Zemāks PVN pārtikai: reāls solījums vai priekšvēlēšanu populistika? 1
Pēdējā laikā strauji augušas pārtikas cenas, tādēļ pircējiem nācies saskarties ar nepatīkamu izvēli: vai nu tērēt krietni vairāk par ierasto produktu klāstu, vai arī ierobežot pārtikas patēriņu. Šajā situācijā atkal dzirdamas runas par nepieciešamību samazināt PVN likmi pārtikai, kas Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Pagaidām šis priekšlikums nav guvis valdības atbalstu.
Ar pārtikas produktu grozu nonākot pie veikala kases, pircējus arvien biežāk sagaida nepatīkams pārsteigums, jo daudzas pārtikas preces kļūst arvien dārgākas. Gada laikā pārtikas cenas Latvijā augušas par gandrīz 7%; pieaugums skāris teju visas pārtikas produktu grupas, sākot no piena produktiem līdz pat augļiem un dārzeņiem.
Latvijā notiekošais atspoguļo līdzīgas tendences visā pasaulē, kur cenu kāpums bijis vēl straujāks. Piemēram, piena cenas palielinājušās par 33%, bet cukurs kļuvis pat par 45% dārgāks. Tas skaidrojams gan ar pasaulē augošo pieprasījumu pēc pārtikas, gan ar nelabvēlīgiem apstākļiem atsevišķās lauksaimniecības nozarēs.
Valdības iebildumi
Latvijā pārtikas cenas joprojām ir zemākas par Eiropas Savienības vidējo līmeni, aptuveni divreiz zemākas nekā tādās bagātās valstīs kā Šveice un Norvēģija. Taču arī mūsu algas ir daudz zemākas, tādēļ pārtikas iegādei Latvijas iedzīvotāji spiesti tērēt krietni lielāku daļu no saviem ienākumiem. To veicina arī mūsu nodokļu politika, jo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, kas tiek piemērota pārtikai, ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Latvijā un Lietuvā šī likme ir 21%, Igaunijā – 20%, un tikai bagātā Dānija izceļas ar vēl augstāku likmi (25%). Tādās valstīs kā Nīderlande un Luksemburga pārtikai noteiktā PVN likme ir attiecīgi 6% un 3%. Baltijas valstis ir vienas no retajām Eiropā, kas pārtikai nepiemēro zemāku PVN likmi kā citām precēm.
Latvijā jau vairākkārt apspriesta ideja par pazeminātās PVN likmes ieviešanu pārtikai, bet pagaidām šis priekšlikums tā arī nav izpelnījies valdības atbalstu. Zemkopības ministrija gan nesen nolēmusi izveidot ekspertu darba grupu, lai kārtējo reizi izvērtētu šo ideju. Ekspertu uzdevums būs izpētīt, vai samazinātā PVN likme uzlabos maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju un veicinās Latvijā ražotās pārtikas patēriņu.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš skeptiski izteicies par šo priekšlikumu. Pēc viņa domām, PVN samazināšana pārtikai vērtējama kā “populistisks priekšvēlēšanu solījums”.
Līdzīgas bažas ir viņa priekštecei Laimdotai Straujumai (“Vienotība”), kuras valdīšanas laikā jau tika noraidīts priekšlikums par pārtikas aplikšanu ar samazināto 12% nodokļa likmi. Straujuma atceras, ka agrāk, kad darbojusies zemkopības ministres amatā, viņa bijusi par PVN samazināšanu, jo uzskatīja, ka šis solis palīdzēs gan iedzīvotājiem, gan vietējiem ražotājiem. Taču pēc nonākšanas pie valdības stūres, kad bija jāuzņemas atbildība arī par valsts budžeta ieņēmumiem, Straujumas nostāja kļuva piesardzīgāka. “Tas ir ļoti diskutabls jautājums. Galvenā problēma bija, kā aizstāt līdzekļus, kas tādējādi netiktu iekasēti valsts budžetā,” stāsta Straujuma.
Caurums valsts budžetā
Finanšu ministrija tolaik izrēķināja, ka gadījumā, ja PVN likme pārtikai tiktu samazināta līdz 12%, valsts budžeta ieņēmumi saruktu par 195 miljoniem eiro gadā. Savukārt tas nozīmētu, ka valsts rīcībā būtu mazāk naudas, kas iedzīvotājiem ļautu cerēt uz algu, pensiju un pabalstu palielināšanu. Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Mortens Hansens atzīst, ka mazāka PVN likme pārtikai varētu palīdzēt mazturīgiem iedzīvotājiem, kas pārtikas iegādei tērē salīdzinoši lielu daļu no saviem ienākumiem. Taču valdības eksperti iepriekš uzsvēruši, ka šis nebūtu labākais risinājums trūcīgo iedzīvotāju atbalstīšanai, jo viņu problēmas labāk risināt ar citiem līdzekļiem, piemēram, sociālo pabalstu sistēmu. Kā norādīja Finanšu ministrija, samazinātā PVN likme atbalstītu arī turīgos iedzīvotājus, kas pārtikai tērē daudz vairāk naudas. Ja valdība vienkārši noteiktu zemāku PVN likmi pārtikai, mazākas cenas iegūtu gan trūcīgais pensionārs, kurš veikalā meklē lētākos nocenotos produktus, gan bagātnieks, kurā ar vieglu roku iegādājas dažādas delikateses. Kā arguments pret PVN likmes samazināšanu pārtikai tika minēts arī risks, ka cenu kritums veicinās neveselīgo produktu patēriņu.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe gan uzsver, ka šo problēmu varētu risināt ar akcīzes nodokli, kas jau pašlaik tiek piemērots atsevišķām pārtikas precēm, piemēram, kafijai. Bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs savulaik piedāvāja ieviest akcīzes nodokli pārtikas produktiem ar lielu cukura, sāls un tauku daudzumu, tādējādi cerot samazināt veselībai kaitīgo produktu patēriņu.
