Jākonkurē ar igauņiem 50
Kā norāda tūrisma nozares eksperts Mackevičs, mūsu kūrortiem ir arī citas priekšrocības: “Jūrmala komplektā ar Rīgu ir unikāla vieta, jo pasaulē nav daudz kūrortu, kur pludmale būtu tik tuvu galvaspilsētai. Parīzē vai Berlīnē tūrists nevar iesēsties vilcienā un pēc pusstundas brauciena jau sauļoties pie jūras.” Mackevičs gan uzsver, ka būtu vairāk jādomā par tūristu pievilināšanu arī nesezonas laikā. “Sezonālais tūrisms ir ļoti atkarīgs no laika apstākļiem. Saulainā dienā pludmales ir pilnas, bet, ja gadās lietains laiks, tad pie jūras varēs sastapt tikai dažus cilvēkus. Daudz drošāk būtu attīstīt sanatorijas un medicīnisko tūrismu, kas ļautu strādāt visu gadu. Labs piemērs ir Palanga ar saviem delfīniem, kur tūristu plūsma ir gandrīz nepārtraukta. Pludmales sezona ir salīdzinoši īsa, bet cilvēki slimo un ārstējas visu gadu.”
Anna Žīgure norāda arī uz pozitīvo Igaunijas piemēru, jo igauņiem ātrāk izdevies pārveidot savas sanatorijas atbilstoši Rietumu standartiem un padarīt tās pievilcīgas tūristiem. “Jūrmalai par tūristu piesaistīšanu no Rietumiem vajadzēja domāt jau 90. gadu sākumā, bet pilsētas vadība izvēlējās vienkāršāko ceļu. Sanatoriju personāls nezināja svešvalodas, tikai krievu. Un krievu tūristi bija pieticīgāki; par lētu naudu viņi bija gatavi samierināties ar zemākas kvalitātes servisu,” secina Žīgure. Pēc viņas domām, Jūrmalai joprojām ir ļoti daudz darāmā, lai radītu Rietumu tūristiem pievilcīgu vidi. “Piemēram, es nevaru iedomāties, ka tūrists no Rietumeiropas gribēs soļot divus kilometrus pa pludmali, lai atrastu tuvāko tualeti. Mūsu cilvēks varbūt ieskrietu mežā vai jūrā, bet viņi pie tā nav pieraduši.”
Jūrmalas tūrisma nozares pārstāvji atzīst, ka, cenšoties pievilināt Rietumu tūristus, nevajadzētu atstāt novārtā arī ceļotājus no bijušās Padomju Savienības, kuriem Jūrmala joprojām ir ļoti iecienīta atpūtas vieta. To veicina gan nostaļģija pēc padomju laikiem, gan iespēja sazināties krievu valodā, kas nav citur Eiropā.
Paaudžu maiņa
Jūrmalas vēstures pētnieki atgādina, ka šajā pilsētā vienmēr ir bijusi jūtama citu kultūru ietekme, jo šeit apmetušies gan krievu aristokrāti, gan baltvācu muižnieki u.c. Pašlaik par šo kultūru ietekmi atgādina kāds ambiciozs projekts, kas top netālu no Dzintaru koncertzāles. Tur tiek būvēta krāšņa pareizticīgo baznīca, ko plānots pabeigt nākamā gada septembrī. “Bez šaubām, atjaunotā Kazaņas ikonas baznīca rotās Jūrmalu – šo populāro starptautisko kūrortu, kurā ierodas tūristi no visas pasaules. Vieniem baznīca kļūs par ievērojamu garīgo vērtību, jo tas, pirmkārt, ir Dieva nams, bet citus piesaistīs tās ārējais veidols,” pavēstījis Latvijas Pareizticīgās baznīcas galva metropolīts Aleksandrs.
Tiesa gan, baznīcas ārējais veidols izraisījis daudzu jūrmalnieku iebildumus, jo sākotnējais projekts paredzēja, ka baznīcas tornis sliesies 38 metru augstumā jeb trīsreiz augstāk par šajā teritorijā atļauto ēku augstumu. “Jūrmalas aizsardzības biedrība neiebilda pret pareizticīgās baznīcas būvēšanu kā tādu, jo vēsturiski šajā vietā jau bija bijusi ļoti skaista koka baznīcas ēka. Taču mēs prasījām, lai tiktu respektēta šī rajona vēsturiskā apbūve,” stāsta biedrības vadītājs Uldis Kronblūms. Pareizticīgā baznīca Dzintaros (toreizējā Edinburgā) tika uzcelta 1896. gadā, bet 1962. gadā padomju vara to nojauca. Atjaunotā baznīca gan tiek plānota krietni lielāka par sākotnējo ēku. Pēc ilgstošām diskusijām baznīcas būvētāji piekrita samazināt torņa augstumu līdz 28 metriem.
Nākotne rādīs, vai Jūrmala arī turpmāk būs pievilcīga krievu tūristiem, jo ar katru gadu iet mazumā padomju laika paaudze, kam Jūrmala bija piejūras kūrorta etalons, bet cīņā par jaunās paaudzes uzmanību Latvijai nākas konkurēt ar daudziem citiem galamērķiem. Jūrmalas domes Tūrisma nodaļas vadītāja Gunta Ušpele gan uzskata, ka no paaudžu maiņas nav jābaidās. “Arvien vairāk brauc arī jaunā paaudze. Mūsu uzdevums ir piedāvāt jaunas, saistošas tūrisma iespējas dažādām paaudzēm. Jo plašāks būs piedāvājums, jo vairāk pie mums brauks un būs tendence atgriezties,” spriež Ušpele. “Jūrmalā ir daudz tūristu, kas atgriežas un paliek arī ilgāk. Un ne tikai no postpadomju valstīm. Piemēram, ir daudz somu, kuri šeit viesojas ne pirmo vai otro reizi. Jūrmalai ir savs šarms, kas viņus aizrauj un piesaista.”
Jūrmalas tūristu mītnēs apkalpotie klienti pēc izcelsmes valsts*
1. Latvija
2. Krievija
3. Igaunija
4. Lietuva
5. Baltkrievija
6. Vācija
7. Uzbekistāna
8. Norvēģija
9. Beļģija
10. Somija
11. Zviedrija
12. Ukraina
* dati par 2017. gada pirmo ceturksni
