līderi paši ieradušies.
JKP pārstāvji savukārt teica, ka galīgais lēmums nav pieņemts. Līvānietis ir arī Dainis Skrūzmanis, kurš no JKP startēja uz Saeimu, bet tagad viņam neesot plānu iesaistīties politikā.
“Es, protams, būtu priecīgs arī par svaigām asinīm, bet tā komanda, kas tagad ir pie varas, arī ir laba. Un laukos nav svarīgi, no kuras partijas tā startē, jo te vērtē cilvēkus,” sacīja D. Skrūzmanis.
Savs vēlētājs Līvānos ir “Saskaņai” un Latvijas Reģionu apvienībai jeb tās saraksta līderim Valdim Labinskim, kurš “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka partija startēs vēlēšanās.
Viņam esot grūti iedomāties, kā A. Vaivods, kurš pārstāv konservatīvus uzskatus, tagad iekļausies liberālā partijā, kāda ir “Latvijas attīstībai”.
V. Labinskis šo sadarbību saista tikai ar “tiešo pieeju VARAM”, kādu nevar sniegt ZZS.
Domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle no Līvānu biedrības savukārt sacīja: “Tas nebija gājiens ar šaha zirdziņu, lai kaut ko iegūtu, bet ikdienas realitāte tāda ir. Mēs esam politiski neatkarīgi, bet ejam kopā ar tiem, ar kuriem šajā brīdī labāk saskan.”
