Cīņa par Krimu 5
Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs paudis bažas par Ukrainas austrumu apgabalos, jo īpaši Krimas apgabalā, uzvirmojušajām runām par iespējamu valsts šķelšanos. Šā iemesla dēļ vakar notika Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēde, kurā Turčinovs pievērsa uzmanību “saasinātajai situācijai” Krimas pussalā. Tur vairākums iedzīvotāju ir etniskie krievi, kas iebilst Viktora Janukoviča gāšanai no prezidenta amata. Domājams, ka arī Janukovičs atrodas Krimā, kur, pēc raidsabiedrības “BBC” ziņām, viņam tiekot gatavota jahta, kas Krievijas Melnās jūras flotes kuģu pavadībā gāzto prezidentu nogādās Krievijā.
Krievi prasa atdalīšanos
“Aizmirstiet Kijevu. Īstā cīņa būs par Krimu,” raksta angliski iznākošais laikraksts “The Moscow Times”. Pēdējās dienās Krimā teju nepārtraukti notiek dažāda apmēra demonstrācijas, kuru promaskaviskie aktīvisti iebilst varas maiņai valstī un dažādos paziņojumos aicina Krieviju palīgā, lai “nepieļautu, ka Krimu sasniedz fašisti, kas tuvojas no valsts rietumu apgabaliem”, ziņo “BBC”. Protestētāji tur rokās gan Krievijas karogus, gan plakātus ar uzrakstiem “Putins ir mūsu prezidents” un “Krievija, mēs esam pamesti, nāc mums palīgā!”.
Nedēļas nogalē Krimas apgabala Kerčas pilsētā no administratīvās ēkas tika norauts Ukrainas karogs un tā vietā izkārts Krievijas karogs. Vietējās amatpersonas Krimā atteikušās atzīt Ukrainas jauno pagaidu valdību un solījušas izraudzīties savu vadību. Bruņutransportieri no Sevastopolē esošās Krievijas Melnās jūras flotes bāzes bloķējuši piekļuvi pilsētai, raksta “The Moscow Times”. Bet aptuveni desmit tūkstošu promaskaviski noskaņoto cilvēku pūlis par Sevastopoles pilsētas mēru izraudzījis vietējo krievu uzņēmēju Alekseju Čalovu, kurš paziņojis, ka apturēs nodokļos iekasētās naudas plūsmu uz Kijevu un ka savā kontrolē pārņems pilsētas policiju.
Tas viss liecina, ka situācija ap Krimu kļūst aizvien nokaitētāka. Pagājušajā nedēļā Krimas parlamenta priekšsēdētājs Vladimirs Konstantinovs brīdināja, ka apgabala vadība neizslēdz iespēju atdalīties no pārējās Ukrainas. Savukārt Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir iespējas izmantot “krievu intereses” kā iemeslu Krimas separātisma atbalstīšanai, kā tas 2008. gadā notika ar Gruzijas apgabaliem Dienvidosetiju un Abhāziju.
Tatāri par palikšanu Ukrainā
Pēc 2001. gadā veiktajiem tautskaites datiem, vairākums (58,5%) Krimas iedzīvotāju sevi atzīst par etniskajiem krieviem, tikmēr 24,4% Krimā dzīvojošo ir etniskie ukraiņi, bet 12,1% – Krimas tatāru. Krimas tatāru nacionālā parlamenta priekšsēdētājs Refats Čubarovs paziņojis, ka kategoriski iebilst Krimas atdalīšanai no Ukrainas. “Mana tauta ir gatava iestāties pret separātiskām kustībām Ukrainā,” sarunā ar Ukrainas iknedēļas izdevumu “Zerkalo nedeli” sacīja Čubarovs, Krimas parlamenta priekšsēdētāja Konstantinova paziņojumus nodēvējot par “nodevību”. Krimas tatāru nacionālais parlaments tika dibināts pēc PSRS sabrukuma, un tas par savu uzdevumu izvirzījis Krimas tatāru interešu virzīšanu kā nacionālajā, tā vietējā valdībā. “Konstantinova izteikumi un dažu parlamentāriešu spriedumi par Krimas atdalīšanos no Ukrainas Krimas tatāru diasporā radījuši lielas bažas,” sacījis Turcijas galvaspilsētā Ankarā esošās Krimas Turku kultūras un solidaritātes asociācijas vadītājs Tunčers Kalkajs, spriežot, ka tatāru diasporas situācija krasi pasliktināsies, ja Krimas valdība atdalīsies no Ukrainas un tuvināsies Krievijai. Ukrainas pagaidu prezidentam Turčinovam un nesen no ieslodzījuma atbrīvotajai Jūlijai Timošenko jau bijusi tikšanās ar Turcijas vēstnieku Kijevā Čanu Tezelu. Turcijas laikraksts “Hurriyet” raksta, ka Turčinovs apstiprinājis Tezelam, ka jaunā Ukrainas valdība uzlūkos Turciju kā savu “stratēģisko partneri” un Krimas tatārus – kā “tiltu”, kas savienotu Kijevu un Ankaru.
Kopš 15. gadsimta Osmaņu impērijā ietilpstošo Krimas hanisti Krievijas impērija okupēja 18. gadsimtā. Krimas pussalas vēsture bijusi ārkārtīgi asiņaina. 1927. gadā Josifs Staļins Krimas tatāru republikas līderus pasludināja par “buržuāziskiem nacionālistiem” un tos nogalināja. Tad tūkstošiem galvenokārt lauksaimniecībā strādājošo tatāru tika deportēti, bet viņu vietā Krimā izmitināti krievi. Arī Otrā pasaules kara laikā Krimā dzīvojošos tatārus, nosaucot tos par “vācu aģentiem”, Staļins izsūtīja uz Sibīriju un Urālu apgabaliem. Tādējādi aptuveni puse Krimas tatāru tika iznīcināti.
