50
Zaudējam priekšrocības
Jūrmalā, kā jau vairumā kūrortu, biznesam ir sezonāls raksturs, jo vasarā jāmēģina nopelnīt lauvas tiesa visa gada peļņas, bet “Jaunā viļņa” pārmērības šo tendenci tikai pastiprināja. “Viesmīļi vēl ilgi atcerēsies “Jaunā viļņa” laikus ar milzu dzeramnaudām,” spriež restorānu biznesa pārstāvis Jānis Pinnis.
Kā norāda tūrisma portāla “BalticTravelnews.com” direktors Aivars Mackevičs, tagad cenas Jūrmalā ir izlīdzinājušās un kļuvušas pieejamākas arī “normāliem” tūristiem. Krievu bagātnieki gan nekur nav pazuduši, jo daudzi no viņiem ieguvuši uzturēšanās atļauju Latvijā, iegādājoties vērtīgus īpašumus Jūrmalā. Kritisks viedoklis par uzturēšanās atļauju biznesu ir Jūrmalas aizsardzības biedrības vadītājam pašvaldības deputātam Uldim Kronblūmam, jo viņš uzskata, ka šis bizness ir mainījis pilsētas seju. “Tā vietā, lai pilsētā būvētu jaunas viesnīcas, kur apmesties tūristiem, Jūrmalā piekrastes zonā tiek celtas daudzdzīvokļu mājas, tādēļ pilsēta kļūst mazāk pievilcīga tūristiem. Esmu daudz runājis ar tūristiem gan no Krievijas, gan no Rietumeiropas. Kad vaicāju, kādēļ viņi izvēlējušies Jūrmalu, tūristi atbild, ka viņiem iepatikusies Jūrmalas atšķirīgā aura. Viņi novērtē to, ka Jūrmala atšķiras no citiem Eiropas kūrortiem, kur pie pludmalēm sabūvēti betona monstri. Bet tagad mēs zaudējam savas unikālās priekšrocības. Ja kļūsim par tādiem pašiem kā citi, tad Jūrmala vairs nebūs interesanta ārvalstu viesiem.”
Apdraudētā oāze
Vēl viena uzturēšanās atļauju biznesa blakne ir kadastra vērtību un nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums, kas dzen izmisumā daudzus jūrmalniekus, jo viņi vairs nevar atļauties samaksāt strauji palielinātos nodokļus. “Jūrmalā ir izvērsts karš pret pamatiedzīvotājiem,” uzskata jūrmalniece Dagmāra Beitnere-Le Galla, raizējoties par sekām, ko izraisīs līdzšinējās politikas turpināšana. “Jūrmala vēsturiski bijusi brīnišķīga oāze ar skaistām koka mājām, kādas Eiropā ir retums. Tagad tas viss tiek lēnām zaudēts. Mēs redzam, kā pilsēta ir mainījusies kopš uzturēšanās atļauju tirgošanas. Jūrmalas arhitektūrai, pilsētas garam ir nodarīts lielāks posts nekā padomju laikā.”
Jūrmalas bagātnieki nemaz nav ieinteresēti, lai pilsēta funkcionētu kā tūristu iecienīts kūrorts, jo cilvēku pūļi un troksnis viņus tikai traucē. Turklāt viņi paši Jūrmalā nereti mitinās vienīgi vasaras sezonā, bet lielāko daļu gada greznās mājas stāv tukšas.
Kā secina jūrmalniece, rakstniece Anna Žīgure, pašlaik Jūrmalai trūkst mērķtiecīgas tūrisma un kūrorta politikas. “Jūrmalniekiem tika solītas darba vietas, bet bagātnieku villās darbs ir nodrošināts salīdzinoši nelielam skaitam mājkalpotāju, sētnieku un apsargu. Mums jādomā, kā piesaistīt tūristus no Rietumeiropas, bet to ir iespējams izdarīt tikai ar eiropeisku vidi.” Līdzīgās domās ir arī Beitnere-Le Galla: “Jūrmalu ir nepieciešams parādīt kā daļu no Eiropas. Mums būtu svarīgi iezīmēt sevi Eiropas kartē kā kūrortu ar labām tradīcijām, plašām atpūtas un rehabilitācijas iespējām.”
Latvijai ir būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar Ēģiptes un Turcijas kūrortiem, jo šeit ir daudz mierīgāka politiskā vide un tūristiem nav jāraizējas par savu drošību. “Latvija ir mierīga valsts, un tūristiem tas ir ļoti svarīgi. Pie mums bieži atpūšas ģimenes ar bērniem, kas vēlas izbaudīt drošu atpūtu,” stāsta viesnīcas “Kurshi Hotel & SPA” vadītāja Zane Šteinberga.
