Jūrmalas pludmale lietus laikā.
Jūrmalas pludmale lietus laikā.
Foto – Ieva Lūka/LETA

  50

Krievijas sādža

Krievijas tūristu plūsma uz Jūrmalu pēdējo pāris gadu laikā dažādu iemeslu dēļ bija sarukusi, bet šogad atkal bijis vērojams kāpums par 27%. Taču vēl straujāk palielinās tūristu pieplūdums gan no Lietuvas un Igaunijas, gan no dažādām Rietumeiropas valstīm. Piemēram, gada pirmajā ceturksnī tūristu skaits no Somijas audzis par 95%, salīdzinot ar pagājušo gadu; norvēģu tūristu skaits palielinājies par 45%.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Jūrmalas viesnīcas “Kurshi Hotel & SPA” vadītāja Zane Šteinberga apstiprina, ka arvien vairāk viesnīcas pakalpojumus izmanto tūristi no Skandināvijas valstīm, tāpat biežāk parādās ceļotāji no Āzijas, kas agrāk bija retums. Citas viesnīcas “Amber SPA Botique Hotel” vadītājs Pēteris Grīnbergs novērojis, ka pēc krīzes Jūrmalā sākuši atgriezties arī krievu tūristi. Vaicāts par atšķirībām starp Krievijas un Rietumu tūristiem, Grīnbergs atbild, ka viesnīcas pakalpojumu ziņā nav īpašu atšķirību. “Ja viesnīcas numurs maksā 100 eiro par nakti, šī cena ir vienāda gan zviedram vai vācietim, gan ukrainim vai krievam. Taču atšķirības ir citu tēriņu ziņā. Rietumu tūristi ir paredzamāki: viņi atnāk uz restorānu, ietur maltīti, izdzer glāzi vīna un dodas projām. Krievijas tūristi nav tik viegli prognozējami, jo vakariņas itin viegli var pārvērsties ilgākā pasēdēšanā.”

Šīs publikas tēriņi gan nav tik lieli kā “Jaunā viļņa” laikā, kad Jūrmalā ik uz stūra varēja sastapt pa kādam krievu miljonāram. Viņu pieplūdums nodrošināja labu peļņu viesnīcu un restorānu biznesam, taču vietējo jūrmalnieku vidū daudzi nebūt nebija sajūsmā par “Jaunā viļņa” pienesumu viņu pilsētas kultūrai. “Šis festivāls uz Latviju atveda zemas kvalitātes popmūziku, dziedāšanu ar fonogrammu. “Jaunais vilnis” drīzāk bija nevis kultūras, bet politisks pasākums,” secina kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla, kas ievēlēta par Jūrmalas domes deputāti. Pēc viņas domām, “Jaunā viļņa” laikā Jūrmala bija kļuvusi par “naudīgās Krievijas sādžu”, kas nekādi nenāca par labu kūrortpilsētas tēlam Eiropā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pretrunīgi vērtētais konkurss tagad pārcēlies uz Sočiem, bet Jūrmalai jādomā par jauniem paņēmieniem, kā pievilināt naudīgo publiku. Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks Ņikita Ņikiforovs atzīst, ka daļai tūristu “Jaunā viļņa” aiziešana mazināja vēlmi braukt uz Jūrmalu, bet citiem tieši pretēji – Jūrmala kļuva pievilcīgāka. “Taču jāsaka, ka tūristi, kas agrāk brauca uz “Jauno vilni”, bija gatavi tērēt vairāk; rietumvalstu tūristi šajā ziņā ir piesardzīgāki,” secina Ņikiforovs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.