Cīņa par cīsiņiem – Latvijas olimpiskajā sporta saimē neapmierinātība par nespēju nozarei būt vienotai 2
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar notikusī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās asamblejas sesija tika gaidīta saasinātā noskaņā – sporta saimē samilzusi neapmierinātība par nespēju nozarei būt vienotai un spēcīgai.
Tikmera aicinājums
Iepriekšējās Saeimas četrgadē Izglītības un zinātnes ministrija atradās Jaunās konservatīvās partijas paspārnē, kas pastiprināti virzīja diskusiju par nepieciešamību sporta nozari finansēt caur vienu sabiedrisku organizāciju, taču nonākt pie noteikta kopsaucēja neizdevās. LOK prezidents Žoržs Tikmers vakar atzina, ka sporta nozares konsolidācija būtu loģiska, taču mērķis pazūd savstarpējās ambīcijās, rēķinu kārtošanā un amatu dalīšanā.
Viņš gan vienlaikus uzsvēra – ja IZM īstenotu iecerēto reformu, tas nozīmētu LOK juridisku likvidāciju un tādā gadījumā viņš būtu nolicis pilnvaras. “Esam gatavi zem LOK karoga uzņemties atbildību par visas sporta nozares attīstību un finansēšanu no 2024. gada, piedāvājot vairāku soļu rīcības plānu,” sacīja Tikmers, tiesa gan, tas nav jauns vēstījums.
Ierasti debašu daļā piedalās vien daži aktīvākie, taču šoreiz uz tribīni tiecās daudzi, kopskaitā 19 – Aigars Strauss, Pēteris Apinis, Ivita Asare, Agra Brūne, Dainis Caune, Vito Feldmanis, Sandis Āķis, Janika Judeika, Inese Jesse, Raimonds Bergmanis, Kaspars Cipruss, Agita Ābele, Jānis Buks, Ivans Klementjevs, Viktors Ščerbatihs, Aivars Platonovs, Andris Feldmanis, Juris Grants. Nevar teikt, ka Tikmera virzienā tika mesti daudzi akmeņi, toņi bija daudz maigāki nekā 2016. gada Latvijas Hokeja federācijas kongresā, kad tika gāzts prezidents Kirovs Lipmans. Viņš gan amatā sabija tuvu 20 gadiem. Tikmers LOK vadībā ir vēl ilgāk, bet kā pirmā persona – trešo gadu.
Viens pret otru
“Ņemot vērā pieredzi biznesā, saprotu, ka no organizācijas pārvaldības viedokļa kaut kas nav kārtībā,” ar vienu no zīmīgākajām runām izcēlās Latvijas Volejbola federācijas prezidents Jānis Buks. “Uzaugu Zasulaukā nabadzīgā ģimenē, esam četri brāļi. Kas šodien liekas pašsaprotams, toreiz ikdienā mums nebija. Mamma par blatu dabūja četrus cīsiņus, katram tika pa vienam. Latvijas sportā ir ļoti līdzīgi – mēģinām sadalīt četrus cīsiņus. Saka – finansējums nav kļuvis mazāks, taču reāli ir palikuši trīs.
Vismaz par 20 procentiem mazāk naudas nekā pagājušajā gadā. Reiz Somijas kolēģis teica – tu esi tāds, kā izskaties. Mēs sporta nozarē tādi esam, pašiem savā burbulī šķiet, ka esam skaisti. Patiesībā ir pilnīgi citādi – fragmentēti, kašķīgi, slikti pārvaldīti un nabadzīgi. Mūsu ambīcijas nesniedzas tālāk par četriem vai trīs cīsiņiem. Mūsu karalis sports ir kails.
Nesēžam pie galda, kur dala cīsiņus, – to dara citi, sportam paliek atliekas. Vai varat iedomāties, ka zemniekiem netiktu piešķirts finansējums? Vai skolotājiem? Nē, tas notiks, jo ir spēcīga pārstāvniecība. Mums ir jāatgūst pienākošais svars, taču to nevar izdarīt, paliekot katram savās alās, atšaudoties, mēģinot citam citu apčakarēt. Jāsāk atklāta un godīga diskusija par vienas sporta virsorganizācijas izveidi zem LOK jumta. Tikai tad spēsim būt noteikumu radītāji, ne vārgulīgi izpildītāji.”
Līdera trūkums
Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidents Sandis Āķis bija sarūgtināts par to, kā izvērtās skandāls ar valsts atbalsta ieturēšanu Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kuriem tagad pasaulē jātaisnojas, ka nav krievu atbalstītāji. LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks ar citu situācijā iepīto – tenisisti Aļonu Ostapenko – sazvanījies personīgi, ar riteņbraucējiem gan ne.
Sporta žurnālista Daiņa Caunes – viņš piedalījās Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanā 1988. gadā – skatījumā LOK apzināti aizmirst lietas, idejas un iestrādnes, kas bija pirms šā brīža dueta nākšanas pie varas. Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss atzīmēja līdera trūkumu sporta nozarē un neziņu par valsts finansējumu, ko īpaši uzsvēra arī Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs, kurš arī ir sarūgtināts par federāciju neinformēšanu dažādos jautājumos. “Arī man biedri uzdod jautājumus, bet nevaru viņiem atbildēt,” uz ķēdes reakciju norādīja Platonovs.
LOK Revīzijas komisijas loceklis Andris Feldmanis: “Četrdesmit piecus gadus esmu modernajā pieccīņā, neatceros, ka asamblejā būtu bijis tik daudz runātāju. Par tēmām, kuras gribam, lai sadzird. Jautājums, vai sadzird. Izglītības un zinātnes ministrijā ir bijušo ministru bildes. Esmu runājis ar pašu pirmo – Andri Piebalgu. Visi pārējie uzklausījuši, sapratuši, ka vajag palīdzēt, bet rīcības nav. Jautājums, vai problēma mūsos vai tajās fotogrāfijās. Mēs kašķējamies, bet varam kaut ko sasniegt tikai tad, ja darbojamies kā sportā – esam komanda. Tāpat kā skolotāji, ārsti.”
Žoržs Tikmers uzsvēra, ka tieši sporta sabiedrībai jālemj, ko tā grib redzēt kā galveno un vienojošo organizāciju Latvijā. Noslēdzot asambleju, viņš aicināja LOK biedrus neformāli balsot par to, lai tieši šo organizāciju virzītu augšgalā. Pacēlās daļa roku. Puse? Varbūt. Tā ka stāsts turpināsies.
