Kijivas izmisīgā cīņa par lidmašīnām. ASV un Vācija šoreiz pasaka strupu “Nē!” 30
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc tam kad pagājušajā nedēļā rietumvalstis pēc ilgas stīvēšanās piekrita Rietumos ražotu tanku piegādēm Ukrainai, Kijiva spērusi nākamo soli un sākusi cīņu, lai tiktu pie rietumvalstu kaujas lidmašīnām novecojušā un kaujās ievērojami paretinātā padomju laika avioparka vietā. Taču ASV prezidents Džo Baidens pirmdien uz žurnālistu jautājumu, vai viņš atbalsta amerikāņu reaktīvo iznīcinātāju “F-16” piegādāšanu Ukrainai, atbildēja ar strupu “nē” un arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs iespēju piegādāt Ukrainai kaujas lidaparātus līdz šim pilnībā izslēdzis. Šolca skatījumā, tagad, tūdaļ pēc tanku piešķiršanas, sākt debates par vācu lidmašīnu nodošanu ukraiņiem “nav nopietni”. Viņš arī brīdinājis nesākt ieroču piegāžu jomā “solījumu došanas sacensības”. Tomēr ASV un Vācijas šābrīža atteikums neizslēdz iespēju, ka lidmašīnas varētu nākt no citām valstīm. Turklāt apskatnieki aizrāda, ka Vašingtonas pozīcija nav akmenī cirsta. Pentagonā pret iznīcinātāju došanu ukraiņiem attieksme ir visumā pozitīva.
Nekas nav tabu
Ukraiņu militārpersonas iepriekš izteikušās, ka tām būtu nepieciešamas ap 180 amerikāņu “F-16″ vai līdzīga tipa kaujas lidmašīnas. Runa nav par modernākajiem lidaparātiem, bet 20. gadsimta nogales ražojumiem, kas modernizēti un atrodas daudzu valstu kara aviācijā. ASV gatavojas norakstīt vairāk nekā 100 nosacīti novecojušu iznīcinātāju”F-15” un “F-16”, ar tiem pietiktu vairākām ukraiņu aviācijas eskadriļām. Savukārt daudzas citas valstis gatavas no šiem lidaparātiem atbrīvoties, lai iegādātos modernākus. Pašreizējā ukraiņu kara aviācija ir mazskaitlīga, un speciālisti aizrāda, ka gaidāmās pretuzbrukuma operācijas gaitā Rietumu piegādātie tanki var izrādīties viegls mērķis Krievijas iznīcinātājiem, ja nenodrošinās pienācīgu gaisa aizsegu. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka ukraiņu pilotiem jauno lidmašīnu apgūšana prasītu ilgus mēnešus. Jāatzīmē, ka ASV Kongress pagājušā gada vasarā atvēlēja 100 miljonus dolāru ukraiņu pilotu apmācībai ar amerikāņu lidmašīnām. Nav izslēdzams, ka slepenībā apmācības jau notiek.
Vakar Parīzē uz sarunām ar franču amatpersonām ieradās Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs. Zināms, ka kaujas lidmašīnas ir viens no tematiem sarunās par militāro palīdzību. “Principā nav izslēdzams nekas,” nedēļas sākumā uz attiecīgu žurnālistu jautājumu atbildēja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Francija izmanto pašmāju ražojuma lidmašīnas, un Vašingtonas atļauja tai nav jāprasa. Makrons vienlaikus uzsvēra, ka bruņojuma piegādēm jānotiek saskaņā ar zināmiem kritērijiem. Proti, tās nedrīkst vājināt pašas Francijas aizsardzības spējas un nedrīkst būt “eskalējošas”, tas ir, ukraiņi Rietumu bruņojumu gan var izmantot Krievijas uzbrukuma atsišanai, taču ne triecieniem Krievijas teritorijai. Viedokli Makrons pauda tūlīt pēc sarunām ar Nīderlandes premjeru Marku Riti, kurš arī neizslēdza nīderlandiešu rīcībā esošo “F-16” lidmašīnu nodošanu Ukrainai, sakot: “Šajā ziņā tabu nav, taču tas būtu liels solis.” Arī Polijas premjers Mateušs Moraveckis šonedēļ preses konferencē pieļāva dot Ukrainai poļu izmantotos “F-16”, tomēr atgādināja, ka tas notiks tikai stingrā koordinācijā ar NATO partneriem. Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks pirms tam intervijā britu “The Guardian” apgalvoja, ka iznīcinātāju ziņā saņēmis no Polijas “pozitīvus signālus”.
Ievērojot piesardzību
Iespējams, pat Baidena “nē” nav uztverams tik viennozīmīgi un drīzāk jāsaprot kā “ne tagad” – vismaz tā, atsaucoties uz saviem avotiem, raksta amerikāņu izdevums “Politico”. Vārdā nenosaukta amatpersona izdevumam skaidrojusi, ka ASV administrācijā lēmuma pieņemšanas diskusiju par “F-16” nav bijis. Līdz ar to Baidena teiktais nav jāuztver kā iekšējo sarunu iznākums. Pentagona un Baltā nama pārstāvji žurnālistiem vairākkārt devuši mājienus, ka iznīcinātāju piegādes “netiek noņemtas no dienas kārtības” un lēmums atkarīgs arī no situācijas kara laukā. Nav manīts, ka Vašingtona būtu cēlusi kādas iebildes pret amerikāņu lidaparātu reeksportu uz Ukrainu, tas ir, ka tos ukraiņiem atdod citas valstis.
Vācijas militāro jautājumu eksperts Tomass Vīgolds intervijā raidītājam “Deutsche Welle” uzsvēris, ka lidmašīnu jautājums tomēr ir daudz jūtīgāks par tanku piegādēm, jo slēpj lielākas Rietumu un Krievijas konflikta attīstības briesmas. Piemēram, Ukrainas gaisa telpu kontrolējošas krievu pretgaisa aizsardzības sistēmas daudzos gadījumos atrodas Krievijas teritorijā, lidojumu drošības vārdā ukraiņiem būs jācenšas tās iznīcināt, kas nozīmētu triecienu pašā Krievijā. Tāpat lidmašīnu nevar kā tanku vajadzības gadījumā uzlikt uz treilera un aizvest remontā uz kaimiņu Poliju vai Slovākiju, kā tas ar ukraiņu bruņutehniku visu laiku jau notiek. Rietumos ražotajiem iznīcinātājiem vajadzēs pastāvīgu tehniskās apkopes un atbalsta lidlauku NATO valstu teritorijā. Tātad ukraiņu lidaparāti pēc kaujas operācijām dosies turp un pēc tam lidos atpakaļ uz fronti, bet tas jau nozīmētu tiešu Rietumu līdzdalību karā.
