Cīņā par Klaipēdas ostas “pīrāgu” BMGS izspiež “Latvijas tiltus” 0
Divas Latvijas kompānijas jau gadiem cīnās par to, kurai vairāk tiks Klaipēdas ostas padziļināšanas darbi, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Nupat Latvijas būvuzņēmums BMGS kopā ar lietuviešu “Hidrostatyba” uzvarēja iepirkumu par 27,1 miljoniem eiro. Plānots padziļināt Klaipēdas ostas akvatoriju pie kuģubūvētavas “Vakaru laivu gamykla” izmantotajām piestātnēm, paziņojusi Klaipēdas ostas vadība.
Tad kuģubūvētavai būšot iespējas uzņemt lielākus kuģus un izmantot Baltijas valstīs lielāko doku, kurā varēs remontēt ledlaužus, zvejas kuģus, kā arī kuģus, kas apkalpo naftas platformas.
Savukārt Nīderlandes kompānija “Van Oord” par 15,635 miljoniem eiro padziļinās ostas akvatorijas dienviddaļā esošo Malku līci, paziņojis Klaipēdas ostas vadītājs Arvīds Vaitkus. To vērts piesaukt, jo tieši Malku līcī līdz šim “saimniekoja” un līdz 14,5 metru dziļumam grunti vairāk raka AS “Latvijas tilti”.
2016.gadā “Latvijas tilti” saņēma 13 miljonus eiro vērtu līgumu par 67. un 68. piestātnes rekonstrukciju.
BMGS pārsūdzēja iepirkumu, norādot, ka “Latvijas tiltu” piedāvātā cena 13 miljoni eiro ir nepamatoti zema. Pats BMGS to piedāvāja veikt par 15 miljoniem eiro.
Klaipēdas apgabaltiesa apturēja publisko iepirkumu, bet apelāciju tiesa lēma par labu “Latvijas tiltiem”. Pērn konkursā par 105. un 106. piestātnes rekonstrukciju un pielāgošanu 14 un 16,5 metru dziļumam uzvarēja “Latvijas tilti” kopā ar lietuviešu “Borta”.
Toreiz otrajā vietā palika tagad uzvarējušais tandēms BMGS ar “Hidrostatyba”. Tomēr labās dienas reiz beidzas.
Šī gada martā Klaipēdas apgabala tiesa pasludināja par vainīgu liela apmēra kukuļa pieņemšanā bijušo Klaipēdas ostas infrastruktūras vadītāju Ģediminu Zumaru, bet par kukuļa došanu – bijušo AS “Latvijas tilti” valdes priekšsēdētāju Genadiju Kamkalovu.
Kaut arī BMGS kopā ar “Hidrostatyba” jau 2010. gadā ir būvējis piestātni un nostiprinājis krastu Malku līcī, un arī pērn uzvarēja ostas konkursā par piestātnes rekonstrukciju, tomēr arī Viktoram Param (BMGS lielākajam īpašniekam) nav izdevies izvairīties no līdzīgām nepatikšanām, kā gadījās Aleksandra Milova “Latvijas tiltiem”.
Vispirms BMGS pats iekrita ar zemāko cenu konkursā, jo neparedzēto ģeoloģisko apstākļu dēļ “Klaipedos Nafta” naftas un sašķidrinātas dabasgāzes terminālī izmaksas palielinājās par 2,3 miljoniem eiro.
Stokholmas arbitrāža noraidīja BMGS prasību, un tam bija jāpaliek pie konkursā piesolītajiem 27,19 miljoniem.
Turklāt šķīrējtiesai bija jāsamaksā vairāk nekā 200 tūkstoši eiro.
Un tad pērn maijā pret BMGS konsorciju ar “Hidrostatyba” pavērsās aizdomu ēna par aizliegtu vienošanos un Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests (SIS) veica kratīšanu Lietuvas būvfirmas birojā, bet mūsu KNAB apmeklēja Latvijas būvuzņēmumu, kā arī priekšsēdētājas Svetlanas Afanasjevas darba kabinetu un mājas.
Tas tomēr nav kavējis BMGS turpināt “smelt” Klaipēdas ostu, lai padarītu to par lielāko Baltijā. Var secināt, ka divu uzņēmumu sāncensībā par kaimiņvalsts lielāko ostu Viktors Para šobrīd ir guvis pārsvaru pār Aleksandru Milovu.
